Biedeiga viests ir atguojuse nu Amerykys – viests, kam nasagrib ticēt, tik dīvamžāļ ir juonūtic i natycamajam… Leonhards ar vīnu kuoju jau beja ceļā iz dzimtini, kur jam beja leli plani i itūvosor. Piec sovys dzymtuos dīnys 9. junī nasajuts labi, tik gribiejs apgaideit ar slimineicu – deļ poša fiziskuos lobsajiutys jam tok vajadzēja tik moz… Nūtyka Juo vaļa, i nu 13. juņa Leonhards jau ir pi tāva ar muoti, pi bruoļa … pi vacuotāva Ignata, kam atdūt pādejū gūdu tuoluo Sibira Isilkulys kopūs beja vīna nu profesora styngruokūs apsajimšonu. I beja jam nūlykts itū apsajimšonu pīpiļdeit pārnejā vosorā!

Leonhards Latkovskis, bīžuok saukts par Leonardu (kai tāva, seniora) voi – Amerykā – Lenu, ir dzims 1943. goda 9. junī Kuorsovā, kur juo tāvs beja gimnazejis direktors. Koč emigracejā nūvasts tik goda vacumā, Latgolu īzeids leidza ar muotis pīnu. Latkovsku saime dūmovuši kai daudzi – pabēgs nu fronta kur tuoļuok, a tūlaik grīzsīs. Aļbina Latkovska (nu Putānu dzymtys Vyšku pogosta Kolna Škaparūs) nav gribiejuse nazynomuo gaideit, braukuse sovam mīļuotajam varakļuonīšam leidza ar vysom jūs pyrmajom četrom atlaseitem. Paprīšku Latkovski tykuši Vuocejā, kur dzymuši vēļ divi bārni, 1950. godā puorsacāluši iz Ameryku, kur saime kuplynovusēs ar vēļ trejim atzarenim. Niu jūs bejs tik, cik nazkod Leonarda tāvam Pīteram ar sīvu Buorbolu Latgolā, i dzimtinis mīlesteibā auga vysi, saimis volūdai palīkūt latgalīšu. Izvuiceiti tyka vysi deveni Latkovsku bārni, a dāls Leonhards, myusu daudzu pazeitais, cīneitais i vysod gaideitais tautīts, Džordžtaunys universitatē sajēme vēļ i viesturis doktora zynuotniskū gradu. Tuoluokuo profesora gaita beja pedagoga dorbs nalelā Merilendys pavaļsts piļsieteņā Frederykā natuoli nu Džordžtaunys, tī jis struodova Huda koledžā (Hood College, dybynuota 1893. godā), vuiceidams jaunūs i nūsadūdams pietejumim par myusu dīnu Krīvejis i 20. g. s. Eiropys viesturi, Gulaga nūmetņu viesturi, katuoļu Bazneicys viesturi. Frederykā i beigusēs Leonharda šuossaulis gaita 13. junī.

Latveju skumeiguo viests sasnēdze iz cytys dīnys, dreiži aizliduodama iz Sibiri i cytom vītom, kur profesors beja sovejais. Ir cīši žāļ, ka itam zineigajam cylvākam beja nūmiereiti tik 72 godi, kod dareit beja nūdūmuots tik daudz… Kas niu byus ar Latkovsku saimis arhivu – tāva materialim i juo poša?… Leonhards beja eistyns trymdys latgalīšu arhiva sorgs, nabeigdams jū papyldynuot. Ir svareigi zynuot, ir svareigi pīminēt – tai jis skaiteja, byudams simpatiskys daudzim. Kū beja saprats pats, ar toleraņci vuiceja cytim. Pīzyna, ka pīraksteit objektivu vysys zemis viesturi ir pats gryutuokais, a par Latgolu i juos ļaudim voldūt „miļzeiga nazynuošona”. Kars i juo īspaids sabīdreibā – profesoram koledžā beja taids specialais kurss, tik na vyss byutu nūveļams iz kara…

Pyrmū reizi ar Amerykys profesoru sasatykom jaundybynuotajā Rēzeknis Augstškolā, tyvuok sasapazeidami AABS konfereņcē Džordžtaunā 2000. godā, i tyvus myus dareja taišni Latgola. Profesora atsauceiba i sirsneiba pīdzeivuota daudz, daudz reižu tūreiz i vāluok. Ausīs vēļ niule juo namaineigais „Lyudzu, jemit!”, acīs – skrīšona jam pakaļ pa Vašingtonu, raugūt atturēt nu T krekleņu pierkšonys vairumā, mutē – juo taiseituos dabeiguos kofejis garša pat viļcīņa apstuokļūs i iz Jenisejis krosta. Sova stuoja vysā, a uzskoti – namaineigi. Paļdis, Profesor!…

Pādejūs godu vosorys Leonhardam vairuok puorguoja pa Latveju, a pārnejuo i aizpārnejuo – vēļ i pa Sibiri. Profesors iņteresējuos par naskaitomom lītom, itūvosor carādams izdūt gruomateņu par Martu Skuju – beja sasatics ar M. Skujis i V. Mundura meitu Siļveju Jekaterinburgā, dabovs unikalus materialus. Beja prīceigs kai bārns, sajimdams Latvejis pasi, tū operativi nūkuortova, taiseidamīs iz 6. latgalistikys konfereņcis Krasnojarskys nūvodā. Naaizmierstama paliks Amerykys profesora runa svineigajā agapē Ačynska katuoļu draudzis sātā konfereņcis dīnuos, i itei sasatikšona ir viesturyskys nūtykums poša par sevi – Rītumu i Austrumu diasporys latgalīši pyrmū reizi beja kūpā…

Latgolā iz vysa meiluokuos vītys profesoram beja Aglyuna i Varakļuonu Bokuoni, kur Leonhards ar muosom beja suocs tāva Leonarda Latkovska pīminis gūdynuošonu. Kai jis pats saceja, Bokuonūs jam nūteikti ir juopabyun vosorā, koč vīna nakts kur pyunī juopuorguļ, tūlaik jis otkon jiutūtēs styprys. Sovukuort Aglyunys dīnys i nakts jam beja svareigys deļ saimē sajimtuo katuoliskuo gora spierdzynuošonys, te jam labi rytynovuos dūmu komuleits par Latgolys viesturi vysaidūs koņtekstūs. I ir patīsai žāļ, ka tik daudzi kas nu carātuo palīk tik nūdūmā…

Piec puorguojušuos vosorys Sibira braucīņa Leonhards Latkovskis izastuoja „Kolnasātā”, pacīmova Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”, kur stuosteja par braucīni i tyvuokuos nuokūtnis planim. Prīcovomēs par sovu tautīti, bejom lapni, ka jis mums taids ir, ka gūdcīneigi puorstuov Latgolu i Latveju Rītumu pasaulī. Profesors beja i palyka jaunekleigs sovā dūmuošonā, lītu redziejumā, paļdis jam i par tū. Kod par tezem latgalistikys konfereņcei Sibirī vaicovom, kaidā raksteibā mums jūs dakūpt, dūmuodami, ka profesors gribēs vacuo „ō”, jis atsaceja eisai: „Kai vysim – pa jaunam!…”

Lai daudz spāka vysim Leonharda Latkovska pīdareigajim, lelajā bādā asam ar jums!

Atsavadeišona nu profesora Leonharda Latkovska nūtyka 20. junī 10:00 piec ASV laika. Latvejā par jū aizlyudze Nabadzeiguo Bārna Jezus kongregacejis muosys.

Lideja Leikuma