22. septembrī Latvejis Universitatis Humanitarūs zynuotņu fakultatē nūtyka Volūdnīceibys zynuotņu nūzaris promocejis padūmis sēde, kurymā veiksmeigai promocejis dorbu “Etnonīmi latgaliešu folklorā: lingvistiskais aspekts” filologejis doktora grāda sajimšonai aizstuovēja Antra Kļavinska, kura ir Rēzeknis Augstškolys (RA) lektore, Regionalistikys zynuotniskuo instituta pietneica i RA Myužizgleiteibys centra storptautyskuos myužizgleiteibys i tuolvuiceibys projektu koordinatore.

Sova temata izvieli doktore pamatoj ar tū, ka jau nu suoku zynuojuse, ka pietejums byus saisteits ar latgalistiku, partū ka taišni itei jūma pošai ruodīs interesanta i jau īprīšk beja tykts pi pīredzis, dorbojūtīs ar latgalistiku saisteitūs pietejumūs. “Tys ir storpdisciplinars pietejums, kurymā ir integrāta volūdnīceiba, folkloristika, antropologeja, viesture, i tys ļaun iz volūdys paruodeibom pasavērt nu cyta skotpunkta,” stuosta A. Kļavinska.

Veicūt sovu pietejumu, kura laikā tyka skateits ari etnonimiskuos leksikys variantums i daudzveideiba, raugūt statistiskai saskaiteit, kurs etnoss ir vysbīžuok pīmināts latgalīšu folklorā, pietneicu asūt puorsteidzs tys, ka folklorys dati nasakrytuši ar etnodemografiskajim datim. Ka pyrma tam ruodejīs, ka vysbīžuok pīmināti byus krīvi, izaruodejs, ka diveji popularuokī etnosi ir ebreji (žydi) i čyguoni. Studejūt teoretiskū literaturu etnologejā, A. Kļavinska saprotuse, ka folklorā tauteibu pīminiejums ir atkareigs nu etnosa cytaideibys/atškireibys. Ari viesturiskī faktori ītekmej etnonimu semantikys daudzveideibu. Te juoakcentej ari tys, ka pietejuma gaitā apsastyprynuoja zynuotneicys hipotetiskais pījāmums, ka latgalīšu folklorai etnonimiskuos leksikys semantikā varātu byut daudz kas kūpeigs ar lītaunīku folkloru.

Taipat pietneica konstatējuse, ka apdzeivuotu vītu nūsaukumi ir cālušīs nu tymā apvydā dzeivojūšūs cylvāku pavuordem voi etniskuos pīdareibys apzeimiejumim. Tai, par pīmāru, Cyblys nūvoda Pušmucovys pogostā rādā vīna ūtrai atsarūn vairuokys apdzeivuotys vītys, kuru nūsaukumi ir tauteibu apzeimiejumi, – Latyši, Čyguoni, Poļaki.

A. Kļavinska soka, ka dorba izstruodē gryutuokais asūt bejuse materiala vuokšona i atlase. Jei stuosta: “Tys beja apjūmeigs dorbs, partū ka raudzeju izmontuot piec īspiejis dažaiduoku folklorys žanru i laika pūsmu olūtus. Tys beja dorbītylpeigai. Ūtrkuort, dorbu apgryutynuoja tys, ka latvīšu volūdnīceibā moz viereibys ir pīvārsts etnonimu tipologejai, etnonimu semantikys izpietei. Tai, par pīmāru, myusu dīnuos ir aktuals vaicuojums, voi etnonimi latvīšu volūdā, leidzeigai kai angļu volūdā, ir skaitami par eipašvuordim.”

Pietneicai ir tyva na tik latgalīšu, nu ari lītaunīku volūda. “Kod studieju augstškolā, filozofejis pasnīdziejs prof. Laizāns maņ vaicuoja, voi asmu ūtruo meita saimē. Atbiļdieju apstyprynūšai i vaicuoju, kai jis tū zyna. Izaruod, muns vuords lītaunīku volūdā nūzeimoj “ūtruo”,” interesantū gadīni atguodoj A. Kļavinska, pībylstūt, ka interese par lītaunīku volūdu rodusēs, kod beja vareiba pīsadaleit Viļņys Universitatis reikuotajūs lītaunīku volūdys kursūs.

Ari itūšaļt lītaunīku volūdai ir svareiga lūma pietneicys dzeivē – Rēzeknis Augstškolā A. Kļavinska studentim vuica dažaidus ar volūdnīceibu saisteitus studeju prīškmatus – morfologeju, morfemiku i derivatologeju, etnolingvistiku, onomastiku, kai ari lītaunīku volūdu i latvīšu – lītaunīku volūdys tulkuošonys teoreju i praksi. Ari rokstūt sovu zynuotniskū dorbu, jei konsultiejuos na tik ar Latvejis kolegim, nu ari ar Lītovys pietnīkim, stažiejuos Lītovā – Lītaunīku literaturys i folklorys institutā.

Cytim pietnīkim A. Kļavinska īsoka, suocūt sovu pietejumu, vysupyrma atrast pīmāruotuokū metodologeju, kab varātu lobuok sastrukturizēt dorba gaitu i lykumsakareigai izprast, kai paveikt īplanavuotū. Tai kai piec aizstuoviešonys jaunuo doktore sajēme rūsynūšys recenzejis i konkretus pīduovuojumus, kū varātu dareit tuoļuok, tod tys ir aplīcynuojums, ka pi padareituo jei naapsastuos, nu turpynuos īsuoktū.

Informaceju sagataveja Rēzeknis Augstškola