Upeitē satyka meistarus, dzīd latgaliski i doncoj latgalīšu daņčus
27. martā Viļakys nūvoda Škilbānu pogosta Upeitis cīmā nūtyka tradicionalais pasuokums “Satiec savu meistaru!”, kuru organizej Latvejis Nacionalais kulturys centrs sadarbeibā ar Latvejis nūvodu i piļsātu pošvaļdeibom, i Kūkovys nūvoda bārnu i jaunīšu folklorys svātki “Pulkā eimu, pulkā teku”.
Satiec savu meistaru!
Jau nu 1999. goda Upeitē ir īspiejams satikt meistarus i vuiceitīs senejuos prasmis. Itūgod vysim interesentim i ari folklorys svātku dalinīkim beja īspiejams īsavuiceit lynu viervu veišonu, spriesšonu i šketeriešonu ar rateņu, kūka virpuošonu. Lynu pakulu viervu veišonu īruodeja vītejais Škilbānu pogosta Upeitis meistars Aloizs Šakins. Meistars vuiceja vysus interesentus kai nu lynu pakulu savyn nalelu viervis pavedīņu, kurs tuoļuok ir juosavyn vysmoz ar vēļ vīnu viervis pavedīni. Kab saveitu pavysam bīzu i iztureigu viervi, vairuoki viervis pavedīni ir juosavyn kūpā. Styprys viervis veidojās nu 4, 6, 8 i pat vairuok suokūtniejūs viervis pavedīņu. Radzūt meistaru darbeibā, ruodīs, ka vyss ir tik vīnkuorši, nu, kod pošam voi pošai ir juorauga, tod pynās rūkys, pavedīņs nasaīt vīnaids, nu uzcīteiguokajim muoceklim izadeve saveit sovys pyrmuos viervis.
Ligita Spridzāne vuiceja sprēst i šketerēt ar rateņu. Suokumā muoceklem i muoceklim beja juopīrūn pi prasmis meit rateņu. Nuokamais sūļs beja vuiceitīs saškatynuot divejus dzejis komuļus. I pats gryutuokais aizdavums beja vuiceitīs sprēst dzeju, kur vysgryutuokais ir savyrpynuot vīnveideigi vylnu, kab pavedīņs nabyutu na par tīvu, na rasnu. Golvonais dorba nūslāpums ir pacīteiba i pamatpryncypu īvāruošona, šketerējūt, rateņu grīž pa kreisi, spriežūt pa labi, kai ari nuokamais vylnys pavedīņs ir juosavyrpynoj rūkuos i tik tod vierpams. Daudzys mārgys raudzeja i atzyna, ka ir gryutys obejis prasmis i regulari juosatrenej, kab dabuotu īmanis.
Andris Ločmeļs vuiceja, puorsvorā puišim, kūka vyrpuošonu. Puišim beja juorauga vyrpuot iz kuojmynamuos i elektriskuos ripys. Vysi vīnbaļseigi atzyna, ka ar elektriskū virpu virpuot ir vīnkuoršuok i vīgluok. Kuojmynamajai ripai gryuši ir meit ar kuojom i ar rūkom turēt koltu i raudzeit izvirpuot, par pīmāru, svečturi. Kod meistars paleidzēja meit ripu, tod virpuošona veicēs lobuok.
Pulkā eimu, pulkā teku
Itūgod Kūkovys nūvodu puorstuovēja: Upeitis tautys noma kapela (vadeituoja Līne Logina), Baļtinovys muzykys i muokslys školys kapela (vadeituoja Ilona Bukša) i Rekovys puišu kapela (vadeituojs Arņs Bukšs); latgaliski dzīduoja Brīžucīma bārnu i jaunīšu folklorys kūpa “Soldanī” (vadeituoja Anita Pakalnīte) i Baļtinovys kristeiguos internatpamatškolys folklorys kūpa “Ganiņi” (vadeituoja Regīna Lāce); latgaliski dzīduoja, latgalīšu daņčus doncuoja i rūtaļuos guoja Upeitis bārnu folklorys kūpa (vadeituoji Ligita Spridzāne i Andris Slišāns) i Tiļžys vydsškolys folklorys kūpa (vadeituoja Daiga Jēkabsone), kai ari individualū dzīduotprasmi paruodeja Sonora Logina (Baļtinova), Agnese Razminoviča (Upeite), Kate Slišāne (Upeite), Domeniks Slišāns (Upeite). Individuali startēja skolu lieciejs Domeniks Slišāns (Upeite), jūstu lieciejis Daira Circene (Upeite) i Dagnija Razminoviča (Upeite); dvīļu doncuotuojis Kate Slišāne (Upeite), Laura Circene (Upeite), Dagnija Razminoviča (Upeite), Agnese Razminoviča (Upeite), Samanta Logina (Upeite) i Elīna Kļanska (Upeite).
Folklorys kūpu i individualūs dalinīku uzastuošonu vērtēja Muora Mellēna, Dina Liepa, muzykys eksperts nu ASV Pauls Berkolds, etnomuzikologe Zane Šmite, tārpu specialiste Aneta Karlsone.
Upeitis bārnu folklorys kūpa sajēme pyrmuos pakuopis diplomu, kas nūdrūšynoj pīsadaleišonu Dzīšmusvātkūs vysys pīcys dīnys. Brīžucīma i Tiļžys folklorys kūpys ar 3. pakuopis diplomu teik iz Dzīšmusvātkim, kur 8. julī Breivdobys muzejā pīsadaleis folklorys dīnā.
Nu kapelom vēļ juobrauc iz skati Reigā 26. aprelī, kur sasaceņss ar vysys Latvejis lobuokajom kapelom par vareibu nūpeļneit ceļazeimi iz Dzīšmusvātkim. Iz skati brauks vysys treis kapelys – Upeitis tautys noma kapela, Baļtinovys muzykys i muokslys školys kapela i Rekovys puišu kapela.
Viertiešonys komisejis vadeituoja Muora Mellēna atzyna, ka pateikami ir vērtīs, ka kūpumā myusu pusis kolektivu snāgums ir uzalobuojs. Jei ir prīceiga, ka folklorys kūpys dorbojās taiduos školuos, kur tuos kaidu laiceņu beja pagaisušys i vielēja, kab patīsai eisti i dzeivi izdzeivojam dzīsmi, kū dzīžom, rūtalis i dejis, kurys doncojam.
Paļdis Vaļsts Kulturkapitala fondam i Viļakys nūvoda dūmei par atbolstu projekta “Kūkovys nūvoda bārnu i jaunīšu folklorys svātki Upeitē” eistynuošonā.
Informaceju sagataveja Vineta Zeltkalne sadarbeibā ar Namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktoru Andri Slišānu
Kartenis: Vineta Zeltkalne
