Nu pyrmsuokumu leidz 1940. godam

Aglyuna kai katuoļu svātceļuojuma mierkis pazeistama nu bazneicys i klūstera izceļšonys. Svātceļnīku skaits pīauga pamozom, i tai tys turpynuojuos ari 19. godu symtā i 20. godu symta suokumā. Saleidzynojūt, kai svātceļuojumi iz Aglyunu nūtyka agruok i kai myusu dīnuos, juosoka – piec byuteibys jau nikas daudz nav mainejīs.

Laika gaitā par divejim nūzeimeiguokajim svātceļnīku datumim nūsastyprynuojuši – Vosorys svātki (nūteik svātdīnē, 50 dīnys piec Leldīņu) i Vyssvātuokuos Jaunovys Marijis dabasūs uzjimšonys svātki, kurus sviņ 15. augustā. Mozuokā apjūmā svātceļnīki dīvanomu apmeklej ari cytūs bazneicys svātkūs.
Svātceļnīki iz Aglyunu guoja nu Latvejis, Lītovys i ari nu cytu vītu. 20. godu symta 20. i 30. godūs izaplateja tradiceja organizēt svātceļnīku grupys. Itaidūs gadīņūs pasuokumu ryupeigi plānuoja i prāvests jau īprīkš tū izsludynuoja. Izīšonys dīnā svātceļnīki puļcējuos iz Svātū Mišu, i piec tuo ceremonejis suocēs guojīņs iz Aglyunu. Ceļā svātceļnīki pīstuoja ari pi Latgolys krystu, kur skaiteja atbylstūšys lyugšonys i dzīduoja himnys.

Sasnīguši kaidu cīmu, svātceļnīki vysod nu vītejūs dzeivuotuoju sajēme iedīņus i dzierīņus, kab styprynuotūs garajā ceļā. Itai vītejī reikuojuos ari vītuos, kur dzeivuoja staraveri voi pareizticeigī. Žydu gadīnī svātceļnīki sajēme tradicionalū gastiņci – maizi i suoli.

Pīvakarē sasnādzūt kaidu cīmu, svātceļnīki nakti pavadeja vītejā dīvanomā, pi vītejūs dzeivuotuoju voi nakšņuoja uorā. Nu reita tyka nūvadeits Svātais Mišs i svātceļnīki turpynuoja ceļu, kurā ar sovys bazneicys karūgu pīsavīnuoja ari vītejī prīsteri i dzeivuotuoji.

Pyrms tyka sasnāgta Aglyuna, cylvāki dastuoja pi tyvumā asūšūs iudiņa vītu, lai nūmozguotu ceļa putekļus i puorvylktu teirys drēbis. Itai sasapūsuši, tī turpynuoja ceļu. Sovukuort dīvanoma zvonu tūrņa sorgs, radzūt tyvojamīs svātceļnīkus, sveice tūs, zvonūt zvonus. Cylvāki plyude nu vysu pušu, i vysa bazneicys teritoreja beja pylna ļaužu. Gar klūstera myura āku beja sabyuvietys budkenis, kuruos puordeve kringeļus, lakateņus, rūžukrūņus i tamleidzeigys lītys. Svātceļnīki poši leidza vede vysaidus lauku lobumus, kurus kai zīduojumus nūvītuoja pi oltora, bet piec ceremoneju itūs zīduojumus sadaleja nabadzeigajim cylvākim i ubogim, kas puļcējuos pi dīvanoma.

Aglyunys bazneica i tiergs 1920. godu vydā. Karteņa: zudusilatvija.lv

Eipatneja beja dažu svātceļnīku paraža svātceļuojumu pabeigt dīvbejeigi iz ceļu: parosti tī nūkryta ceļūs i suoce ruopuot jau pi bazneicys vuortu voi ari pi poša oltora.

Itai Fraņcs Trasuns aprakstejs 1900. goda 15. augustu Aglyunys bazneicā: “Gaiss bazneicā ir napanasami korsts, saspīsts: sabīzejušī izgaruojumi tak gar sīnom lejup i piļ nu grīstu iz golvu, nu ļaužu lyupu plyust dziļa lyugšona kai vāsme i īt šalkdama pa vysu bazneicu. I, kod vēļ bazneickungs paceļ Vyssvātuokūs Dīva Mīsys i Ašņa Sakramentu, lyugšona puosarvierš styprā saukšonā, kas sagrauž cylvāka sirdi; dažim plyust nu acim osorys, cytim paspryuk iz kryuteža dziļa vaimona, vysi atdūd, ceļūs pakrytuši, Dīvam augstū gūdu. Kod iz tū verīs, teic ari pats aizrauts leidza sovuos jiutuos, i Dīvs tod ruodīs tev tyvuoks, ļauds lobuoki.”

