Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja 47 cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda oktobra numera.

38. raidejums (burts “t”)

Meilī Latgolys radejis klauseituoji! Gostūs pi Jiusu īt raidejums “Volūdys vaicuojums”. Tū voda Maruta Latkovska.

Itūreiz parunuosim par vuordim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burtu t.

A pyrma, prūtama līta, nūsaukšu kaidus skaneigus vītu vuordus Latgolā, kuri suocās ar itū burteņu. Vītu vuordus saucu deļtuo, ka kotram myusu izsaceitajam vuordam dūts spāks, i maņ ir taida sajiuta, ka, nūsaucūt kaidys konkretys vītys vuordu, dūmuos tū varu apskaut i samīļuot i vysu, vysu pošu lobuokū tai vītai i juos ļaudim nūvielēt:… I tai. Vītu vuordi, kuri suocās ar burteņu t: Taukuli, Tymāni, Tartaks, Taudejāni, Taunoga, Teiču pūrs, Teivāni, Tievanāni, Tievenāni, Tievināni, Teteri, Tiļža, Trūli, Tukāni, Turčini, Tutunova, Teneismuiža, Tūči, Tūmuži, Torpāni, Tiuleva,Truokšys, Truokši, Troniški, Trūpi, Trūpeni, Trizeļnīki.

A niu par cytim vuordim. Tabernakuls – vīta bazneicys oltorā, kur globoj Vysusvātuokū Sakramentu. Tajamneica, ari tajemneica – rūžukrūņa daļa, vīns paslāpums. Taca – papluote iedīņa voi dzierīņa danesšonai da golda. Takaļs, ari takaļa – cylvāks, kas par daudz staigalej da sābru. Talakans – muižys zvons, kas sauce iz dorba, a vokorā – ka jau lūpus laiks dzeit iz sātu. Talders – daņcs, talderuošona – doncuošona. Tapinīks – ols puiss vīseibuos. Tarantass – ūre ar šaurom redelem, ari atsperu roti. Tarka, tjorka – reive, tjorkavuot, cjorkavuot – reivēt. Tārpynuot – pratynuot, cīš izvaicuot. Tekters – pyltuve, a teļst – nagauseigi dzert. Timerēt ir ķimerēt, a tyukšt ir pampt. Teliedžs ir škeivs, a tuorps – čyuska. Traikša ir pļuopeiga, skaļa sīva, a traikšēt ir koč kū samaidzeit, ari pļuopuot. Trapaks, ari drapaks ir atsperu eciežys, a trāps laiks – lejslatvīšim ir rēns laiks. Treikolys ir zvuorguli, kurus pīstyprynoj zyrga aizjiugā pi lūka. Treineits, trineits ir auduma roksts, ari grīstu dieļu salykums, ari pluons lynu mieteļs. Trikmīņs ir pieškys namīrs, a trypaks – jautra deja ar stypru kuoju daciersšonu. Tryuceknis, ari truceknis ir iņde. Trūps ir bišu strūps, a tutyns, tutineņš – duņcs, duņceits. Tule, ari cjule ir leigovys pleivura audums. Tūkstētīs ir kavētīs, a tyucs ir leita muokūņs, ari borgs cylvāks. Tyukt voi tyukšt ir pampt, tiuli ir tyvi, a tūlaik ir tod.

A tagad par augu nūsaukumim, kuri suocās ar burtu t. Topuļs ir papele, a trepeite ir maura retiejs. Trilape (itys augs aug pūrūs, slapņuos pļovuos) ir puplakss, a trokū guļbu voi trokū uļbiku lejslatvīši sauc par Dīva zuoli, bet uorstnīceibys augu gruomotuos par jū varim puorskaiteit kai par Karniolys skopoleju, kura iz Latgolys sātu duorzim atceļuojuse nu Karpatu kolnu i meža stepu Rītumūs. Vēļ par trokū buļvu, ari trakinem, ari trokinem, ari kļaviņa zuoli sauc taidu cīši iņdeigu augu kai velnābolu. Ka itei trokine appanavoj duorzu, jū cīši gryuši izdzeit uorā. Auglis jai ir kai taids oss ogūrcs i tymā cīši daudz malnu siekleņu. Nu trokinis juosorgoj bārni, jo tamā ir daudz trucekņa. A, kai mes jau īprīkš nūskaidruojom, tod truceknis ir kas? Piļneiga taisneiba – truceknis ir iņde. Tod jau lobuok draudzēsimēs ar topuli! Agri pavasarūs salaseisim juo pupurus, savuoreisim tūs cyuku taukūs, i motu zuolis, lai tī augtu grīzdamīs, byus gotovys. Itys padūms seviški varātu nūderēt tūs meitiņu muotem, kurys dora vysu, lai jūs atlaseitem byutu garys, skaistys bizis – kai jau eistynom Latgolys dzaltoneitem.

Ar tū ari Volūdys vaicuojums ir izskaniejs. Paļdis, ka klausejotēs!