Piļskolni ir vīni nu vysradzamuokajim arheologejis pīmineklim, i tī atsakluoj sevkura Latvejis nūvoda ainovā. Itūšaļt Latvejā ir 475 piļskolni, kas ir sajāmuši vaļsts aizsorguojamuo pīminekļa statusu. Vīns nu taidu piļskolnu atsarūn Daugovpiļs nūvoda Kalkunu pogostā – Kalkunu piļskolns. Bīžuok gon tū sauc par Boltkuoju piļskolnu, partū ka itai agruok saukta piļskolna tyvumā asūšuo sāta. “Pilikalnis” ir apzeimiejums, kaidu vītejī dzeivuotuoji pīdieviejuši piļskolnam. Visinteresantuokī i natycamuokī nūstuosti saistuos ar vēļ kaidu piļskolna nūsaukumu – Napoleona kolns. Tautys mutvuordu nūstuostūs pastuov divejis versejis, parkū dūts nosaukums taišni Napoleona kolns. Pyrmais nūstuosts viestej, ka 19. gs. suokumā, kod Franceja karuoja ar Krīvejis impereju, fraņčim atsakuopūt, iz ituo kolna asūt pušdīņuojs pats Napoleons Bonaparts (1769–1821). Ūtrs nūstuosts viestej, ka pauguru sanasuši fraņču saldati kara laikā. Atrostuos lauskys vītejī dzeivuotuoji skaitejuši par fraņču tabaka skreineišu atlīkom.

Myusu dīnuos Boltkuoju piļskolns kai vaļsts nūzeimis arheologejis pīmineklis ir īkļauts vaļsts aizsorguojamūs pīminekļu sarokstā.

Jau 1882. godā Dūbelis muoceituojs i latvīšu folklorys, etnografejis pietnīks Augusts Bīlenšteins (1826–1907) apmeklēja itū piļskolnu. Jis raksteja, ka paugura plakumā viļņojūtīs rudzu dryva. Apmekliejuma reizē jis beja ari īvāruojs nalelu pauguru piļskolna dīnvydu pusē i skaiteja, ka tei varātu byut bejuse kaida kulta vīta. Tok juosoka, ka leidz šam iz paugura nav atrosti nikaidi kulturys palīki i ari mutvuordu tradiceja nikuo taida naizruoda.

Itū kulturys pīmimekli pietejs latvīšu piļskolnu pietnīks i dīvturs Ernests Brastiņš (1892–1942). 1924. godā jis izmiereja piļskolnu i apraksteja tū sovā gruomotā. Tamā mynāts, ka piļskolna austrumu molā radzami terasis palīki – myusu dīnuos tū vys navar vaira nūsaceit, nu puorejuos piļskolna nūguozis ir stuovys. E. Brastiņš miniejs, ka piļskolna apleicīnē atrosti ari akmiņa laikmata (10 500–1 800 g. pr.Kr) reiki.

44 godus vāluok – 1968. godā – piļskolna nūslāpumus pieteja īvāruojamais arheologs Jānis Graudonis (1913–2005). Tuo goda vosorā jis devēs ekspedicejā, kab apzynuotu arheologiskūs pīminekļus. Piļskolnūs i apmetnēs jis roka nalelus laukumus, kab nūskaidruotu kultūrsluoņa raksturu, cik intensivai vīta bejuse apdzeivuota. Ka malnuoka zeme, tod intensivuoka apdzeivuoteiba bejuse apmetnē i piļskolnā. Boltkuoju piļskolnā J. Graudonis nūsaceja, ka kultursluoņs ir leidz pat 70 cm dziļš, kas nūruoda, ka piļskolns pavysam nūteikti kaidu laiku bejs apdzeivuots. Sovukuort piļskolna pakuojē bejuse apmetne, kas platusēs i piļskolna dīnvydaustrumūs, dīnvydrītumūs, dīnvydūs, i ari zīmeļūs, kur myusu dīnuos plešās pļovys. Apmetnis kultursluoņs pi poša piļskolna it kai pagaist, īspiejams, ka laika gaitā tys nūorts. Kūpumā izaver, ka apmetni dabiski īrūbežuojuse pūrainuo zemīne. Kultursluoņs ļaun secynuot, ka dzeivuotuoji puorsvorā dzeivuojuši apbyuvei i saimisteibai ārtuokajā plašajā apmetnē. Piļskolnā tyka atrostys ari muola lauskys – šveikuotys, gludys i gludynuotys, muola vuorpstys skrīmeļs, lejamformys fragments, kai ari dzeļža sierps. Itūs atrodumus var attīcynuot iz 1. godu tyukstūšys pyrmū pusi piec Kristus.

Myusu dīnuos ituo i cytu piļskolnu pietnīceibai pīsavierss arheologs Jurs Urtāns, kurs ari preciziejs, papyldynuojs leidz šam pietnīkim zynomū informaceju par Boltkuoju piļskolnu, kai ari pi tuo atrads vairuokys muola lauskys.

Nūslāgumā juosoka, ka skumeigai redzēt, ka ari itū piļskolnu myusu dīnuos ir pūstejuši montrači. Iz piļskolna radzamys vēļ nasenūs laikūs saroktys montraču bedris, eipaši lela bedre izrokta piļskolna dīnvydaustrumu pusē, kurā vēļ varēja redzēt pusmetru bīzu kultursluoni. Nūzīdznīku veiktuos darbeibys ir nūdarejušys itam arheologejis pīminekļam byutiskus zaudiejumus, i vystycamuok, ka itamā vītā sovu grybātū taipat nav dabuojuši, tik nūdarejuši navajadzeigu pūstejumu vaļsts nūzeimis arheologejis pīminekļam.

Apkūpojūt informaceju par pīminekli, zynom, ka tys bejs apdzeivuots nu 6. gs. pr. Kr. leidz apmāram 6. gs. piec Kr. aba nu senuokuo dzeļža laikmata leidz pat vidiejam dzeļža laikmatam. Taišni konkreti, kas apdzeivuojs piļskolnu, nav zynoms. Boltkuoju piļskolns i apmetne ir samārā moz pieteiti, kai ari atrodumu ir moz, partū zinis par ituos vītys dzeivuotuojim, jūs dzeivisveidu ir minimalys.

Roksta autore: Maija Ārena