Latgolys kulturys montuojums ir boguots ar daudzom, dažaidom i cytu par cytu interesantuokom religiska rakstura ceļtnem. Pavysam drūši var saceit, ka par kotru nu tom var pīraksteit eisuoku voi garuoku stuostu, kurā atsakluotu na vīns viņ sovdabeigs fakts. Vīna nu itaidom ceļtnem atsarūn Zylupē – dyumakaini zyla kūka guļbyuvis āka ar dieļu apšyvumu. Golvonuo fasade ar nalelu tūrneiti i aizmugurejuo daļa aba oltordaļa veiduota poligonala (daudzstyurai
na). Tei ir Savelinku kapleica, koč i patīseibā tei vaira atguodynoj mozeņu bazneiceņu.

Suokumā beja āka, i tik ar laiku tai apleik īreikuoja kopsātu, i pošu kūka byuvi izmontuoja kai kapleicu. Datejums par kapleicys byuviešonu ir dīzgon nanūteikts – 18. godu symta beigys voi 19. godu symta suokums. Skaidri zynoms, ka 1907. godā kapleicā nūtyka remonts, kura laikā tei tyka pacalta, izbyuvāti pamati i īlykta greida. Myusu dīnuos ākys jumtu sadz metala sagums, nu suokumā tys veiduots pavysam vīnkuoršs – nu solmu.

Tok kapleica ir īvāruojama na viņ ar sovu uorejū izskotu, nu eipaši ar sovu interjeru. Kapleicā vydā ir īvāruojami i apbreina vārti 3 oltori, kas boguoteigi dekorāti ar 18. godu symta suokuma baroka kūkgrīzumim. Par itim muokslinīciski augstvierteigajim oltorim pastuov hipoteze, ka tī rodušīs saisteibā ar Pasīnis klūstera administracejis i mūku darbeibu. Nalelajā telpā ir ari 17. gs. beigu – 18. gs. ūtruos pusis kūka spovidneica i 18. gs. kūka sūli.

Telpys lelajā oltorā ir glezna ar Madonnu i Kristus bārnu. Glezna drupeit izaver piec pareizticeigūs ikonys, tuos rasšonuos laiku vys ir gryuši nūsaceit. Viestej, ka pi ituos gleznys pādejā laikā nūvāruots breinums – Dīvmuotes glezna oltorā suokuse „rauduot”, nu par tū jau kotram pošam juopuorsalīcynoj.
Suonu oltorus rūtoj – lobajā pusē krucifikss, bet kairajā Svātuo Mikeļa (voi Sv. Jura) glezna. Kluotyn gleznai atsarūn kūkā grīztuo Dīvmuotis statuja, sagta ar tārpu. Reizem goduos, ka, lobu grybūt, lītys nūīt greizai. Tai tys gadejīs ari ar Sv. Mikeļa gleznu, kurys fons aizkruosuots ar greidys kruosu. Vysi itī obrozi ir baroka i manierisma stila originalgleznuojumi, nu tuos nav vīneiguos gleznys. Kapleicā atsarūn ari 17.–18. gs. muokslys dorbi – „Aprauduošana”, „Sv. Jezups”.

20. gs. 80. godūs kapleicā konstatiets ari kaids sovdabeigs i sirsneigs tāls. Tei ir nalela 80 cm augsta kūka figura, saukta par Ludzys Dīvamuoti. Tei ir veiduota lobuos proporcejuos i tārpta tafta lyndrakūs ar seiku lapeņu rokstu, gaiši zylā jaceņā, i kuojuos bolti zeida zuobaceni, golvā mežgiņu lentem nūšyuts krūņs, vyss tārps darynuots ar rūkom. Taids sovdabeigs kapleicys prīškmats.
Myusu dīnuos kapleica pylda sovys funkcejis i reizi mienesī tamā nūteik Mišs. Juomiņ, ka laikā, kod Zylupē nabeja bazneicys, tod itamā kapleicā nūtyka dīvakolpuojumi.

Kas byutu juoatguodoj par itū kapleicu? Savelinku kapleica ir interesants i skaists Latgolys kulturys montuojuma objekts, kas na par veļti ir īkļauts vaļsts kulturys pīminekļu sarokstā kai vītejis nūzeimis arhitekturys pīmineklis. Kapleicā asūšī oltori ir nūzeimeigs 17. gs. beigu i 18. godu symta suokuma monumentali dekorativuos muokslys pīmineklis, kas atkluoj sova laika muokslys pryncypus i eipaši ornamenta evolucejis leimini.

Roksta autore: Maija Ārena
Kartenis: latvia.travel/lv