Latgolys atteisteibu reizē ar cytim īmaslim ilgu laiku bremzēja ari nu 1865. da 1904. godam pastuovūšais latīņu burtu drukys aizlīgums. Godu piec aizlīguma atceļšonys izguoja pyrmais latgalīšu presis izdavums – gazeta “Gaisma”, kura atstuoja spieceigu ītekmi ari iz nuokamajim latgalīšu presis izdavumim i literaturu kūpumā. Ar itū pyrmū presis izdavumu latgalīši paruodeja, ka jī ir gotovi veiduot sovu kulturu, kas nav īdūmojama bez presis, gruomotu i ideju apmainis.

Gazetys izdeviejs i redaktors beja sabīdryskais darbinīks Fraņcs Kemps. 1900. godā jis beja pamets Goreigū seminaru i 1902. godā īsastuojs Nikolaja I Civilinženeru institutā, kuru pabeidze 1913. godā, dabojūt inženera-arhitekta grādu. Tok jau studeju laikā jū nūdarbynuoja vaicuojumi par Latgolys atpaliceibu nu puorejūs latvīšu apdzeivuotūs nūvodu. Jau pyrma drukys aizlīguma – 1903. godā – F. Kemps izdeve hektografātu žurnalu “Zvaigzne”, kai ari dorbuojuos vysaidu goreiga satura izdavumu izveidē. Vīns nu nūzeimeiguokūs izdavumu beja latgalīšu kalenders “Daugava”, kuru F. Kemps izdeve par sovim leidzeklim. Itys izdavums deve pamatu pyrmajam latgalīšu presis izdavumam.

1905. goda 27. novembrī izguoja pyrmais “Gaismys” numers. Interesanti, ka F. Kemps publicēja pyrmū numeri, najemūt vārā cenzora sorkonūs streipuojumus. Tys beja drūsmeigs sūļs, partū ka, nasaverūt iz drukys aizlīguma atceļšonu, cenzura palyka. Juoatzeimoj, ka F. Kemps drūsmeigi radeja patriotisku tautys gazetu “Gaisma”, kai ari piečuok ceinejuos par tuos pastuoviešonu i tīseibom runuot atkluoti. Kai golvonuos temys gazetā izavierzeja zemis i Latgolys zemnīceibys vaicuojumi, izgleiteiba, volūda, puortyka, izceļuošona, alkohola radeitais pūsts, religeja i bazneica, amatnīceiba, kai ari cytys temys. Izdavumā napasaruodeja tik ekspresivi saukli, nu temys tyka ari tuoļuok lītiškai konkretizātys i analitiski izviertietys.

Gazeta izguoja Latvejis viesturē cīši nūzeimeigā godā, i ituo gods nūtykumi ari atsaspīgeļuoja tuos rokstūs. F. Kemps gribēja, kab cylvāku breiveibys vareibys pasaplašynoj, muižnīku vara teik īrūbežuota i tryuceigim zemnīkim ir vareiba dabuot zemi, tok jis rezervāti izaturēja pret 1905. goda cylvāku uperim, kai ari kulturys vierteibu iznycynuošonu. Sasaskorūt ar 1905. i 1906. goda sūda ekspediceju nažieleigū i reizem nataisneigū darbeibu, F. Kemps nasabeida tū vysu atkluot gazetā. Īspiejams, ka tys piečuok ītekmēja gazetys sliegšonu.

“Gaismys” finansiejums guoja nu poša izdevieja i gazetys aboniešonys moksys. Gazeta izguoja reizi nedeļā i tyka izdūta Pīterburgā. Gazetys apjūms beja 4 puslopys, i tei tyka izdūta 5000 eksemplarūs. Gazetys leidzbīdri beja Latgolys nacionaluos atmūdys cansūni i tūpūšī iņteligeņcis puorstuovi: Ontons Skrynda, Ontons Rubyns, Eduards Krustāns, Gregors Mukts-Kveders, Konstaņce Daugule, Jezups Kindzuļs, Felikss Laizāns i cyti. “Gaisma” palyka par vīnu nu latgalīšu nacionaluos atmūdys izpausmem. Jau pyrmuo numera īvodā beja dedzeigs aicynuojums latgalīšim pīvērst viereibu sovai situacejai i suokt tū maineit. F. Kemps mudynuoja vuiceitīs, struoduot i pošim veiduot sovu dzeivi i apleicīni, nagaidūt svešinīku paleidzeibys. F. Kemps veiduoja gazetu ar mierki Latgolys latvīšus padareit par aktivim sovys dzeivis veiduotuojim.

