14. Latgalīšu meilys aiļu i dzīšmu festivals “Upītes Uobeļduorzs” puļcēje daudz dalinīku i klauseituoju.

19. septembra vokorā Škilbānu pogosta Upeitis cīmā dzeivuotuoju skaits īvāruojami pasalelynuoja, žāļ tik, ka tys nūtyka viņ iz vīnu nakti. Ir vārts pasuokumu apmeklēt nu pyrmuo minuta i īsarast da 19.00, na tik, kab moksuotu lātuoku īīšonys beletu, nu ari, kab ar acs kakteņu radzātu festivala aizkulisis i napalaistu garum pyrmuos grupys uzastuošonu. Itūgod Raimonds Logins i grupa “Napruots” beja pavysam sapruoteigi, partū ka nadaudz īmieginuoja instrumentus i skotuvi pyrma oficialuo pasuokuma suokuma, kab ari tī cylvāki, kurī īt ogruok gulēt, dzierdātu kaidu dzīsmi “Napruota” izpiļdejumā.

Naparostai, ka pyrmī uzastuoja pavysam populari i zynomi muokslinīki Latvejā – duets Inga i Normunds, kuri izpiļdeja festivala “Upītes Uobeļduorzs” himnu i dzīduoja dzīsmis nu jaunuokuo, dasmytuo, studejis albuma “Munai Latgolai”, kas īraksteits latgalīšu volūdā. Koč i duets pastuov jau 15 godu, jī pyrmū reizi pīsadaleja festivalā. Normunds atzyna, ka beja dzierdiejuši par itū festivalu pozitivys atsauksmis, beja gribiejuši tymā pīsadaleit, partū prīcuojušīs, ka festivala organizators Andris Slišāns jim pīzvaneja i uzaicynuoja pīsadaleit. Itūgod pi pyrmuos reizis vys navariešūt palikt da reita gaismys, nu, kas zyna, varbyut cytugod izadūs pabyut ilguok Upeitē.

Koč i festivals pastuov jau četrpadsmytū godu, lela prīca, ka kotru godu ir muokslinīki, kuri pīsadola pyrmū reizi. Tys līcynoj, ka sirsneiga ir latgalīša dvēsele, kura ir gotova sovu pīdzeivuotū i puordzeivuotū izsaceit dzejā, dzīsmēs i muzykā. Pyrmū reizi festivalā dzeju skaiteja Ineta Atpile –Jugane, Jana Skrivļa-Čevere i Ligita Žukovska. Ineta Atpile-Jugane beja palyuguse atskaņuot ari vīnu dzīsmi ar juos vuordim, kuru dzīd Rēzeknis bārni, aicynojūt bārnus drūšai doncuot pi bārnu dzīsmeitis. Tok vysi bārni tik viereigi klausejuos, partū ka beidzūt tyka atskaņuota muzyka jūs gaumei, partū tod ir juosaklausa, na juosadaudza, juoskraida voi juodoncoj. Ligitai Žukovskai Upeitis tautys noma skotuve beja zynoma, partū ka beja uzastuojuse kūpā ar grupu “P.S. Sala”, nu pyrmū reizi uzadrūšynuoja skaiteit sovu dzeju. Janai Skryvļai –Čeverei nav ni mozuokuos nūjausmys, kai jū atrads Andris Slišāns, nu jei beja cīši prīceiga par dūtū vareibu i prīceiga par napīspīstū i sirsneigū festivala jutūni.

Māreite Slišāne nasauktu sevi par dzejneicu, tūs nūsauktu par dūmu uzplaiksnejumim, kuri bīži viņ rūnās trejūs naktī, kod vysi jau guļ. Māreite Bikovska ari sevi nasauktu par dzejneicu, nu par troku buobu, kura muok sataiseit šovu nu nikuo. Dagneja Bramane, Leiga Rundāne i Ligeja Purinaša atkluoja sovys meilis dzejis ryndys, nu Karonhisake ir palykuse uzticeiga sovam taišnam stilam, kas eistūs vuordūs nūsauc sevkuru procesu, kas nūteik sabīdreibā i jai apleik.

Daudzi muokslinīki atbrauc na tik iz sovu uzastuošonu, nu atbrauc dreižuok i palīk ilguok, kab īsajustu i izjustu pasuokuma atmosferu. Skateituoju rynduos beja radzams Daiņs Adijāns, Zemnīks, “Dabasu Durovys”, “P.S. Sala”, “Inokentijs Mārpls” i cyti muokslinīki.

