Itūgod latgalīšu muzikam, dzīšmu i tekstu autoram Andrim Eriņam byus 60 godu jubilejs, kam par gūdu 22. novembrī 17.00 Latgolys viestnīceibā GORS Rēzeknē nūtiks autorkoncerts “Dvēseles tilti”.

Kai informej koncerta producente Aija Eriņa, koncertprogramā “Dvēseles tilti” Andra Eriņa skaneiguokuos dzīsmis izdzīduos i izspielēs pats komponists, Aija Eriņa, Eriņu i Vuorkaļu saime, Ingrida Balode-Augstkalne, grupa “Dricānu dominante”, “Baltie lāči”, “Ginc un es”, folklorys draugu kūpa “Vīteri”, “Laimas muzykanti”, Rēzeknis nūvoda jauktais kors “Ezerzeme”, kai ari Eināra Lipska instrumentaluo grupa. Pasuokumu vadeis Agnese Eriņa i kinorežisors Juoņs Streičs.

Koncertā skanēs taidys Andra Eriņa dzīsmis kai “Komer mes Latgolā”, “Storp divim azarim”, “Austras dziesma”, “Rēzeknes studentiem”, “Siltajām dvēselēm”, “Cymdu roksti”, “Pieguļa”, “Dziesma augšā esot”, “Zemei un dziesmai”.

“Jau krītnu laiku dzeivoju ar apskaidreibu, ka munys dzīsmis nav taidys, kas patiks cīši, cīši daudzim. Saprūtu, ka šaurs ir itūs dzīšmu sapratieju lūks. Tuos nav masu produkceja jautram garastuovūkļam, vīglpruoteigai dunguošonai, trūkšņainai izklīgšonai. Mani ir īinteresiejuse dažu viertietuoju atziņa, ka dzīsmis i atbaida, partū ka nav vīglai izprūtamys, i pīvalk, partū ka meļdeņa i vuordu harmoneja prosa klauseitīs vēļ i vēļ. Dzili jiutūšajim i dūmuojūšajim cylvākim laikam tuos pateik,” soka Andris Eriņš.

Jis pats skaita, ka muzykā ir absoluts autodidakts. Andris Eriņš pošvuiceibys ceļā īsavuicejs harmonejis vuiceibu, nūšu pīrokstu, amatera leimenī muok spielēt vairuokus muzykys instrumentus. “Pats suokums beja naveiksmeigs. Školys ūtrajā klasē tyku īskaiteits i iz reizis ari atskaiteits nu suokumškolys kora. Beju napareizais puiss. Piečuok to drupeit pyušu klarneti, da laika, kod izkryta daži pīna zūbi i “muziciešona” beja iz laiku juopuortrauc,” stuosta Andris Eriņš.

Autors īmieginuojs rūku ari baritona i bungu spēlē. Vydsškolys laikā pīsavērse dzīduošonai, vys vaira īinteresēja klavīris, pi kuru traucēs nu vuiceibu breivā šaļtī – storpbreižūs, pyrma i piec stunžu. “Symtim reižu daguoja dzierdēt školuotuoju izsaucīņus – Eriņ, beidz dauzeit klavīris!” atguodoj Andris Eriņš. Vaicojūt sovu spēlis stilu, garys nakts pi klavīru tyka aizvadeitys ari studeju laikā Reigys kulturys darbinīku tehnikumā.

“Pateiceigs asmu tāvam, kurs veicynuoja munu tīkšonūs izasaceit muzykā. Pyrmais juo pierktais instruments beja metalofons. Tod sekuoja garmane, lītuots akordeons. 1973. goda maja beiguos, par gūdu vydsškolys pādejam zvonam Viļānūs, tāvs maņ nūpierka jaunu 120 basu akordeonu “Elegance Firotti”. Cikom cyti gatavejuos pyrmajam eksamenam fizikā, es ar jaunū akordeonu vuicejūs Nino Rota meļdeņu nu kinys “Krysttāvs”,” stuosta Andris Eriņš, pīmiņūt – atsarūnūt obligatajā dīnastā, bejs pīpraseits gitarists, tī trynkškinuojs ari gitaru, kod ari rodusēs pyrmuo dzīsme.

“Meļdeņš var atīt pieški – i pa frāzem, i pylns motivs. Ka tys naapneik, symtū reizi izspielejūt, ir lela varbyuteiba, ka izīs loba dzīsme. Piečuok pīsleipiešona var ilgt pat godus. Meļdeņš atīt klusumā, tū atsyuta dobys skanis, tys reizem izalauž caur sadzeivis i pyuļa trūkšnim. Daudzys reizis meļdeņu atrūn piersti – pasastaigojūt pa malnboltajim taustenim, lokstūt pa sešom steigom. Piersti meditej, i tys atsabolsoj dzierdē, sirdī, dvēselē,” soka Andris Eriņš.

Jis ari uzsver, ka loba dzīsme var byut tik ar lobu tekstu: “Lobs teksts ir muna mūceiba. Ir daudzi cytu autoru lobi dzeivuli, nu cīši bīži tim puori nasakluoj muns meļdeņš. Puorsvorā izauklātim meļdenim ritmikai līku kluotyn sovu tekstu, raugūt rast harmoneju, nūslāpumu, atkluosmi i dzeivis gudreibu.”

“Ar sovom dzīsmem, tam es tycu, varu padareit lobuoku šū pasauli, ciļvieciskuoku sabīdreibu, skaistuoku dzeivi. Tycu, ka munys dzīsmis var paveikt koč miļjonū daļu nu tuo, kū dora Dīvs – vairuot mīlesteibu i ticeibu,” stuosta Andris Eriņš.

Andris Eriņš dzims 1955. goda 17. novembrī Viļānu rajona Gaigalovys cīma padūmis Ūzulsolā, mežsorga būdeņā iz kūka luovenis. Vuicejīs Drycānu vydsškolā, Reigys kulturdarbinīku tehnikumā, absolvējs Latvejis Vaļsts konservatoreju dramatiskuo kolektiva i svātku režisora specialitatē. Deveņus godus struoduojs kai kulturys darbinīks, muzykalais audzynuotuojs bārnuduorzā i suokumškolā, bejs Drycānu pogosta prīšksādātuojs, 1989. godā nūdybynuojs sovu saimisteibu “Pumpuri”. Bejs Latvejis Tautys frontis pyrmūs diveju kongresu delegats, barikažu dalinīks. Nu 1979. da 1995. goda spieliejs Rēzeknis tautys teatrī, deju kūpys “Jumalo” dybynuotuojs i dalinīks. Nu 2004. goda pīsadola muzykys aptaujuos, raidejumūs, šovūs.

Beleti iz koncertu nūpierkami “Biļešu paradīzes” kasēs i škārsteiklā.

Koncertu atbolsta Z/S “Pumpuri”, SIA “Augstkalnes”, A/S “Rēzeknes dzirnavnieks”, A/S “Rēzeknes autobusu parks”, SIA “Rēzeknes satiksme”, SIA “Latgales ziedi”.