Izdūts Juoņa Gleizda 90 godu jubilejam veļteits kalenders

Izdūts Juoņa Gleizda 90 godu jubilejam veļteits kalenders

28. novembrī Latvejis Universitatis Akademiskajā bibliotekā nūtyka jubileja kalendera “Juoņam Gleizdam 90” prezentaceja.

Par kalendera izdūšonu juopasasoka Juoņa Gleizda sīvys Annelis, uzjiemieja Jura Laizāna i Latvejis Universitatis Akademiskuos bibliotekys vadeituojis Ventys Kuoceris kūpeigam dorbam. Pasuokumā, kuru muzykali boguotynuoja postfolklorys grupa “Rikši”, tyka izsaceita pateiceiba vysim atbaļsteituojim, kas paleidz uzturēt dzeivu Juoņa Gleizda vuordu. Latgolys Fotografu bīdreibys prīšksādātuojs Igors Pličs informēja, ka cytugod paradzāts atkluot pīminis vītu Juoņa Gleizda dzymtajā vītā Rēzeknis nūvodā, kai ari sareikuot fotopleneru Rogovkā, kas nūsaslāgtu ar izstuodi.

Kalenders ir breineiga vareiba sevkuram Juoņa Gleizda muokslys cīneituojam boguotynuot sovu sātu ar izciluo fotomuokslinīka fotografejom, partū ka kalenders izadevs kai eistyns muokslys dorbs. Par kalendera īguodi īspiejams sasazynuot ar Juri Laizānu – tel. 29295866.

Īvāruojamais fotomuokslinīks dzims 1924. goda 7. majā Rēzeknis apriņča Iļžukolna pogosta Vacgailumūs. Ar fotografeju jis suoce nūsadorbuot 1951. godā. Vysaiduos izstuodēs jis pīsadalejs nu 1962. goda, puors godus vāluok suoce pīsadaleit ari storptautiskajuos izstuodēs. Pyrmuo nūzeimeiguo personalizstuode nūtyka 1977. godā Reigā.

Puorsvorā Juoņs Gleizds struoduoja malnboltajā fotografejā, meistareigi izmontojūt sarežgeitū izohelejis tehniku. Īspiejams, vyslobuok zynomys Juoņa Gleizda sīvīšu aktu fotografejis, kas niu radzamys ari kalenderī, tok jis dorbuojīs ari cytūs žanrūs – ainovā, klusajā dobā, portretu fotografejā.

Nasaverūt iz tū, ka pādejūs godus J.Gleizds beja cīši slyms, juo fotografeju kolekcejis tyka eksponietys Lītovā, Rumanejā i Ukrainā. Pādejuo izstuode “Jāņa Gleizda atgriešanās mājās” 2009. goda rudinī beja kai atvodu sveicīņs Lendžu pogostā.

Juoatzeimoj, ka 24 godu vacumā fotografu beja pīmeklēja lela nalaime – piec smogu apsaļdejumu jam tyka amputātys obejis rūkys. Ituo īmasla dieļ muokslinīka dzeive i rodūšais myužs vysā tuo garumā beja kai spylgts cylvāka grybysspāka i dzeivisspora aplīcynuojums.

Foto: Igors Pličs