Vysvaira staraveru kūpīnu ir Latgolā. Vīna nu tom jau nu 19. godu symta atsarūn Rēzeknē. Staraveru skaits Rēzeknē strauji pīauga reizē ar piļsātys atteisteibu, kū veicynuoja 1836. godā izbyuvātuo Varšavys–Pīterpiļs šoseja, kai ari tys, ka dzeļža ceļa linejis Sanktpīterburga–Varšava staceja beja Rēzeknis piļsātā (apriņča piļsātys tīseibys Rēzeknei beja jau nu 1773. goda). Reizē ar itim impulsim piļsātys atteisteibai roduos ari pyrmuos staraveru draudzis.

Pyrmuo staraveru draudze – Kopsātys draudze – izaveiduoja 1863. godā. 5 godus agruok aiz Rēzeknis piļsātys rūbeža tyka īdaleita zeme staraveru kopim, kur tod ari izcēle lyugšonu nomu, kurā puļcējuos Kopsātys draudze. Interesanti, ka kopūs ir zynoma i sasaglobuojuse pyrmuos paglobuotuos personys kopa vīta. Tok skumeigai, ka tei beja Rēzeknis tiergūņa Lūka Masļeņņikova-Manonī 1859. godā myrušuo meiteņa.

Pyrmais Rēzeknis staraveru draudzis lyugšonu noms.

Ūtruo draudze – Krutovys draudze – roduos 1879. godā i dorbuojuos da 1964. goda, kod dasavīnuoja īprīkš mynātajai Kopsātys draudzei. 19. gs. 80. i 90. godūs dorbuojuos ari Vasiļkovys draudze.

Tod piec 2 godu – 1865. godā – Kopsātys draudze izcaltū dīvnomu slēdze. Vāluokūs godūs tymā atļuove izvītuot naspiejnīku nomu, koč i patīseibā staraveri tū izmontuoja kai lyugšonu nomu, partū jau piec goda tū otkon slēdze. Myusu dīnuos itei āka ari ir sasaglobuojuse kluotyn funkcionejūšajam dīvanomam. Juosoka, ka Kopsātys draudzis ceņtīni tikt pi sova dīvanoma beja vysnūtaļ problematiski – ari trešais mieginuojums 1885. godā izceļt saimis lyugšonu nomu beidzēs naveiksmeigi, partū ka lyugumu nūraideja. Staraveri vystik nalegali tū izcēle, bet tū otkon piec goda slēdze i konfiscēja vysus īkuortys prīškmatus.

Gryuteibys vys itymā laikā pīdzeivuoja na tik Kopsātys draudze, nu ari cytys staraveru draudzis. Itaida situaceja pastuovēja jau nu staraveru atsaškeļšonys, kod Moskovys Krīvu Pareizticeiguos Bazneicys Koncils (1666–1667) apstyprynuoja patriarha Nikona reformys. Krīvejis impereja vērēs nūraidūši iz staraveru, partū ka tī saškēle sabīdreibu, deļtam tūs niceigai sauce par škeltnīkim (raskoļnikim). Suokūtnieji pret staraverim vērsēs cīši agresivai; ar laiku agreseja mozynuojuos, bet ar dažaidu intensitati sasaglobuoja pat da 1905. goda 17. apreļam, kod tyka izdūts ukazs “Par ticeibys īcīteibu”, bet 1906. goda 17. oktobra ukazs staraverus pīleidzynuoja cytom konfesejom. 19. gs. radzama situaceja, ka vīns cars styngruok īrūbežoj staraverus, nuokamais otkon palaiž valeiguok grūžus, i tai tuoļuok. Ar itū kūpejū situaceju ari izskaidruojami Kopsātys draudzis nūsastyprynuošonys apstuokli.

Vysbeidzūt veiksmeiguo reize daguoja 19. gs. beiguos, kod Kopsātys draudze lyudze atļuovi attaiseit sovu dīvanomu. Atļuove tyka dūta, nu suokumā atļuove ceļt āku tik, kab apstuovātu myrušūs. 1898. godā dīvanomu attaiseja. 1905. godā pat atļuove uzstuodeit zvonu, kas da tam staraverim beja aizlīgts. 1906. godā tika realizāts zvonu tūrņa projekts, kū izstruoduoja akademiks Aleksandrs Krasovskis nu Sanktpīterburgys. Reizē ar zvonu tūrni dīvanoms dabuoja pošreizejū izskotu. Dīvnoma lapnums ir 3 dažaidu izmāru sudobra i vara zvoni. Leluokū zvonu duovuojuši Ivans i Maksims Sinicini. Itys zvons ir atzeits par ūtru leluokū zvonu Baļtejā, i tys sver 4832 kg, bet tuo mēle viņ 200 kg. 1907. godā kūpīnu oficiali registrēja, i 1908. godā tyka attaiseita ari staraveru škola.

Myusu dīnuos dīvanoms izaceļ ar sovu boguoteigū interjeru, kai ari īvāruojamu dīvnoma kolekceju. Dīvnoma kolekcejā ir metala ikonys, 19. gs. ūtrajā pusē i 20. gs. suokumā līti greidys svečturi, 19. voi 20. godu symta suokumā darynuotys lampadis i metala krysti, kuru vydā ir i tipiski staraveru metalliejuma masu produkcejis paraugi, i vāluo staraveru metalliejuma paraugi, kū, dreižuok vysa, darynuojuši vītejī Latgolys meistari.

Rēzeknis staraveru lyugšonu noms.

Dīvnoma kruojumā ir ari liturgiskuos gruomotys i rūkrokstā, i 17.–20. gs īspīstys. Vierteiguokuos rūkrokstu gruomotys ir staraveru gruomotu paraugi, kas veiduoti 18./19. gs. rakstureigajā “pomorys” stilā. Bet īspīstūs gruomotu vydā ir tipiski 17. gs. senkrīvu gruomotu produkcejis paraugi, kai ari rakstureigi staraveru gruomotu pīmāri, kas darynuoti 18. gs. Dīvanoms ari lepojās ar īvāruojamūs ikonu gleznuotuoju Gavrila Frolova (1854–1930) i Pimena Sofronova (1898–1973) ikonom.

Myusu dīnuos lyugšonu noms kūpā ar kopsātu atsarūn Rēzeknis nūmalē. Kopsātā saplyust senejī i kruošnī myusu dīnu kopi, kas plešās ap dīvanomu. Tai kai dīvanoms ir veiduots nu kūka i ir dīzgon sens, tod ik pa laikam teik veikti ari vajadzeigī atjaunuošonys dorbi, pīmāram, 2006. godā pastateja jaunu kupolu ar krystu. Juoatzeimoj, ka pi dīvanoma atseviškā ākā ir īkuortuots ari staraveru muzejs, kur var lobuok īpazeit staraveru kulturu i tradicejis.

Roksta i karteņu autore: Maija Ārena