Myužeibā aizguojs tautys muzykants Andrejs Rancāns

Myužeibā aizguojs tautys muzykants Andrejs Rancāns

andrejs rancans25. novembrī myužeibā aizguojs latgalīšu tautys muzykants Andrejs Rancāns.

Andrejs Rancāns dzims 1929. goda 9. februarī Ludzys apriņča Nautrānu pogosta Buzduos, zemnīku Annys i Boleslava saimē. Bejs vacuokais sešu bārnu saimē. Nu 12 godu vacuma Andrejs pīsadalejs vysūs zemnīka lauku dorbūs vacuoku saimisteibā. Andrejam vejūlis spēle īsapatykuse jau puikys godūs, tok tys nabeja pyrmais muzykys instruments, kū jis vuicejīs spielēt. Suokumā beja tāva atvastuo balalaika, nu “vuocu laikā” tāvs nūpierka ari cītaru, kuru Andrejs spielēja zaļumbalūs. Sovukuort mandolinu jam izduovuoja sābris.

Vuiciejīs Mežvydu septeņgadeigajā pamatškolā, tod Rēzeknis komercškolā i Kuorsovys vydsškolā. 1948. godā Andrejs Rancāns suocs struoduot par 1.-4. klašu školuotuoju Kuorsovys rajona Gryudinīšu pamatškolā. Nu 1955. leidz 1962. godam struoduojs Sylarašu septeņgadeigajā školā. 1959. godā nakluotīnē beidzs Daugovpiļs Pedagogiskuo instituta Fizikys i matematikys fakultati i nu 1962. goda leidz 1990. godam struoduojs Baļtinovā. Suokumā Baļtinovys internatškolā, vāluok Baļtinovys vydsškolā.

Muzykantu veiduojuse poša Latgolys vide. Suokumā spieliejs balalaiku, partū ka natuoli dzeivuojs meistars, kas muociejs tuos taiseit. Vāluok īsavuicejs ari mandolinys spēli. Kai eistyns tautys muzykants jis kruojs i meļdeņus, i instrumentus. Sovai prīcai A. Rancāns spieliejs ari akordeonu, treisryndu garmani, mutis garmani i ari dzīduojs. Eisu laiceņu piec kara aizguojs pasavuiceit pi dzīduošonys školuotuojis, ar kū ari beigusēs muzykaluo izagleituošona. Andreja vejūļspēle piļneibā baļstejusēs iz dzierdis prīškstotu.

Ostoņdasmytūs godu vydā Baļtinovā izaveiduoja ansamblis “Neskumsti, meitenīt!”, kurā muzicēt suoce ari Andrejs Rancāns. Muziciejs Baļtinovys i Upeitis etnografiskajā ansamblī, kai ari ar folklorys kūpu “Grodi”, kuru voda juo meita Aīda Rancāne i znūts Andris Kapusts. Sovu vejūļspēli demonstriejs Lītovā, Sūmejā, Pūlejā, Vuocejā, Dānejā, Turcejā, Francejā, Portugalē i Japanā.

2001. godā kūpā ar Reigys folklorys kūpu “Grodi” i Baļtinovys muzykantim teik īraksteita kasete i kompaktdisks “Andrejs Rancāns. Latgales vijolnieks”, kai ari par sova nūvoda tradicionaluos kulturys saglobuošonu i populariziešonu muzykants sajiems Lelū folklorys bolvu.

Andrejs Rancāns i juo muziciešonys prasmis, sajiutys i īdvasmuojums turpynojās bārnūs i mozbārnūs, – Reigys “Grodos” skaņ Aīdys Rancānis vejūle i saimē dabuotuo dzeivisgudreiba, muziciešonys i dzeivuošonys gudreibu i smolkumu jiems ari Aīdys dzeivisbīdrs Andris Kapusts i Andreja mozmeitys Asnate i Aurēlija. Drūši viņ tū var saceit sevkurs, kas satics i samuziciejs, sadzeivuojs ar Andreju.

LaKuGa izsoka leidzjiuteibu Andreja Rancāna tyvinīkim.

Atsavadeišona nu Andreja Rancāna nūtiks sastdiņ, 29. novembrī, Reigys krematorejā 13.00.

Kalenders

Jan
8
Tre
18:00 Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Starpbrīdis – Andrim Keišam 50 @ Muzykys noms "Daile"
Jan 8 @ 18:00 – 20:00
Andris Keišs: “Jau divdesmit ostoitū godu es i iz skotivis, i kameru prīškā izdzeivoju svešys dzeivis. Tys aizjam lelu daļu munys dzeivis. Ka vokorūs, izruožu laikā, tuos svešuos dzeivis teik dzeivuotys, tod nu reitu mieginuojumūs[...]
Jan
9
Cat
18:30 Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Izruode “Melnais piens/2024” @ Jaunais Reigys teatris
Jan 9 @ 18:30 – 20:15
Paguojuši 15 godi, kai JRT roduos izruode “Melnais piens”. Itei izruode paruoda, ka teatram nav obligati vysod juobyut baļsteitam iz destrukceju i konfliktim. Tys var byut ari par harmoneju i skaistumu, koč i skumeigu. Vizuali[...]
Jan
10
Pīk
15:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jan 10 @ 15:00 – 16:30
Latgolys Kulturviesturis muzejā Rēzeknē nu 2025. gods 10. janvara byus apsaverama izstuode “Robežu difūzija” ar ostoņu muokslinīku dorbu izlasi nu Rotko muzeja gleznīceibys kolekcejis. Laikā, kod teik puorsavārtys muzeju funkcejis i puorvārtāts muzeju kruojumūs asūšais[...]