Da 10. oktobra Leivuonā, Latgolys muokslys i omotnīceibys centrā, apsaverama daugavpilītis Valdys Mežbārdis gleznu izstuode “Krasts”.

Izstuodē “Krasts” muokslineica Valda Mežbārde ruoda skateituojim sovu jaunuokū veikumu. Krosts i horizonts vysod tematiski beja muokslineicai tyvi tāli i ari īdvasmys olūti, pi kuru jei atsagrīž vys nu jauna. Tī semantiski sasasauc ari ar Valdys Mežbārdis muokslinīciskū rūkrokstu – juos audaklim rakstureiga izteiksmeiga kompozicionaluo izbyuve i racionala, reizem pat nadaudz skūpa attīksme pret kruosu. Muokslineicys gleznys ari vizuali atguodynoj krostu, kurymā vieja bruozmys ir aizpyutušys vysu līkū, pamatūt viņ pamatu puordūmom.

Daugavpilīte Valda Mežbārde dzymuse 1946. godā Reigā. Bierneibā jei daudz i aizrauteigai zeimiejuse, skaitejuse. Piečuok muokslu studiejuse J. Rozentāla Muokslys vydsškolā i Latvejis Muokslys akademejā. 20. godsymta 60. godu beiguos i 70. godu suokuos struoduojuse par fotografu Latvejis Muokslys muzejā, kur rodusēs vareiba īsapazeit ar latvīšu muokslinīku originaldorbim, izstuožu organiziešonu i muokslys cylvāku pasauli. Daugovpilī muokslineica īsaroda 1973. godā. Tys beja laiks, kod tī dzeivuot i struoduot īsaroda daudz jaunūs muokslinīku. Piečuok daudz nu jūs piļsātu pamete, nu Valdys dorbs vysu laiku ir saisteits ar Daugovpili i piļsātys muokslys dzeivi. 1974. godā Valda Mežbārde tyka uzjimta Latvejis Muokslinīku savīneibā, i ar sovu leidzdaleibu tūlaik byutiskai aktivizēja Daugovpiļs muokslinīku dzeivi. Jei beja ari vīna nu Muokslys dīnu nūtikšonu veiduotuojom Latgolā. Pīsadalejuse gleznīceibys plenerūs, intensivai i daudz gleznuojuse, izmieginuojuse rūku ari lelformata i monumentalajūs sīnu gleznuojumūs. Izstuodēs Valda Mežbārde pīsadola nu 1969. goda. Muokslineica sareikuojuse vaira nakai 15 personalizstuodis i Latvejā, i uorvaļstīs.