Nūsvieteiti Kroma kolna svātki
22. augustā Kroma kolnā (Dagdys nūvoda Ondrupinis pogosta Prīžu kolnā) kruošņai aizvadeiti kasgadiejī Kroma kolna svātki, kas puļcieja dažaidus viesturis rekonstrukceju i ceiņu klubus, folklorys kūpys, kai ari daudzus interesentus.
Svātki Kroma kolnā itūgod nūtyka jau catūrtū reizi. Kai saceja Kroma kolna bruolistis vadeituojs Aleksandrs Lubāns: “Īprīšk svātki tyka svieteiti šauruokā lūkā, tok kotru godu myusu draugu i atbaļsteituoju lūks ir tik audzs. Vysaidūs pasuokumūs asam īsapazynuši i sasadraudziejuši ar dūmubīdrim nu cytu leidzeigu klubu, bīdreibu, instituceju, kai ari tykuši pi lela atbaļsteituoju pulka. Partū izdūmuom sovā bruolistis sātā – Kroma kolnā – vysus saaicynuot, kab kūpeigai nūsvieteitu myusu svātkus.”
Pasuokumā pīsadaleja puorstuovi nu Lītovys ceiņu i rekonstrukcejis klubu “Simkala”, “Semigallia” i “Ceklio Kuršai”, Daugovpiļs viesturis modeliešonys kluba “Robeža”, Ludzys Omotnīku centra, bīdreibys “Malny Wylky”, rekonstrukcejis i eksperimentaluos arheologejis grupys “Senzeme”, kai ari folklorys kūpa “Egle” nu Viļakys i jaunīši nu folklorys kūpys “Sudobri”. Pasuokumā pīsadaleja sātys ražuotuoji i omotnīki, kuru produkceju varēja nūbaudeit sevkurs pasuokuma apmaklātuojs. Kroma kolna svātkus atbaļsteja ari Dagdys nūvoda dūme.
Itūgod svātki tyka atkluoti ar svineigu Kroma kolna bruolistis guojīni i svātku gunkura īkūršonu, kas tyka aizdagts ar kromu i škiļamdzeļzi. Kai pastreipuoja A. Lubāns: “Dzeivuo guņs juodaboj piļneigā klusumā, partū ka gunei napateik trūksnis,” partū vysi gosti tyka lyugti īturēt klusuma šaļti. Piec īdegšonys folklorys kūpa “Egle” gunkuru styprynuoja ar eipašu dzīsmi, nu ar vieršņu zīdu puškim i guņs īkustynuošonys ritualu itū šaļti nūslēdze Kroma kolna bruolistis mārgys.
Svātkūs skateituojim beja vareiba redzēt ceiņu demonstriejumus i turnirus, kas tyka suokti ar Kroma kolna bruolistis ceineituoju vairūgu deju. Ceiņu turnirā veiksmeiguokais izaruodeja ceineituojs Artūrs Vilmanis nu Daugovpiļs viesturis modeliešonys kluba “Robeža”. Svātku laikā sevkuram interesentam beja vareiba īsasaisteit vysaiduos senejūs latgaļu omotu i prasmu darbneicuos, kai ari pīsadaleit tematiskuos spēlēs. Veiri sovus spākus puorbaudeja vikingu futbolā. Pasuokumā daudzuos aktivitatēs varēja īsasaisteit ari bārni – īsajust ceineituoju lūmā i dūtīs bārnu turnirā, sataiseit pošim sovu vairūgu, izgatavēt kotram sovu muola figureņu voi trauceņu.
Pasuokuma ītvorūs nūtyka ari Kroma kolna bruolistis sezonys nūslāguma publiskuo sapuļcis daļa, kurys laikā ar simbolisku puorbaudejumu tyka uzjimti 3 jauni bīdri, kai ari gūdynuoti aktivuokī Kroma kolna bruolistis bīdri aizvadeitajā sezonā. Piec jaunūs bīdru uzjimšonys bruolistis veiri doncuoja karaveiru deju, ar kuru tyka īsvieteiti jaunuzjimtī bīdri. Jaunajā sezonā kūpā dorbuosīs 29 Kroma kolna bruolistis bīdri, kurus vīnoj kūpeiga motivaceja – pieteit, rekonstruēt i imitēt senejūs latgaļu dzeivisveidu i kulturu, kai ari popularizēt tū plašuokai sabīdreibai.
Svātku kulminacejā ar dagūšu muola pūdu nu katapultys šuovīņa tyka aizdagta eipašuo Kroma kolna svātku guņs skulptura, caur kuru izguoja asūšī i jaunī bruolistis bīdri, kab sajimtu spākus nuokamajai sezonai. Kai atzyna A. Lubāns: “Myusu pastuoviešonys pamatā ir draudzeiba, sovstorpiejs atbolsts i paleidzeiba, kai ari kūpeigais ceļš iz vīnuotu mierki – byut par aktivim Latgolys patriotim, turēt gūdā i cīnā myusu senejū kulturu, styprynuot i kūpt vierteibys, kas paleidziejušys latgalīšim pastuovēt da myusu dīnu, kai ari atguodynuot ituos senejuos kulturys unikalitati plašuokai sabīdreibai. Itī svātki ir eipaši mums pošim, partū ka tī kotru reizi līk apsazynuot, cik tuoli asam tykuši sovā ceļā i cik tuolu ceļa pūsmu varam nūīt cytugod. Nagaistūšais entuziasms i kūpeibys gors mums dūd spāku vysūs puorbaudejumūs, ari eimūt caur guni.” Bruolistis bīdrim svātkūs ir ari kaida eipaša tradiceja – ar dzīsmem, stuostim i salīdiešonuos spēlem da reita gaismys nūsorguot sovu svātku gunkuru, kuru kotru godu rūtoj jaunūs i asūšūs bīdru puorbaudejuma laikā kolnā iznastī akmini.
Kroma kolna bruoliste ir viesturis aktivistu i rekonstruktoru bīdreiba, kas pietej 9. – 13. godsymta Latgolys viesturi i kulturu, reikoj dzeivuos viesturis pasuokumus, demonstrej unikaluos, kruošņuos i daudzveideiguos rūtys i vylnainis, senejūs karaveiru ekipiejumu, īrūčus, ceinis muokslu i sadzeivi, kab sevkurs interesents sajimtu prīškstotu par tuo laika senejūs latgaļu vierteibom, laiku i telpu. Kroma kolna svātki kotru godu nūteik prīškpādiejā augusta nedeļā. 2016. godā tī planavuoti 20. augustā.
Rokstu sagataveja Kroma kolna bruolistis puorstuovi
Foto: Alija Protosevica i Īva Trimaļneica
