5. septembrī 11.00 Latgolys Kulturviesturis muzejā iz kinolektoreju “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē” aicynoj Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts kinofotofonodokumentu arhivs. Kinoprogramu papyldynuos kinozynuotnīka Agra Redoviča stuostejums.

Latvejis Nacionaluo arhiva Latvejis Vaļsts kinofotofonodokumentu arhivs ir vīns nu myusu vaļsts leluokūs Latvejis kulturviesturiskuo audiovizualuo montuojuma globuotuoju, kurymā uzkruots nūzeimeigs vaļsts viesturis audiovizualais dokumentiejums par Latvejis apdzeivuotom vītom, cylvākim i politiskuos, sabīdryskuos i kulturys dzeivis nūtikšonom Latvejā nu 1910. goda da myusu dīnu. Eipaši nūzeimeiga i interesanta ir laikā nu 1920. goda da 1996. goda radeitūs kinohroniku i kinožurnalu kolekceja, kura dūd vareibu ari piec godu desmitu sajust apturātū laiku, redzēt vysaidys nūtikšonys, saleidzynuot i apjaust daudzuos viesturiskuos puormainis, kas 20. godu symtā ir ītekmiejušys Latveju.

2015. goda rudinī arhivs ar Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstu pīduovoj vysim interesentim apmeklēt kinolektoreja cyklu “Nepārejošā Latvija. Salas laika upē”. Kinolektoreja cyklam izvālātys sešys piļsātys – Rēzekne, Ventspils, Ciesis, Jiurmola, Valmīra, Jelgova – kai solys laika upē, par kuruom uzkruots boguoteigs filmiejumu kluosts, suocūt ar pyrmajim naatkareiguos vaļsts godim, aptverūt nacistiskuos Vuocejis i padūmu okupacejis periodus, da pošys naatkareibys atjaunuošonys. Itamuos piļsātuos demonstrēs konkretai piļsātai veļteitu kinoprogramu, ar kurys paleidzeibu skateituojim byus vareiba atguoduot, īpazeit nu jauna voi veikt piļneigi nagaideitus atkluojumus par sovu dzymtū piļsātu i nūvodu. Kinoprogramys papyldynuos kinozynuotnīka Agra Redoviča stuostejums par kinodokumentim i tymūs atspīguļuotajom nūtikšonom.

Kinolektoreja cyklu arhivs organizej sadarbeibā ar piļsātu pošvaļdeibu institucejom.

Kinolektoreja programys pamatā izmontuoti unikali 1920. – 1930. godu kinožurnali “Latvijas filmu hronika”, “Latvijas skaņu hronika” i dokumentaluos kinys, kuruos radejuši tuo laika zynomuokī Latvejis hroniku i kinu veiduotuoji Arnolds Cālītis (1883-1972), Juoņs Sīlis (1886-1970), Mārteņš Lapiņš (1873-1954), Eduards Kraucs (1898-1977) i cyti.

Piļsātu dzeivis nūrisis daudzpuseigi atspīgeļoj ari kinožurnali “Padomju Latvija”, “Māksla”, “Pionieris”, “Sporta apskats”, “Latvijas hronika”, “Pastarītis” i cyti, kurus veiduojuši režisori Aleksandrs Jevsikovs, Irina Masa, Laimons Gaigals, Aloizs Brenčs, Imants Brils, Hercs Franks, Ivars Seleckis, Aivars Freimanis, Jurs Podnieks, Varis Krūmiņš, Andrejs Apsītis, Laima Žurgina, Jevgenijs Paškēvics, Romualds Pipars i daudzi cyti Latvejis kinoviesturē zynomi autori. Pīmynātūs piļsātu atkluosmei veļteitys ari Reigys kinostudejis, Reigys dokumentalūs kinu studejis, Telefilma “Rīga” veiduotuos dokumentaluos kinys, kuruos ar sovdabeiguoku kino izteiksmis leidzekļu volūdu papyldynoj kinohroniku koncentrātū sižetiskū skatejumu.

Latgolys Kulturviesturis muzejā tiks ruodeita kinoprograma, kas atkluoj vacū i jaunū Rēzekni, personeibys i nūtikšonys piļsātā laikā nu 1923. goda da 1992. goda. Hronikuos apstuodynuotais i īmyužynuotais laiks ļaun pīsadaleit 9. Rēzeknis kuojnīku pulka svātkūs 1923. godā i Latgolys jaunatnis 1. Dzīšmu i sporta svātkūs 1925. godā, vērtīs Pļaujis svātkus i breivdobys tāluojumu “Svētā zeme” 1936. godā, pīminekļa Latgolys atbreivuotuojim atkluošonu 1939. godā, pīsadaleit Rēzeknis 700 godu jubilejā i Vyspasauļa latgalīšu konfereņcē 1992. godā. Pyrmū reizi publiskai demonstriešonai arhivs pīduovoj Juoņa Doreda veiduotū 1920. godu kinožurnalu “Latvijas hronika” par zyrgu skrīšonys saceikstem Rēzeknē.

Kinolektoreja apmekliejums bez moksys