Svātceļuojums ticeigajim beja goda kulminaceja, koč i na vysod tys beja vīglai veicams. Nakti svātceļnīki pavadeja koč kur tyvumā – guļūt klūstera koridorūs iz greidys, pyunēs, rotūs voi taipat pi rotu nūstuovēja, vysu nakti runojūt.

Padūmu okupacejis godi

Gryuti laika Aglyunai i svātceļnīkim daguoja leidz ar padūmu i vuocu okupaceju Ūtruo pasauļa kara godūs. Tok 15. augusts kai svātku dīna kristīšim sasaglobuoja ari itymā laikā, bet svātceļnīku skaits, prūtams, cīši sasamozynuoja. Komunistiskuo režima laikā uorpus dīvanomu beja aizlīgtys vysys religiskys darbeibys i ticeigī tyka vojuoti i vysaiž īrūbežuoti. Ari itaidūs apstuokļūs svātceļnīki turpynuoja dūtīs iz Aglyunu svātceļuojumā, bet na atkluotā veidā. Gryuteibys beja ar transporta atrasšonu, partū ka sabīdriskū transportu svātceļnīkim beja aizlīgts lītuot, bet vysbīžuok pīejamais transports pīderēja sovhozim voi kolhozim. Nakts sātu atrasšona beja vēļ vīna apgryutynūša līta, partū ka dīvanoma pļovys i klūsters beja atsavynuoti. Nasaverūt iz tū vysu, svātceļnīki turpynuoja apmeklēt dīvnomu. 1969. goda 15. augustā tī beja 20 000 ticeigūs, bet 1976. godā – jau 50 000. Svātceļuojumā devēs na tik latvīši, bet ari cytu tauteibu ticeigī nu tyvuokys i tuoluokys apleicīnis, pīmāram, Lītovys, Boltkrīvejis, Pūlejis, Ukrainys i pat Sibira, Tadžikistanys.

Ticeigī Aglyunys bazneicā 1960. godā. Karteņa: zudusilatvija.lv

20. godu symta 80. godūs komunistiskuo režima vara samozynuoja īrūbežuojumus attīceibā iz religiskom darbeibom, bet piļneibā tūs naatcēle. 1989. goda augustā pyrmū reizi piec godu desmitu svātceļnīki nu vysaidu Latvejis vītu veiduoja atkluotys grupys i devēs svātceļuojumā. 1991. goda 15. augusts – Dīvamuotis Dabasūs uzjimšonys svātki – beja īspaideigi, partū ka tyka sagaideiti breiveibys atmosferā. Par jaunū arhiveiskupu tyka īcalts Juoņs Pujats, kurs 15. augustā bazneicys duorzā nūturēja golvonū Svātū Mišu. Pīsadaleja ari lela grupa gostu, tymā skaitā Latvejis Republikys vaļdeibys līderi Ivars Godmanis, Andrejs Krastiņš. Svātkus apmeklēja vaira nakai 150 tyukstūšys cylvāku. Itamā reizē tyka suokta jauna tradiceja – Krysta ceļa ceremoneja 14. augusta naktī, kas nūteik kotru gadu. Jau 1980. godā, Aglyunys dīvanomam svietejūt 200 godu jubileju, pāvests pīškeire titulu “bazilika minoris” aba “mozuo bazilika”. Latvejā taida ir tik vīna – Aglyunā.

Pyrms pāvesta Juoņa Puovula II vizeitis, kas nūtyka 1993. godā, bazilikys kompleksā nūtyka leli puorbyuvis dorbi. Bazilikys apleicīne tyka īkuortuota tai, lai svātceļnīkim tei byutu pīejamuoka. Taipat ari “satiksme” pi Dīvamuotis gleznys tyka padareita vīgluoka, partū ka var īt vīnā ryndā garum, na kai īprīkš, kod vīni guoja kluotyn, bet ūtri īt taišni preteimā, lai ītu paceli. Koč i pādejūs godūs ir sasamozynuojs cylvāku skaits, kas pīsadola Krysta ceļā, tok vys vēļ 15. augusts ir katuoļu ticeigūs vosorys i vysa goda kulminaceja.

Roksta autore: Maija Ārena