Lela viereiba izdavumā tyka pīvārsta volūdai i tauteibai. Gazeta tyka īspīsta latgalīšu volūdā, kura beja tīša, spylgta i sovam laikam atbylstūša. Jau nu pyrmūs numeru F. Kemps lītuoja apzeimiejumu latgalīšu volūda (“Latgalijas latvīšu volūda”), koč i tymā laikā vēļ beja streidi par tū, kas tod eistyn tys byutu – dialekts voi izlūksne. Taipat jis cīši ceinejuos pret rusifikaceju, vītvuordu i cylvāku pavuoržu puorkrīvuošonu. Viereiba tyka pīvārsta ari tauteibys vaicuojumim, uzsverūt, ka svareigi ir apsazynuot sovu tauteibu – pīdereibu latvīšim – i nasaidentificēt vysod tik ar religiskū pīdereibu.

Sovā gazetā F. Kemps aktualizēja jiedzīņus “Latgola”, “latgalīts”. Itys jiedzīņs tyka pretstateits pūļu īvīstajam i krīvu lītuotajam “Inflanteja” i “inflantīši”, kai ari reizem lītuotajam jiedzīņam “vitebskīši”. F. Kempa nu jauna īvīstajim jiedzīnim beja latvyskuoks pamats i skaniejums. Jaunū apzeimiejumu F. Kemps aizajēme nu 11.–13. gs. hroniku lītuojuma – Letthigallia (latiņu), Latygola (krīvu) i Lotihola (pūļu). 1908. godā Latgolys vuordu akceptēja Reigys Latvīšu bīdreibys Zineibu komiseja. Vysai bīži teik pīmynāts, ka F. Kemps itū jiedzīni pyrmais īvīse, bet tys ir napareizs apgolvuojums, partū ka pyrmais tū 1883. godā īvīse M. Siliņš, latvyskojūt “Atskaņu hroniku”. Tok nanūlīdzams ir F. Kempa īguļdejums ituo vuorda īvīsšonā apritē.

Izdavumā daudz viereibys tyka veļteits latgalīšu rakstnīceibys veicynuošonai. Itymā izdavumā tyka lykti pamati 20. godu symta latgalīšu literaturai. Izdavumā tyka publicāti latgalīšu autoru stuosti, dzeja, kai ari atdzejuojumi nu cytu volūdu. 1914. godā Ontons Skrynda nu gazetā publicātuos dzejis sastateja kruojumu “Kūkle”, kas beja pyrmuo latgalīšu dzejis antologeja.

Dīvamžāļ “Gaismys” myužs nabeja ilgs. Nav zynoms skaidrs īmaslys, parkū gazeta tyka slāgta. Vīns nu īmaslu varātu byut F. Kempa i F. Trasuna nasaskanis. Oficialuo verseja ir, ka “Gaismys” roksti vērsēs pret puorpūļuošonu i sovā veidā tai tyvū Latgolys gareidznīceibu. Tys radeja pretdarbeibu, i gazeta tyka pasludynuota par Bazneicai kaiteigu, i reizē ar tū strauji sasamozynuoja abonentu skaits. Leidzekļu tryukuma deļ 1906. goda 15. junī gazetu slēdze. Tai gazeta pīdzeivuoja sovū pādejū, 26. numeri.

Koč i “Gaismys” myužs beja eiss, tys beja pyrmais atspierīņs ceļā iz latgalīšu presis i literaturys atteisteibu. Itei gazeta ītekmēja ari cytus latgalīšu presis izdavumus, kuru myužs izavērte garuoks. F. Kemps i gazeta “Gaisma” deve lelu īguļdejumu latgalīšu īdvasmuošonā lepuotīs ar sevi i sovu zemi. Tys beja vīns nu pyrmūs muojīņu, ka latgalīši nimoz nav švakuoki par cytim i ka ar vuiceišonūs i dorbu jī var sasnēgt dyžanus mierkus.

Roksta autore: Maija Ārena