„Na, myusu zemniki naw natikli un dzaroji. Ji ir tikai palykuši naspecigi, naspecigi leidz izmyzumam, stow nyu un dumoj, uz kuru pusi, lai dudas, kur lai meklej izejas. Un kad cylwaks ir ai nuwordzis un panicis, tad jam ari pileip wysaidas natiklibas. (..) Bet ar winom skaistom woi naskaistom runom zemnikim niko napaleidzesi. (..) Jim wajaga pasnegt paleigu ar lobu padumu, ar paksaidrojumim un paskubynojumim, ar apgaismošonu un lobu paraugu, ar dorbu ur win spadami,” tai Fraņcs Trasuns (1864–1926) raksteja 1909. goda „Drywas” marta numerī. Roksts tuoļuok teik plašuok izvārsts i leidz ar tū ideja, kas ītvarta fragmentā par tū, ka nav jau vārts tik peļt i nūnīcynuot, nu tuo vītā lobuok dūt dereigu, praktisku padūmu par tū, kai lobuok dzeivuot.

Fragments izvālāts nu 20. godu symta suokuma nūzeimeiga sabīdriski politiska i religiska laikroksta „Drywa”. Tys beja vīns nu nūzeimeiguokūs Latgolys nacionaluos atmūdys atbolsta centru leidza Goreigajam seminaram, Fraņča Kempa gazetys „Gaisma”, „Jaunās ziņas” redakcejom. „Drywas” pyrmais numers izguoja 1908. goda 15. majā, bet pādejais 1918. goda novembrī. Gazeta drukuota augšzemnīku dialektā. Pyrmajūs godūs gazetys latgaliskuo volūda reizem beja vysai keburaina, ar slaviskom formom pībuorsteita. Tok, skaitūt 1917. goda numerus, jau radzams jiutams progress. Gazeta tyka izdūta Pīterburgā, bet nu 1917. goda 22. apreļa – Rēzeknē. Gazetys bīzums beja nalels – nu 4 leidz 8 puslopom, nu apsavārtuos temys beja daudzveideigys.

1908. godā goreidznīki sasapuļcēja Aglyunā, lai lamtu par jauna, nūpītna i ilgstūša laikroksta izdavumu. Par pīmāruotuokū ituo dorba veikšonai izavielēja Goreiguo seminara inspektoru Kazimiru Skryndu (1875–1919), kurs beja mīreiga rakstura leidzsvoruota personeiba i partū pīmāruots itaida izdavuma vadeišonai. Sovukuort pats K. Skrynda skaiteja, ka ar latgaliskys gazetys paleidzeibu var i kolpuot Dīvam, i reizē veikt nūzeimeigu sabīdrisku miseju. Jis beja vīns nu tūs ratūs Latgolys gareidznīceibys puorstuovu, kurim beja styngra nacionala nūstuoja.

Suokumā gazetu subsidēja gareidznīceiba, nu jau piec 2–3 godu laikroksts palyka finansiali patstuoveigs. K. Skrynda spieja ap gazetu sapuļcēt vysaidu nūvierzīņu inteligenci, i laikrokstu atbaļsteja i vysa gareidznīceiba, zemnīceiba i ari māranuokuo latgalīšu inteligence. K. Skrynda lyka cīši lelys cereibys taišni iz jaunū, bez aizsprīdumu asūšū paaudzi, kura īnastu Latgolā jaunys vēsmis.

1909. goda februara numerī K. Skrynda raksteja, ka „Drywas” golvonais mierkis ir ticeibys, tautiskys apzinis, tykumeibys i lobkluojeibys veicynuošona. Gazeta skaiteituojus pīradynuoja pi vuorda „latvīši”, atguodynojūt, ka jī nav tik katuoli, nu ari latvīši. Laikrokstā beja plašs leidzstruodnīku skaits. 1917. godā „Drywai” pīsavīnuoja nedelis gazeta „Breivais Vōrds”, kurys redaktors beja Eduards Kozlovskis. Gazetai regulari izguoja ari pīlykumi, pīmāram, „Drywas Ziniskais pīlykums” (1914–1917). Patstuoveigajim abonentim pīsyuteja ari gruomotys – originaldorbus i tulkuojumus.

Nu 1918. goda „Drywa” izguoja ar nūsaukumu „Jaunō Drywa”. Redakcejis lūmu veice 4 redakcejis komisejis lūcekli: Kazimirs Skrynda, Valereja Seile, Donats Logins, Stanislavs Kambala.
Gazeta centēs izavaireit nu vīnpuseibys i ik pa laikam atvielēja sovys puslopys vysaidim piļneigi pretiejim redzīnim. Laikroksta redaktors skaiteja, ka ir juorunoj ari par dažaidom nabyušonom, partū ka „klusēt par ļaunumu – nūzeimej ļaunumam pīkrist”.

Vysvaira „Drywa” raksteja par aktualim nūtykumim politiskā i saimnīciskā dzeivē, nu deve ari audzynojūšus rokstus, pīmāram, apcerēja dzeršonys ļaunumu, analizēja tautys nabadzeibys īmaslus. K. Skryndys bruoļs Ontons Skrynda beja studiejs medicinu i veiduoja nūdaļu „Nu medicīnas”, kurā deve padūmus par vysaidim higienys vaicuojumim, nūruodejumus, kai reikuotīs saslimšonys gadīņūs, apkaruoja muoņticeibu ļaužu vydā.

Koč i K. Skrynda beja prīsters, jis aicynuoja cylvākus pīsavērst na viņ goreigajai dzeivei, nu ari laiceigajai. Pīmāram, kaidā rokstā jis miniejs itaidus datus – vysaidys „svātuma lītys” godā puordūdūt apmāram par 25 000 rubļu, nu gruomotys tik par apmāram 3000, kas līcynojūt par vīnpuseibu i par tū, ka cylvāki nanūviertejūt gruomotu.
Laikroksts beja nūzeimeigs diskusejā par Latgolys apsavīnuošonu ar puorejū Latveju. Aktivuokī apsavīnuošonys atbaļsteituoji F. Trasuns, K. Skrynda, K. Stukmaņs i cyti raksteja, ka tys ir latgalīšu dzeiveibys i nuovis vaicuojums.

Kod 1918. goda februarī Latgolu okupēja vuocīši, K. Skrynda īsaroda Rēzeknē i gribēja otkon izdūt laikrokstu ar jaunu nūsaukumu „Jaunõ Drywa”, bet jau novembra beiguos Latgolu nu jauna ījēme lelinīki i K. Skryndam beja juopuortrauc gazetys izdūšona i juobāg. Patvārumu jis atroda Lītovā, kur saslyma ar tifu i 1919. goda 25. majā 44 godu vacumā nūmyra.
„Drywa” progresa vierzīnī veiduoja vasalu Latgolys nacionaluos atmūdys laika paaudzi. Tuos pamatlinejis puorjēme „Latgolas Vōrds” (1919–1940), kas jau pīderēja nuokamajam Latgolys periodikys viesturis pūsmam. Tok nanūviertejams ir „Drywas” davums laikā, kod Latgola tik pamozom atsateisteja. Byutiski atzeimuot, ka izdavums izguoja regulari i ilgu laika periodu, kas itymā laikā nabeja rakstureigi Latgolys periodikai.

Karteņa: Gazetys “Drywa” pyrmais numers (pīejams: data.lnb.lv)
Roksta autore: Maija Ārena