Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2014” par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturā itūgod tiks padūta ilggadeigai sabīdryski religiskuo žurnala “Katōļu Dzeive” redaktorei Marutai Latkovskai.

Svātdiņ, 22. februarī, Latgolys viestnīceibā GORS byus Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2014” svineiguo ceremoneja, kurymā 18 nominacejuos tiks gūdynuots padareitais latgalīšu kulturā 2014. godā. Kategorejis “Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā” gūdu sajims Maruta Latkovska, kurei 26 godus bejuse sabīdryski religiskuo žurnala “Katōļu Dzeive” redaktore i aktiva latgalīšu rokstu volūdys entuziaste.

Latkovska dzymuse 1954. goda 3. martā Viļānūs kolpuotuoju Venerandys i Pītera Stafecku saimē. Maruta soka, ka gaišuokais ceļš juos dzeivē ir bejs nu Viļānu da Ūgrenīku pi sovu vacvacuoku. Tys devs iztureibu i spāku ari vysai dzeivei iz prīšku. Pasasokūt Marutys dziļajai saiknei ar babu, izaveiduojuse ari juos attīksme pret Latgolu i latgaliskū kai eipašom, naatkuortojamom vierteibom. Piec Viļānu vydsškolys beigšonys, Latvejis Vaļsts universitatis Filologejis fakultatis Žurnalistikys nūdalis absolviešonys i dorba žurnalā “Padomju Latvijas Sieviete” lauksaimisteibys nūdaļā Maruta atsagrīze Viļānūs, kur kaidu laiku struoduojuse syltumneicā par agronomi, piečuok ari tipografejā par korektori.

1988. godā Marutu Latkovsku uzrunuoja bazneickungs Andrejs Aglonietis, lyudzūt pīsadaleit žurnala “Katōļu Dzeive”, kurs izguoja pyrmuos Latvejis breivvaļsts laikā nu 1926. da 1940. goda, atjaunuošonā. Žurnala pyrmais atjaunuotais numers izguoja 1989. goda pavasarī – taišni pyrma Leldīnis. Piečuokūs godūs ar žurnala “Katōļu Dzeive” ryupem izdūtys ari vairuokys gruomotys latgaliski. Vysus garūs godus žurnals “Katōļu Dzeive” spiejs saglobuot ari latgaliski raksteitū vuordu. Žurnala puslopuos publicāts daudzi literatu i publicitikys dorbu, kurūs vydā Veronikys Tenčys-Goldmanis autobiografiskī stuosti, Valentinys Celeitānis lauku dzeivis tāluojumi, kai ari Ilzis Spergys stuosti, kurī niu izdūti gruomotā “Dzeiveiba”.

Latgolā labi zynomi ari Marutys Latkovskys taiseitī radejis raidejumi “Volūdys vaicuojums”, kurymūs jei atkluoj volūdys niaņsis i mozuok zynomū. Jau studeju godūs, īmūt iz Nacionaluos bibliotekys Rešūs gruomotu i rūkrokstu nūdaļu i pietejūt materialus par Latgolys presis viesturi, Marutai roduos iņteress par Latgolys viesturi i latgalīšu volūdu. M. Latkovska uzskota, ka “dzymtuo volūda (ari juos – latgalīšu) ir kotra cylvāka vīneiguo ideņtitate, vīneiguo juo sāta.” Zynuošonys par latgalīšu volūdu juos paaudzei tyka globuotys aiz trejdeveņu atslāgu, deļtuo saprūtama Marutys suope, ka šudiņ, kod volūdai ir sovys tīseibys, tuos vaicuojumi iz prīšku kustīs cīši lānai.

Žurnalam “Katōļu Dzeive” Maruta veļtejusi 26 sovys dzeivis godus, nu itūgod sasprīsts izbeigt tuo izdūšonu, raksteišonu latgaliski vys jau napamatūt, nu ari vaira nasaceinejūt par žurnala pastuoviešonu, jo, kab ari vysod kluot ir bejs “Dīva breinums”, laika gaitā mainejušuos sabīdreibys prioritatis i iņteresis. Maruta tyc, ka vyss iz prīšku ir jaunuos paaudzis rūkuos – nikas napagaiss, nu pastuovēs cytaižuokuos formuos.

“Boņuks 2014” svineigajā ceremonejā bolvu “Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā” Maruta sajims nu režisora, Boņuka “krysttāva” Juoņa Streiča rūku. Simboliski, ka M. Latkovskys dzymtā ir ari rakstnīks, vaira reižu K. Barona premejis laureats, daudzu romanu autors Juoņs Klīdzējs, bet Marutys meita Agnese legendarajā Streiča kinā “Cilvēka bērns” spielej Paulīni.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” mierkis ir veicynuot latgalīšu kulturvidis saglobuošonu i atteisteibu, kai ari apkūpuot i gūdynuot spylgtuokūs i nūzeimeiguokūs sasnāgumus latgalīšu kulturā pārnejuo goda grīzumā. Itūgod bolvai tyka sajimtys 180 dasacejuma anketys, kūpejam pretendentu skaitam sasnādzūt 130 ļauds, nūtikšonys i aktivitatis. Nominantu saroksts apsaverams ite.

Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja byus ituo goda 22. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zalā. Ceremonejis pyrmajā daļā tiks izruodeits izvadums “Francis”, kas veļteits īvarojamajam vaļstsveiram Fraņčam Trasunam, nu pasuocīņa ūtrajā daļā tiks gūdynuotys nūtikšonys, ļauds, aktivitatis, kas latgalīšu kulturā bejuši svareigi 2014. godā.

Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2014” nūtikšonu atbolsta Vaļsts Kulturkapitala fonds, AS “Latvijas Valsts meži”, LR Kulturys ministreja, Rēzeknis piļsātys dūme, Rēzeknis nūvoda, Dagdys, Ludzys, Bolvu, Kuorsovys, Kruoslovys, Preiļu, Rībeņu, Vileks, Ruguoju i Baļtinovys nūvodu pošvaļdeibys.