Marija Andžāne ir vīna nu īvāruojamuokajom latgalīšu rakstneicom, kura sovu darbeibu plaši izpauduse i Latvejis Republikys laikā 20. gs. 20. i 30. godūs, i ari vāluok trymdā. Pādejī juos dorbi izguojuši jau piec rakstneicys nuovis – Ilgys Muizneicys sakuortuotais dzejis kruojums “Dimensiju kvadrātsakne” 1999. godā i Ilonys Salcevičys sakuortuotais stuostu kruojums “Puisāns ar kozu” 1996. godā.

Rakstneica Marija Andžāne nu dzeivis atsavadeja 1988. goda Zīmyssvātku ūtrajā dīnā Elmīrā, Ņujorkys štatā ASV, juos myužs ir bejs ražeigs, i jei latgalīšu literaturā ir atstuojuse īvāruojamu literarū montuojumu. Par pīvadumu, 1982. godā izguoja vasali diveji juos stuostu kruojumi – “Aiz trejdeveinim kolnim” i bierneibys atmiņu tāluojums “Izejas punkts”, kas deve īskotu 20. gs. suokuma Latgolys lauku dzeivē. Trymdā jei ari publiciejuse divejus dzejis kruojumus “Namīra vōrtūs” (1951) i “Caur dvēseles prizmu” (1977) – par itū dorbu jei ari sajēme Andryva Jūrdža fonda gūdolgu. Trymdā M. Andžāne raksteja i presē publicejuos obejuos latvīšu rokstu volūdys tradicejuos, nu, dzeivojūt Latvejā, jei raksteja tik latgaliski.

Paraleli sovu dorbu radeišonai i publiciešonai Marija Andžāne nūsadeve ari dorbam N. Trepša Čikagā vadeitajam žurnalam “Dzimtenes Balss”. Trymdys suokumā jei ari publicēja stuostu “Malns cylvāks, bolts susātivs” Vladislava Luoča (1912–1984) izdevnīceibā 1947. godā izdūtajā literarūs rokstu kruojumā “Olūts” (7. laidīņs). Itys i cyti kruojuma stuosti pyrmū reizi atkluoja vuocu okupacejis laika skorbū realitati, kod beja puortikys deficits, pazeišonuos spielieja nūzeimeigu lūmu i zynomys apryndys izvērse dzeiris “miera laikā”.

1944. godā vēļ izguoja juos dzejis kruojums “Dzeiveiba”, kas gūdolguots latgalīšu literarūs dorbu konkursā Daugovpilī, nu jau vāluok tymā pošā godā jei devēs biegļu gaituos. Nu 1944. goda jei uzaturēja Vuocejis Biegļu nūmetnē Grēvnē, Langerfeldē. Biegļu nūmetnēs kūpā ar veiru rakstnīku Konstantīnu Strodu-Plencinīku (obeji apsaprecēja jau 1934. godā, i M. Andžāne juridiski pījēme veira pavuordi –Strods) struoduoja izveiduotajā latvīšu biegļu nūmetis školā Oberkaselē.

Itaidam dorbam M. Andžāne beja cīši pīmāruota – kai školuotuoja beja struoduojuse i Puordaugovys bārnu patversmis školā Reigā, i Ludzys apriņča Sarkaņu pamatškolā, Maltys pogosta Rozentovys pamatškolā, Varakļuonu Žydu pogostškolā, Bukmuižys pogosta Porečjis pamatškolā. Paraleli školuotuojis dorbam jei aktivai dorbuojuos dzejis i prozys laukā, kai ari publicejuos latgalīšu presē. Par pīvadumu, jei beja aktiva leidzstruodneica katuoļu jaunatnis organizacejis žurnalā “Sauleite” (1927–1940).

20.gs. 30. godūs jei presē publicēja stuostus par bārnu i jaunatnis tematiku, kai ari realpsihologiskus eisprozys dorbus i literaturteoretiskus apceriejumus. 20. gs. 30. godu beigu Latgolys inteligencis problemys tyka rysynuotys garajā stuostā “Orōjdāls”, nu napabeigtais romans ar autobiografiskom īzeimem “Nosta” laseituoju īpazeistynuoja ar Rēzeknis Školuotuoju institutu 20. gs. 20. i 30. godu mejā i tuo gaisūtni, jaunys školuotuojis gaitom tuolā Latgolys nūmalis školā. Instituta dzeivi jei pazyna, partū ka poša 1931. godā beja tū absolviejuse. Taišni studeju laikā jei pīsavērse literaturys daiļradei, publicejūtīs instituta literaturys žurnalā “Daile”, kai ari dorbuojuos ituo žurnala rūseigajā literaturys puļceņā. Studeju beigšonys godā jai beja ari pyrmuo uorpusinstituta publikaceja – dzejūļs “Caur osorom…”.

Jau piec diveju godu – 1933. godā – sekuoja pyrmais dzejis kruojums “Reits”. Alberts Sprūdžs itū dzeju nūsaucs par “reita gavilem” latgalīšu lirikā, kas asūt “krasā pretstatā leidzšinejai gauduleibai”.

1909. goda 8. septembrī Landskronā (vāluokais Škaunis pogosts Dagdys nūvodā) zemnīku saimē dzymušuo Marija Andžāne pīderēja tim Latgolys dzejnīkim, kas vaira naīsakļuove vacūs tautiskūs mudynuojumu gultnē, nu vaira deve subjektivi puordzeivuotū saturu. Dzeja īmontuoja popularitati, partū ka tei saskanēja ar Latgolys cylvākim rakstureigū dzeivis uztveri. Ari M. Andžānis prozā radzami koloriti tāli, detaļu preciziejumi i suleiga dzymtuo nūvoda leksika, kas spylgti pasaruodeja juos volūdā. Rakstneica sovai daiļradei īsadvasmuoja nu Latgolys dobys, cylvākim. 1948. godā tyka publicāts Marijis Andžānis dzejūļs “Tāvzemei”:

Kod tōlums runoj un klusums dzīd,
Un ilgu poli uz dzimtiņi īt,
Tod zynu: es redzēšu tevi! 

Kod vysi strauti sōk sudrobu līt
Un saules zvoni par zīdūni dzīd,
Tod zynu: es aizsnēgšu tevi! 

Kod laime sōk dzintara bolīsim smīt
Un krytīs mīla kai lilija zīd,
Tod zynu: es skūpsteišu tevi!

Roksta autore: Maija Ārena
Karteņa: rezekne.lv