Pyrms vairuoku godu “Latgolys Radejā” izskanieja cykla “Volūdys vaicuojums” raidejumi, kurus sagataveja žurnaliste Maruta Latkovska. Nu paguojušuo goda suoku raidejumu materialus var puorskaiteit žurnalā “Katōļu Dzeive”, nu niu vareiba ar tim īsapazeit dūta ari LaKuGys skaiteituojim. Itūreiz publicejam raidejumu materialus nu “Katōļu Dzeivis” 2014. goda decembra numera.

40. raidejums (burts “z, ž”)

Kai tī mums ir guojs, naguojs, a šudiņ jau asam dasabirejuši da pādejūs alfabeta burteņu z i ž. I šudiņ mes apsavērsim vuordus, kur jī kolpoj kai suokumburts nu lejslatvīšu atškireigajūs nūsaukumūs.

Suoksim otkon ar vītu vuordim. I tai: Zači, Zalāni, Zaltakolns, Zaltapūrs, Zaļmuiža, Zeili, Zeiļova, Zeiļusola, Zaļūkšni, Zascenki, Zeļči, Zeļčova, Zeizis, Zepi, Zylupe, Zyrgusola, Zīmeļovka, Znūteni, Zosna, Zubri, Zundāni, Zukuli, Zviergzdine, Zviņdzeliški, Zambari, Zīmaiži, Zukuli, Zuiči, Zūsyni; Žagatnis, Žaunerāni, Žeiguri, Žeikari, Žeļvi, Žmuidzyni, Žogotys, Žogotkokts, Žubuli, Žuni, Žureilys.

A niu par cytim vuordim.

Zababoni ir aizsprīdumi, īdūmys, a zacirka, zacerka – pīna kļackeņu zupa.

Zadynuot ir amizētīs, kairynuot, ari lyugtīs, a zagiuze ir putnys, kurs mums godus skaita.

Zakonneica ir mūkine, manaška, a zakristians – bazneickunga paleigs katuoļu bazneicā.

Zam ailis ir piec kuortys, a zaponkys ir aprūču pūgys.

Zebonka ir auzu kule zyrga baruošonai ceļā, a zīčēt, žīceit ir aizajimt, parosti naudu.

Zīstīs ir smērētīs, a zlaukts – nu vīna kūka izgrabts trauks sātys ola tacynuošonai, ari vīnkūcs.

Zuobacnīks – apovu meistars, a zuopere – aizparāta ūla, nu kurys nav izguojs cuoļs, vanckars.

Zuomauka ir čyuskys nūsvīstuo uoda, a zūsyns – zūsu tieveņš.

Žautīs ir krist, žeirs kubuls ols dareišonai.

Žepers, ari žuburs, ir egleite voi prīdeite ar daleji apcierstim zorim sīna voi labeibys kaļtiešonai.

Ževeri, žeiveri ir zuodžu skaidys, a žņaulēt ir kūšļuot, kūdeit.

Žubuks ir zuords labeibys voi lynsāklu kaļtiešonai, salykts nu žeperu,

Žugure ir starkis, a žīguri, žeiguri ir zvierbuli.

Žvyrs ir grants, ari naaugleiga zeme.

Žvūrdzyns ir rūtaļlīta nu kaula pūgys, kura izvārta caur dīgu i kustynojūt grīžās ar žvūrdzūšu skaņu, a žvūrgt ir ryukt, dyukt.

A niu par augu vuordim.

Žybacteņa ir zyluo vyzbuleite, a žyužuoni, žyužainis ir pelašķi.

Žuļtinis, žuļktinis ir strutinis, a zača auzenis ir vyzuli, tuos mīļoj augt pa vacainem.

Sovukuort zača kuopusti ir meža skuobine, a zemneicys ir meža zeminis.

Zvaneni ir teiruma puļkstineite, a zača kanepe – parostais vyzuļs.

Itūs vuordu i vīnkuorši burta z, ž sakareibā Lidejis Leikumys i Jura Cybuļa lementarī voi ābecē ir breineigys meiklis:

Pīmāram, žabārklu gaspaža vysus teirumus apdoncoj. Nu, prūtama līta, ka tei ir ecieža voi, kai seņuok saceja, – eglis.

Nu a kas ir žuburs pi žubura, aste pi astis? Nui. Tys ir labeibys zuords: žeperi i vuorpys, kurys draudzeigi ryndojās tei pi tuos.

I vysbeidzūt – meža uožam lynu buorda – kas tys taids?

Myusu jaunajai audzei tū pavysam gryuši īsadūmuot, bet ļaudim cīnejamūs godūs, drūši viņ atminiejums jau seņ rūkā.

Jo… meža uozs ar lynu buordu nav nikas cyts kai spriežamais rateņš ar lynu kūdeļu. Taipat itamā burtu z, ž galerejā vysā labi īsadar i tei mozuo, mozuo sīveņa, kura franciski runoj: “Žagfut, žagfut!”, a saucās vīnkuorši par žogotu.