Tai kai itūšaļt daguojs vaira īsadzilinuot latgalīšu literaruos volūdys normu apgivē, tod ir atguojuse saprasšona, ka latgalīšu volūda nav vys kaids latvīšu literaruos volūdys paveids, nu vys svoboda, patstuoveiga volūda. I deļ tuo ari, ka sātā esi runuojs latgaliski ar dzymdynuotuojim, tys nanūzeimoj, ka tev navajag vuiceitīs dūmuot pa jaunam. Maņ, par pīvadumu, ostuotais kosmosa breinums ir 3. konjugacejis darbeibys vuordi ar izskaņu –ovs (-ova) voi nuokūtnis aktivais daleji lūkomais divdabs ar izskaņu –škūts (-škūte). Taipoš taidi vuordi kai “pagrauda”, “vyskas”, “nūceja”, “dzīsna” i c. Ar tū es gribieju saceit, ka latgalīšu volūda ir na viņ volūda kai taida, nu ari pavysam cytaids dūmuošonys veids. Cytaidys teikumu konstrukcejis, cytaiduoki, sovpatnuoki vuordi. I ka esi īsadūmuojs, ka gribi prast latgaliski, tod pošam viņ byus juorauga vuiceitīs vysu sovu dzeivi.

Maņ galeigi nav saprūtams (pījamu, ka daudzim cytim ari), ka par latgalīšu volūdu teik teoretizāts, raudzeits saleidzynuot latgalīšu volūdys situaceju ar latvīšu literaruos volūdys situaceju, nu praktiski moz kas veicynoj jaunu, modernu tekstu dzimšonu. Juopīkreit, ka īlu nūsaukumi ci veikalu nūsaukumi latgaliski – tei jau ir revoluceja plašuokim sabīdreibys sluonim, nu, cik ilgi byus juogaida da tam, ka latgaliski taps i kasdīnys teksti, kas byus pīejami na viņ interesentim (LaKuGys ci “A12” skaiteituojim)? I ite es narunoju i par twitter 140 zeimem. Ka latgalīšu volūda palīk viņ sovā tagadejā mikrokosmā, ka latgalīšu volūda naīt pi sova lītuotuoja (pyrmuom kuortom – Latgolā dzeivuojūšuo volūdys lītuotuoja, kura videjais vacums ir ap 45 godim i kura jauneiba paguoja LPSR) i rokstu variantā – tod kai var grybēt, kab cylvāki īsavuica korekti, pareizi, literarom normom atbylstūši raksteit? Cik ilgi kaidam byus juostuov ar peicku i juosoka – pasaver, pasaver, tu tī esi pīrakstejs gramatiski napareizi, tī tev taida klaida, ite – taida.

Mes asam pīroduši runuot par Latgolys viesturis niansem, par volūdys saglobuošonu (tys maņ atguodynoj kaidu piļsdrupu saglobuošonu), nu mes drupeit aizmierstom par volūdys atteisteibu i turpmuokū dzeivuotvareibu. Ka natūp teksti  – voi tod var byut rokstu volūda? Saīt taida kai sabīdryska sasadaleišona: vīni, kas gotovi runuot i raksteit latgaliski – dora tū korekti i nasabeist byut “školuotuoji”; cyti, kas grybātu raksteit, nu jim nav laika ci kaisleibys latgalīšu volūdys PAMATEIGAI apgivei; vēļ ir taidi, kas gryb, kab latgalīšu volūda palīk taida, kaida jei ir  – leidzeiga 20. gs. 30. godu latgalīšu volūdai. I ka tu esi pīdareigs ūtrai ci trešai cylvāku kategorejai, tod vysticamuok, ka tys nūzeimoj, ka pyrmuo grupa byus tei, kas tevi “bakstēs”. Nu vīnys pusis tys nav švaki, nu, ka mes jemom vārā cylvāku tīksmi uztvert kritiku gona patalogiski…

Cyta latgalīšu problema, kas ītekmej i volūdu, pa munam, ir tei, ka latgalīši ir pīroduši virt sovā sulā – mums ir gryuši pījimt na-latgalīšus na viņ nu cytu Latvejis regionu, nu kur nu vēļ uorzemnīkus, kas izruoda interesi par latgalīšu kulturu. Varbyut pi vainis kaida sovpatneiga latgalīšu mentalitatis īzeime? Varbyut ir baist pošim pasavērt iz sevi nu molys? Mes asam gotovi stuņdem ilgi diskutēt škārsteiklā  par tū, kai pareizi raksteit “nōc” ci “nuoc”, sprīst par kaida konkreta vuorda atbiļsmi latgalīšu volūdai, nu ir aizmiersts par volūdys populariziešonu drupeit īcīteiguokā (i nanūlīgsim – lītdereiguokā) veidā kai bejs da šam. Ka teksts naīt da skaiteituoja – kai mes varom gribēt, kab skaiteituojs pats byutu par raksteituoju?

Pādejā laikā teik cyluots vaicuojums par tū, voi latgalīšu volūdai byutu juosaplyust ar latvīšu literarū volūdu. Nu vīnys pusis tam var pīkrist – ir našmuki, ka volūdys teik nūdaleitys. Bet, ka mes pasaverom nu ūtrys pusis – voi mes poši, latgalīši, byutu gotovi vuiceitīs lībīšu volūdu tik deļtuo, ka mes ari tū skaitom par latvīšu nācejis boguoteibu? Ci vyss suoļs ir latgalīšu volūdys lītuotuoju skaitā? I kas golu golā saīs, ka tiks mīgts iz latvīšu literaruos i latgalīšu volūdys nanūdaleišonu/apvīnuošonu? I voi vyspuor kaidu var davīnuot pi volūdys, kas jam vysticamuok nadūs nikaidu materialu lobumu, ka saleidzinoj, par pīvadumu, ar vuocu ci fraņču volūdom? Vaicuojumi, kai otkon ruodīs, retoriski.

Autore: Ligija Purinaša