Dagneja Bramane: rudiņs – dzejnīku vuojeibu i rudzu siešonys laiks
LaKuGa pīduovoj Dagnejis Bramanis dzejūļus. Dagneja poša soka: “Kod cylvākim stuostu,
ka muns vysumeiluokais goda laiks ir rudiņs, sajamu daudzi vaicuojumu: „Kai tai, tok solts, škeists, tymss i vyspuor piec vosorys ruodīs ka dzeivei gols, a vēļ piečuok byus zīma i snīgs, soltums, kuoss i īsnys, i kai daviļkt da pavasara.”
A man rudiņs cīši pateik, i izaver, ka es jam ari. Pa reizei jis ir kai lobs draugs, pa reizei kai meiluokais, pa reizei kai blieņdars ci guodeigs tāvs. Jis runoj ar mani spylgtuos metaforuos, īpazeistynoj ar jaunim cylvākim, rūsynoj iz nalelim nadorbim, vuica dzeivis školā, sorgoj i izaicynoj mainiet kasdīnu i raudzeit dzeivuot laimeiguok. Par tū ari itūreizi byus muna hobijdzeja.”
***
Vēļ 3 rinči,
Preseite zuolī.
Kotru dīnu par trejom reizem vaira.
Ausīs dzīsmis – draugu smīkli,
Sirds sytās mudruok
Kai Credo bundzinīks.
Nu reita i vokorā gluoze pateiceibu,
Par dīnu styngra dieta.
Atdūt vaira, kai grybi sajemt.
Nav svareigi, kū saceis cyti,
Pruotā Nike sauklis
„Just do it”.
Puorīs kaids laiks, napajussi
(Mīlesteibys) muskuli kai Plyudam –
Pītiks sev i cytim.
Reits
Atroksti koč dīku eisziņu
Ci īmet akmisteņu lūgā
Pīroksti egoisma viestuli
Bez paļdis par sajamtū
Zynu ka Tovā golvā
Šudiņ dzeivoju es
***
Pogolmā golds
Speideigys karūtis
Uobuļu škeivs
Gosta vēļ nivīna
Treisūšys rūkys
Burceņu apputiejušī vuoki
Niule suoksīs EISTĪ
Vuordu konservu attaiseišonys svātki…
***
Itymā muorkā peilis nadzeivoj.
Itymā muorkā vokora gluosti
Sazeimej cylvāku konturys.
Kūki, aizturiejušs dvašu, turīs,
Kab nanūjaukt
Rūbežu puorkuopšonu pareizai dzeivei…
Par šaļti viejš i piļsātys trūksnis,
Peilis nazkur gar muorka molu…
Tai kai nazkas beja. Ci nā.
Ir labi… Byus labi.
Ir rudiņs –
Dzejnīku vuojeibu i rudzu siešonys laiks…
***
Ar eistajim cylvākim aš baist
Atsarast cylvāku parkūs nazkur Budapeštā.
Var tikt pīsaukti dīvi i radeiti jauni suokumi…
Kuramuos restu pusēs ir struopeitī?
Nažieleigi puorsteigt, kai izkuopt nu biļdis.
Cytu reizi biļde paruoda cytu biļdi.
Ir juoprūt soldonai padūt sevi,
Vajaga kaidu gobolu pajemt leidza… i sasasiļdeit.
Gunāram
Munis pādys styrnys mugurā.
Asu sātā, kurā ir vyss.
Nazkur Daugovys kreisajā pusē
Ir taida sola „Latgaļi”.
Ka izkuop nu reisa autobusa,
Ir juoīt pa labi mežā.
Tī ir sāta, pierts i draugs.
Jis ite dzeivoj pēc sova pruota –
Pa eistam izbauda rudini, pavasari, vosoru…
Salosa sieņs, nūgiuņ zivs, pats izcap maizi.
Jis ir kai pīruodejums tam,
Ka var dzeivuot, kai pošam gribīs.
Fonā skaņ klasiskuo muzyka, a uorā mīrs…
Es grybātum byut juo sābrineica –
Aizdūtu spičkys kod vajaga, kod navajaga.
Pījimtu juo kuorteibu i napasaceitūs vuordus.
Kotru sastdīni atnastu pīna,
Pa reizei vaicuotu paleiga pi veirīšu dorbu.
Ka kaidu reizi brauksi iz Reigu ci Aizkraukli,
Zini, aiz pīturys „Latgaļi”
Dziļuok mežā dzeivoj cylvāks,
Par kuru zyna tik ratais, bet jis pats zyna vaira kai mes…
Nasabeist, īej gostūs. Vari i bez gastinča, bez buteļcenis.
I daže, ka Tev nav kuo eisti saceit…
Pilsēta rudens naktī
Kod dūmys kai armejnīku rūtys,
Kod par daudzi na sovu dzeivu, na sovu cylvāku,
Izeju uorā – kotru vokoru cytā piļsātā.
Apleik leits, skanis, lipeigi pakriešli.
Lopu garnirs asfalta škeivūs.
Skotūs, kai celi, paspīzdami rūkys, lītiškai vasalojās.
Autobusi kuolejās ar jaunajim maršrutim.
Pīturuos saruopoj akmini, kastani, zeilis –
(Ite nūteik jūs mozuos saīšonys).
Pat naaizskaramuos bankys, ofisi, rezidencis vokorūs izaklaidej, kai prūt.
Kaids kaidam nakauneigi pīsaduovoj,
Kaids iz tū vysu verās i žuovojās.
Kūki, sasatynušs ružavūs šaļūs,
Stuosta, ka dreiži byušūt snīgs.
A niule vēļ rudiņs i piļsātu tuseni.
I golvā par reizi cytys dūmys…
Kartenis: Dagnejis Bramanis p.a.