Pyrmū reizi “Upītes Uobeļduorzā” uzastuoja grupys “Piparmētra”, “Trykmīns” i eipašī gosti “Inokentijs Mārpls”. Grupā “Piparmētra” muzicej pīcys jaunys mārgys. Tei ir grupys “Dabasu Durovys” solista Arņa Slobožanina ideja i projekts, kab dūtu vareibu ari mārgom muzicēt eistā rokgrupā. Jūs sirsneiguo uzastuošona saviļņuoja daudzus apmaklātuojus. Izaruodeja, ka nazynomuo grupa “Trykmīns” ir Vincents Kūkojs ar leluoku sastuovu. Eipašais gosts “Inokentijs Mārpls” beja CĪŠI eipašs. “Inokentija Mārpla” līders Raimonds Lagimovs aba Dambis ilgus godus zynoms kai Latvejis underground muzykys dzeivis vadeituojs i grupa ir vīna nu legendaruokajom Latvejis underground grupom. Tāds blīzīņs Upeitē vēļ nabeja dzierdāts.

Ari itūgod apmaklātuoju konkursu uzvarātuoji sajēme festivala nūzeimeitis i t-kraklus ar uzrokstu Uπte (Upeitis simbols). Nūzeimeiguokuos bolvys sajiemiejs beja Modris Romanovskis nu Bolvu, kurs tyka atzeits par aktivuokū doncuotuoju, partū ka pyrmais suoce dejis. Patīseibā pyrmī beja Andris Slišāns i Ligita Spridzāne, nu dīvamžāļ jī palyka bez bolvys, partū ka ir jau Upeitis t-krekla eipašnīki, kai ari tyka saskateits interešu konflikts ar festivala reikuotuojim.

Nateik aizmiersts festivalā uzaicynuot ari Viļakys nūvoda grupys. Piec septeņu godu puortraukuma Andris Slišāns atguoduoja, ka ir taida folklorys kūpa kai “Upīte”, kurys bārni i jaunīši muzicēja, nu pīaugušī uzdoncuoja, paruodūt ari, ka vaļsi ir īspiejams doncuot cytaiž nakai īrosts. Folklorys dyžanumu paruodeja i ļusteigus daņčus spielieja folklorys kūpa “Egle” nu Medņovys pogosta. Viļakys nūvoda grupys “Napruots” i “Unknown Artist” ir īmeiļuojuši na tik Viļakys nūvoda jaunīši, nu ari tyvuoki i tuoluoki gosti. Rikteigus doncojamus gobolus vysom paaudzem uzspēlieja “P.S. Sala”. Jaunīši kuorteigi izatrokuoja grupys “Dabasu Durovys” uzastuošonys laikā. “Dabasu Durovys” deveņu pastuoviešonys godu laikā ir uzastuojuši ari Lītovā, Portugalē i Australejā. Par laimi jaunī muziki regulari koncertej ari “Upītes Uobeļduorzā” i itūgod beja ūtrajā vītā grupu vydā, kurys vysbīžuok ir uzastuojušys festivalā.  Grupā “Šudin 5cūs” nu Rēzeknis muzicej pīcys mārgys, kas kūpā dorbojās napylnu godu nu 2014. goda oktobra. Kaunatys jaunīši “Gondreiž 10nīkā” uzspielieja jastru rok-popu.

Cytugod trešajā septembra nedeļgolā, 17. septembrī, vysi celi vess iz Upeiti, kab atzeimātu festivala 15. pastuoviešonys godadīnu. Atguodynojam, ka jaunīši var drūšai īt i klauseitīs grupu uzastuošonu i meilys dzeju nu poša suokuma, na tik īsarast iz pusnakti i  jaunīšu grupom! Ir vareiba jaunīšim piec goda lauzt itūs stereotipus i pīruodeit, ka kūpā ar festivalu dzeivoj nu pyrmuos uzastuošonys da reita gaismys. Paļdis festivala atbaļsteituojim i informativajim atbaļsteituojim! Eipašs paļdis Vaļsts Kulturkapitala fondam, kura atbolsts paleidz saglobuot i popularizēt latgalīšu volūdu!

Teksts: Vineta Zeltkalne
Foto: Andris Slišāns