Cylvākam kotra dīna ir lela duovona i tymā pat laikā atbiļdeiba par tū, kai šei dīna teik izmontuota. Kasdīnys straujajā dzeivis skriejīnī myusu dīnys pīsapylda ar myusu dorbim, pīnuokumim myusu sātuos, ar atpyutys šaļteņom i tt. Bīži myusim daīt saceit, ka nav laika, ka daudz dorba, ka asam nūguruši i tt. Nu ir ari breiži, kod apsastuojam i redzim, cik laiks mudri ir aizskriejs, ka poši palīkam vacuoki, i varbyut golvā īīt vaicuojums, kas tod ir cylvāks? Voi tikai dorba zyrgs, kurs nu reita leidz vokoram skrīn dorbūs i ik pa laikam var atsapyust? I tuodeļ ir gavieņa laiks – laiks, kod varim nadaudz cytaižuok pavadeit myusu kasdīnu klusumā i attureibā nu īrostom lītom, lai nūvārtātu i pasaceitu paļdis par tū lelū duovonu nu Dīva, kas ir myusu kotra dzeiveiba.

Zinim, ka gavieņa laiks ir saisteits ar atsasaceišonu. Tys ir laiks, kod mes Bazneicā eipaši puordūmojam Kunga Jezus cīsšonys i nuovi, partū ka Kunga nuove pi krysta myusim dūd grāku atlaišonu. Caur tū Dīvs myusim paruoda, ka cylvāks ir aicynuots iz kū cīši breineigu – iz myužeibu. Var ruodeitīs, ka gavieņa laiks ir dūmuots, kab cylvāku kaidā nabejs veidā īgrūžuotu, padareitu jū nabreivu voi vīnkuorši lyktu cylvākam gaveit tikai tuodeļ, ka juogavej. Bet gavieņa laika atsasaceišona cylvākam īvuica lobuok izmontot pasauļa lobumus, kū Dīvs ir devs. Dīvs, kod radeja pasauli, cylvākam deve aizdavumu puorvaļdeit vysu radeibu. Cylvāks kai sapruoteiguoko byutne ir pasauļa lītu puorvaļdnīks, bet na saiminīks, deļtam ka pasauļa saiminīks ir Dīvs. Cylvākam šymā puorvaļdeišonā ir juoīvāroj Dīva lykumi, bet na juoizdūmoj sovi. Zinim, ka pasaulī ir daudz tragedeju, nalaimu i tys bīži ir deļtam, ka cylvāks ar pasauļa lobumim ir reikuojīs preteji Dīva lykumim ci, cytim vuordim runojūt, ir reikuojīs kai saminīks, gribādams byut Dīva vītā. Partū gavieņa laikā, kod mes atsaturim nu skaļom izprīcom, asam māranuoki iesšonā ci atsasokom iz gavieņa laiku nu kaida īrosta komforta, tod varim vairuok nūviertēt tuos duovonys, kū Dīvs myusim kasdīnā snādz, varim vairuok solidarizētīs ar tim, kuri dzeivoj tryukumā, i tys myusus ari mudynoj byut žāļsirdeigim ci izpaleidzēt kaidam cylvākam, kam īt gryušuok, na tik daudz dūmuot vīneigi par sevi, partū ka, snādzūt paleidzeigu rūku, mes jiutam gondarejumu i prīcu par cyta cylvāka smaidu sejā.

Gavieņa laiks ir ari eipašs žālošonys par grākim i lyugšonys laiks. Cylvāks palīk par griecinīku, kod puorkuop Dīva lykumu, kod reikojās preteji Dīva izveiduotajai dabiskajai kuorteibai. Dīva lykums ir kotra cylvāka sirdī, partū ka kotrs cylvāks dzili sirdī apsazynoj, ka dareit puoresteibu cytam ci sev nav labi. Mes, vysi cylvāki, asam griecinīki, partū gavieņa laikā eipaši īteicams pīīt pi grāku syudziešonys, kab sajimtu nu Dīva grāku atlaisšonu i styprynuojumu. Lyugšonā varim uzticēt myusu vajadzeibys, i ituos vajadzeibys myusim šaļtim ir ari saisteitys ar kaidom gryuteibom, i partū ir juolyudz nu Dīva paleidzeiba. Ruodīs, ka lyudzamīs, nu nikas nasamaina iz lobuokū pusi, bet tys nanūzeimoj, ka Dīvs nadzierd myusu lyugšonys. Pāvests Francisks soka, ka Dīvs dorbojās pazemeigi i klusi. Dīvs nu myusim prosa pacīteibu, i gavieņa laikā mes varim vyngrynuotīs pacīteibā.

Katuoļu Bazneicā jau nu senejūs laiku ir daudz skaistu lyugšonu i dzīduojumu, kas paradzāti gavieņa laikam: Krystaceļš, „Ryugtuos suopis” i cytys lyugšonys i dzīsmis, kas myusus mudynoj puordūmuot Kunga Jezus cīsšonys i nuovi, kai ari žāluot par sovim grākim. Lai myusu mīreigi i attureigi pavadeitais gavieņa laiks mums paleidz sasagataveit prīceigajim Kunga Jezus augšanceļšonuos svātkim, lai itī svātki myusim paleidz saprast tū, kas pateišom cylvāku var dareit laimeigu. Lai svieteigi teik pavadeits atlykušais gavieņa laiks i prīceigi i cereibys pylni ir Leldīņu svātki!

Roksta autors: prīsters Renārs Birkovs

Karteņa: K. Pokratniece