Koč kas čosnys aba klusiņkuos muokslys dīnys Ludzā

Koč kas čosnys aba klusiņkuos muokslys dīnys Ludzā

Gods riņdžā. Muokslys dīnys, kas kotru pavasari saplaukst Latvejā,  niu taidys klusiņkys kai vyzbuļs piec solnu, jo daudzi lelu nūtikšonu, kureimuos puorsyt ar nūzeimeibu, spāku, intensitati, ītekmi iz cylvāka sirdi i apleicīni. Puorskaitūt viņ viersrokstus škārsteiklā, avīzēs – naudys moka turātuoju cīnis ar nasovom rūkom i dzeiveibom Ukrainā, biegļu laivys Vydsjiurys krostā i dybynā, lidmašynys pilots pašnuovnīks, Latvejis prezidenturys pusgods, pasauļa čempionats hokejā,  Raiņa jubileja gods. Koč kas nūteik pasaulī, nu personeigi naskar i jiutu viļneits nasasakustynova sirdī. Tepat rādā ir lelu veiru gūda dīnys –  gora gaismys siejejam Andryvam Jūrdžam palyktu 170 godu, breiveibys i taisneibys ceinietuojam Pīteram Miglinīkam – 165,  goreidznīkam, izgleiteibys darbinīkam Nikodemam Rancānam – 145, muokslinīkam Juram Soikanam– 95, muokslys zynuotnīkam Juoņam Pujatam – 90, dzejnīkam, kulturys darbinīkam Ontonam Kūkuojam – 75. I tys var naskart, ka viņ pats sevi nadasīņ tautys goram ar dzeiveibys dzeislu.  Tyvumā i īškā asūt nasatiemiet īspiejamūs atspulgus i nūspīdumus sevkura dvieselī.

Vaicojūt īdvasmu paruodis “Koč kas čosnys” vizualajam tālam, pacēlem vacuos avīzis, kas izdūtys pyrma 100 godu – 1915. goda aprelī.  Tys beja kara laiks, kureimais grudynuoja vēļ patuoli. Draudi beja viņ apsūlejumā. Dūma par Latveju kai vīnuotu vaļsti koč kur ideju pasaulī. Taišni 1915. godā latvīšu muokslys veicynuošonys bīdreiba publicej pyrmū reklamu žurnalā “Varavīksne” par izstuodi – puordūtovi  latvīšu-latiņu burtim. Viņ symta godu. A kas niu? Vuicamīs raksteit latgalīšu mēlē, kab viesteitu par muokslys lītom.

Pārnejais gods beja īsuokums J. Soikana Ludzys muokslys školys pedagogu dorbu paruožu vērtinei, kas veļteitys pamatkruosai.  2014. gods – “Dzaltons ci jir, ci nav”. Niu 2015.gods, sorkons – “Koč kas čosnys”. 2016.gods – zyls. Taipoš jemom paleigā ceļazeimis. Sorkonais, čosnais – STOP zeime, voi ībraukt aizlīgts? Rūbežs, kuru navar puorkuopt, aiz kureimuo nikuo vaira nav? Voi rūbežs, kurs paplašynoj pasauļa uztveršonys dziļumu i tuolumu? Voi tys ir koč kas čosnys, koč kas sorkons i šmuks? Kai vysod paruodis saturs ir nūslāpums da pošys atkluošonys šaļts.  Tiemēsim kūpā, kas nu tuo vysa saīs 2015. goda 15. maja 13 stuņdēs Ludzys mīsta pošvaļdeibys ākā Raiņa īlā 16.

Muokslinīku vuordā – Vuorkaļu Sandra

P.S. Paļdis par padūmu Valentinam Lukaševičam izteiksmis spūdrynuošonā.

Kalenders

Mar
19
Tre
11:00 Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Mar 19 @ 11:00 – 12:30
Rakstnīka Jezupa Laganovska 105. jubilejam veļteita nūtikšona.
12:00 Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Mar 19 @ 12:00 – 13:00
Sagaidūt nūzeimeigu latvīšu gruomotnīceibys jubileju – pyrmuos īspīstuos gruomotys latvīšu volūdā pīcsymtgadi – Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys filialē Jaunbyuvis bibliotekā, nūtiks ceļojūšuos izstuodis “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”[...]
17:00 Izstuodis “Baba, kurū škārsteikl... @ "New East"
Izstuodis “Baba, kurū škārsteikl... @ "New East"
Mar 19 @ 17:00 – 18:30
Baba ir Latgolys fenomens, kura oda zečis, skaita gazetys, marinej konservus zīmai, slauc gūvs i iz pīna golda nūdūd pīnu, ravej duorzu, cap špeka peirāgus i dora cytys lītys, kū babys parosti dora. Tok taidys[...]
17:30 Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Mar 19 @ 17:30 – 19:00
Muzeja pietneica – socialantropologe Anna Žabicka sovā stuostejumā par izstuodi pīsavērss veirīša (male gaze) i medicinyskajam (medical gaze) skatīņam iz sīvīti kai Gleizda muokslys, tai dokumentalajuos fotografejuos, kas beja nasaraunamai saisteitys ar juo dzeivi i[...]