Preiļu zeme jau nu 1376. goda beja Borhu dzymtys puorvaļdē. Nu 1376. da 1561. godam Preili ītylpa Livonejis ordiņa daļā i kai lieņs pīderēja Livonejis ordiņa vasaļu grafu Borhu dzymtai. Piec 1561. goda senejuos eipašuma tīseibys iz Preilim Fabianam Borham apstyprynuoja Pūlejis karaļs i Lītovys lelkņazs Sigismunds II Augusts. Tai ilgus godu dasmytus par Preiļu atteisteibu i lobkluojeibu ryupejuos grafu Borhu dzymta.

Laikā nu 19. gs. suoku da 60. godu Preiļu muižā nūtyka leli ceļtnīceibys i lobīkuortuošonys dorbi. Dorbus suoce grafs Jozefs Heinrihs Borhs, nu pabeidze juo dāls Mihaels Borhs, kurs beja pādejais Preiļu īpašnīks. Golvonais byuvnīceibys objekts beja Preiļu jaunuo piļs. Tei tyka veiduota angļu neogotikys stilā. Byuvnīceibys laikā tyka ari paplašynuoti vacuo parka rūbeži. Juoatzeimoj, ka agruok Preiļu parks saukts par Anspaku parku (“der Park von Anspach”). Itymā laikā kluotyn pilei izcēle ari Borhu kapelu, jaunus saimisteibys kuormus, kai ari neogotiskū medeibu pili. Kai jau tys bīži īrosts, ari par Preiļu pili tautys nūstuosti viestej, ka tai asūt slapana eja da Anspaku medeibu piļs. Slapanū eju vys nivīnam vēļ nav izadevs atrast.

Pūļu muokslinīka Napoleona Ordys zeimātuo Ansapoku piļs 1875. ci 1876. godā. Karteņa: pinakoteka.zascianek.pl

Anspaku medeibu piļs calta 19. gs. ūtrajā pusē. Tei atsarūn Preiļupis stuovajā krostā, kluotyn Anspoku piļskolnam. Nu piļs myusu dīnuos nikas daudz nav palics puori, īškejuo apdare i interjera prīškmati guojuši būjā, piļs myuri itūšaļt atsarūn avarejis stuovūklī.

Senejais nūsaukums bejs “Ansbach”. 19. gs. Anspaki i Sondori palika par foļvarkom aba pusmuižom. Tuos pīderēja Preiļu muižai, bet beja nu tuos autonomi nūdaleitys. Vysbīžuok pusmuižys nūdaleja nu muižys ekonomisku apsvārumu deļ.

Anspaku muižu veiduoja muižys komplekss. Tys sastuovēja nu 19. gs. caltuo muižys kuorma, medeibu piļs, 19. gs. pyrmajā pusē caltuo zyrgu klāva i ceļmolys krūga kuorma. Vēļ 20. gs. 30. godūs izcalts ari dzeivojamais kuorms i kliets.

Anspaku muižys senejū skaistumu var nūviertēt Napoleona Ordys 1875./1876. godā radeitajā zeimiejumā, kur attāluota taišni itei muiža. 10 godus pyrma zeimiejuma tapšonys – 1866. goda oktobrī – Anspaku i Zibinovys pusmuižys M. Borhs beja puordevs angļam Džeimsam Heivardam.

Komunistiskuo režima laikā kuormi pīderēja “Lenina” kolhozam. Kaidu laiku tī beja izvītuoti kolhoza dzeivūkli, nu piečuok kuormi natyka izmontuoti.

Myusu dīnuos par muižys kompleksu vaira līcynoj tik drupys i daži sasaglobuojuši saimisteibys kuormi. Informaceja par Anspaku muižu ir vysai skūpa, bet, pat nazynūt daudz par muižu, tuos drupys ar pagaisušū skaistumu vystik pīsaista viereibu.

Roksta autore: Maija Ārena