1993. gods beja nūzeimeigs Latvejis dzeivuotuojim, partū ka tys beja puormaiņu laiks – vēļ pošys suokys piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys. Goreigajā jūmā itys gods eipaši nūzeimeigs beja katuoļticeigajim. 1993. goda vālā vosorā Rūmys pāvests pyrmū reizi gasteja Latvejis vaļstī, i tys beja cīši lels gūds Latvejis Rūmys katuoļu Bazneicai. Piec ilgūs komunistiskuo režima godu Baļtejis vaļstīs beja īsaroduse augsta ranga gareiguo omotpersona – Juoņs Puovuls II.

Pūļu pāvests Juoņs Puovuls II

Juoņs Puovuls II par Rūmys pāvestu tyka īvālāts 1978. goda 16. oktobrī. Jam beja gūds byut par pyrmū pūļu tauteibys pāvestu. Nuokamais pāvests dzims 1920. goda 18. majā Vadovicē, Pūlejā kai Karols Jozefs Vojtila. Sovā darbeibā kai pāvests jis ceņtēs veiduot dialogu ar jūdaistim i cytu religeju puorstuovim, kurus jis aicynuoja iz lyugšonu sapuļcē par mīru. Juoņs Puovuls II cīši intensivai tykuos ar cylvākim – nivīns cyts pāvests nav sasatics ar tik daudz cylvākim kai jis. Vaira nakai 17 600 000 svātceļnīku beja pīsadalejuši trešdīņu vyspuorejuos audiencēs pi pāvesta. Taipat jis devēs vaira nakai 100 uorzemu vizeitēs i, kūpā jemūt, ceļuoja vaira nakai īprīkšejī pāvesti. Kluotyn pi sovu pīnuokumu jis ari pīraksteja i izdeve 5 gruomotys.

Eipaša i aizkustynūša ir Juoņa Puovula II īdybynuotuo tradiceja – īsarūnūt vaļstī, iz reizis piec nūkuopšonys pa lidmašynys trapu sumynuot zemi. Itai jis reikuojuos, ari īsarūnūt Latvejā, – tymā laikā Latvejis sabīdreibai tys beja kas naīrosts. Pāvests Latvejā īsaroda 1993. goda 8. septembrī i gasteja te da 10. septembra. Latvejis apmekliejuma īmasls beja Latvejis naatkareibys atjaunuošona, kai ari pāvesta vyspuorieja iņterese par Baļtejis vaļstim.

Pāvesta vizeite i Aglyuna

Pyrmuo vīta, kū pāvests Latvejā apmeklēja, beja Reigys Sv. Jākuba Rūmys katuoļu katedrale. Tamā jis skaiteja lyugšonu i saceja uzrunu. Tuoļuok jis devēs iz Reigys Dūma evaņgeliski luteriskū dīvnomu, kur nūturēja ekumeniskū dīvakolpuojumu, bet piečuok celebrēja Svātū Mišu Mežaparkā. Nuokamajā dīnā – 9. septembrī – pāvests ar helikopteru nu Reigys devēs iz Aglyunys Rūmys katuoļu baziliku. Tī par gūdu pāvestam uzastuoja apvīnuotais Aglyunys i cytu draudžu kors.

Aglyunā Juoņs Pāvuls II nūvadeja Svātū Mišu. Dīvanoma laukumā beja sasapuļciejušys ap 200 tyukstūšys ticeigūs. Daudzi svātceļnīki beja īsaroduši nu Pūlejis, Boltkrīvejis i Ukrainys. Pāvesta vizeiti apmeklēja ari goreidznīki nu Austrumeiropys vaļstim, katuoļu prīsteri nu Latvejis rajonu, kai ari cytu konfeseju puorstuovi, politiskī i diplomatiskī puorstuovi. Sovys vizeitis laikā pāvests gūdynuoja Aglyunys Dīvmuotis obrozu i duovuoja tam zalta rūžukrūni.

Glazna Aglyunys bazilikā, kurā attāluots pāvests Juoņs Puovuls II.

Juoatzeimoj, ka Aglyunys bazilika beja gūdam sapūsta pāvesta vizeitei. Piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys Latvejis Rūmys katuoļu Bazneica dabuoja atpakaļ lelu daļu nu pagaisynuotuo Aglyunys eipašuma – dīvanomu, klūstera āku, kopus, gimnazejis āku. Dreiži viņ piec tuo tyka suokta Aglyunys svātvītys atjaunuošona. Aglyunys bazilikys prāvesta omotā 1991. godā īcēle Andryvu Aglyunīti, kurs tod ari vadeja atjaunuošonys dorbus, kurus suoce 1992. godā. Atjaunuošonys dorbi ilga da 1993. goda vosorys beigu i tyka pabeigti eisai pyrma pāvesta vizeitis. Dīvanomam atjaunuoja i nūstyprynuoja pamatus, atjaunuoti tyka ari tūrni i fasade. Pagarynuoja zīmeļu sīnu, pībyuvejūt zakristeju i ambulatoreju. Zam dīvanoma izcēle kriptu i apakšejū bazneicu. Īreikuotys tyka ari svareigys praktiskajā kasdīnā vajadzeiguos lītys – apkure, iudiņa apguode, sakaru i elektropuorvodi, kai ari kanalizaceja. Pi vizuali byutisku puormaiņu tyka bazilikys sakralais laukums, kuru paplašynuoja i apjūze ar jaunu žūgu. Laukumā pa perimetru tyka pastateitys ari krysta ceļa stacejis.

Tyka lobīkuortuota ari kopsāta i izcalta kapliča. Tai kai drūši var saceit, ka Aglyunys bazilika beja cīši skaistai sagataveita, kab uzjimtu Rūmys katuoļu Bazneicys augstuokū personu – Rūmys pāvestu. Juopīmiņ, ka, taišni Juoņa Puovula II nūpalns ir, ka dīvanoms dabuoja bazilikys statusu – taišni pāvests 1980. godā par gūdu Aglyunys 200 godu jubilejam pīškeire tai titulu “bazilika minoris”.

Pāvests Juoņa Puovula II skulptura Aglyunys bazilikā.

2013. godā sabīdreibā vaira izskanēja Juoņa Puovula vuords. Pāvests, kurs myužeibā aizguoja 2005. goda 2. aprelī, 2014. goda 27. aprelī tyka īcalts svātūs kuortā aba kanonizāts. 2011. godā Juoni Puovulu II beatificēja aba pasludynuoja par svieteigu. Beatifikaceja beja pādejais pūsms, kab jū varātu kanonizēt. Vysbīžuok beatifikacejis procesu suoc 5 godus piec personys smierts, nu Juoņa Puovula II gadīnī tys tyka suokts iz reizis piec juo smierts.

Kūpumā Latvejai itei pāvesta vizeite beja cīši nūzeimeiga – tys beja na tik pagūdynuojums Latvejis Rūmys katuoļu Bazneicai, nu ari vēļ vīns apstyprynuojums nu molys, ka Latvejis Republika ir atjaunuojuse sovu naatkareibu i atsabreivuojuse nu PSRS. 2013. godā nūtyka vysaidi pasuokumi i izdūtys publikacejis, atzeimojūt 20 godus nu pāvesta vizeitis. Juoņa Puovula II vizeite Latvejā pavysam nūteikti ir atstuojuse palīkūšus pādus.

Roksta i karteņu autore: Maija Ārena