Anita Mileika: galoša. stuosts par skumi.
#^#
leidz šam cīmā nivīns nabeja dzierdiejs signalizaceju. cikom agrā reita stuņdē
ivans nabeja sasits styklu īmatūt lūgā sovu galošu. napaseņ jis beja dabuojs pyrmū
pīredzi ar sīvīti i gribēja vēļ i vēļ i vēļ… a sīvīte vaira nagribēja. (bet eistyn gribēja!)
i vyspuor jai nakts ar ivanu napatyka. (bet eistyn patyka!)
ivanu tys prūtams satraumēja. jam beja maiguos dobys sirds. deļtuo tuos pošys dīnys vokorā jis aizlidoja paceli. aizlidoja iz franceju. sepinēja tī palikt par muokslinīku. īguoja vīnā nu parīzis bankom parunuot par kreditu sovys galerejis atvieršonai. tymā šaļtī bankā ībruka laupeituoji apleik atskanēja suovīņi i signalizaceja ivans
pasamūde sovā dzeraunē rūkā
turādams aviobiletu.
#^#
sīvīte smeļ skipidaru kai madu
i naatškir laimi nu nalaimis
jai tai kai ba vīgļuok
pa itū Dīva zemeiti staiguot
nūkreit uobeli
atsasyt pret klāva šiferu
i nūripinej lejā
sīvīte tūs savuoc i kūpā ar putruomim izvuorej cyukom
piec dīnys uobeli otkon nūkreit
sīvīte savuoc i izvuorej
savuoc i izvuorej
jei vaira navar apsastuot
jei vuoc i vuorej
vuoc i vuorej
klāvā vaira napalyka nivīnys dzeivys cyukys
a sīvīte vuoc i vuorej
vuoc i vuorej
mož i prauda
jai tai kai ba vīgluok.
#^#
aizkluodams ar plaukstu seju ivans pieški saprota
ka niu tik nūtykušais nabeja sapyns. vaineigū prūtams nabeja
vysi dzeivi i vasali (kopejs izaruoda nabeja korsts)
i tuopiec vīns ūtram atsavainojuši veiri pīkluojeigi škeirēs. i ivans izreiz otkon atsuoce
skrīt iz metro skrēja skrēja i pyrmū reizi pa pusgodu parīzē
tū nūkavēja.
#^#
uorā zam lūga palūdzis sēdēja kačs
vīntuļš i blusains beja
sīvīte jam atnese ēst
i jis jai īskruopēja
sīvīte piečuok uorstējuos stacionarā –
nazkaida infekceja tyka
a sātā pi juos zam poduškys palyka
ivana malnuo galoša.
#^#
tai kai metro beja nūkavāts
ivans atsagrīze sovā
parīzis nūmalē randavuotajā ustobā
īlēja sev gluozi loba boltveina
nūsavylka džinsus
atsasēde krāslā
paguļdžuoja
suoce dūmuot – voi tū kopeja pleči nu tim džinsim varēs izmozguot?
i tod ivans saprota ka tū veirīti (kurs jam šūreit izskrēja viersā i prolēja tū kopeju)
jis nazkur ir redziejs. ivans strauji pīsacēle gribēja reikuotīs
gribēja mestīs uorā no
dabuoja ikru krampi
vysam atmete ar rūku
atkryta krāslā i suopēs damyga.
vokorā ivanu apjēme skume
tuopiec jis pīguoja pi skapa
izjēme nu tuo nazkū vacā kraklā īteitu
iztyna i nūlyka
zam poduškys sev
sovu malnū dzeraunis galošu.