Oktobrī izguojuse godagruomota “Katoļu Kalendārs 2016”, kuru skaiteituoji var īsaguoduot draudžu gruomotu goldūs. Vaira kai 360 puslopu bīzajā godagruomotā, kura, kai atzyna vairuoki skaiteituoji, itūgod ir parūceiguoka lītuošonai, ostoņuos rubrykuos apraksteitys nūtikšonys Bazneicā Latvejā i pasaulī, apkūpuotys intervejis ar nuokamuo goda jubilarim, kai ari atrūnami cyti goreiga, viesturiska i izgleitojūša satura roksti. Atseviškūs kalendara rokstūs i intervejuos ir vareiba lobuok īpazeit cylvākus i izzynuot par nūtikšonom, kas eipaši saisteitys ar Rēzeknis – Aglyunys diecezi, informej nūdybynuojums “Katoļu Baznīcas Vēstnesis”.

2016. godā uz 25 veiskupa omotā nūkolpuotim godim atsavērs Rēzeknis – Aglyunys diecezis veiskups Juoņs Bulis. “Katoļu Kalendāra” rubrykā “Jubilejas” veiskups na tik par sovu prīstera i veiskupa kolpuojumu, nu ari doluos puordūmuos par myusu dīnu izaicynuojumim, uzsverūt, cik byutiskai šudiņ ir saglobuot ticeibu i lyugtīs par mīru.

Vēļ vīns 2016. goda jubilars, kura saknis vaicuojamys Latgolā, ir kinorežisors Juoņs Streičs. Intervejā ar Baibu Kuški jis vairuokkuort atsasauc iz sovu kinu “Cylvāka bārns”, kurei paleidziejuse režisoram pošam atkluot lyugšonys nūslāpumu i spāku. Taipat skaiteituojim byus vareiba izzynuot, kaida ir režisora saisteiba ar vīnu nu Preiļu katuoļu bazneicā atrūnamajom gleznom.

Ituo gods pavasarī Rēzeknis Jezus Sirds katedralē par prīsteri tyka īsvieteits Jurs Skutels. Sarunu ar jaunū prīsteri var skaiteit rubrykā “Pagājušajā gadā”. Sovukuort rubrikā “Ģimene” skaitit Annys Rancānis esejis.

2003. godā Krīvejis Veiskupu konfereņce īrūsynuoja suokt 16 padūmu laika mūcekļu beatifikacejis procesu. Vīnu nu ituom padūmu laika personeibom varēs īpazeit rubrykā “Ticības liecinieki”, kurai muosa Otīleja Kovaļevska ir sagatavejuse rokstu par Kuorsovā dzymušū muosu Rūzi nu Marijis sirds OPL. Nasaverūt iz vareibu kūpā ar saimi braukt iz Pūleju, muosa Rūze izavielieja palikt Krīvejā i izcīst izsyutejumu i apcītynuojumu. Sovukuort rubrykā “Ticības dēļ vajātie” publicāts vēļ vīna padūmu laika mūcekļa, Kolupa draudzē dzymušuo prīstera Juoņa Mendrika dīnysgruomotys fragments, kū jis sarakstejs, bāgūt nu pīsprīstuo nuovissūda (1943 – 1945).

Kūpā ar vysu Bazneicu gatavejūtīs Dīva žālsirdeibys godam, kurs suoksīs ituo gods 8. decembrī, Terēzis Drukys roksts “Mīlošais un žēlsirdīgais Dievs” paleidzēs lobuok izprast, kas ir Jubileja gods i kai izapauž Dīva žālsirdeiba. Ari vairuokūs cytūs rokstūs autori rysynoj žālsirdeibys temu.

Kai kotru godu “Katoļu kalendārā” var izzynuot par svātku i atceris dīnom, gavieņa laiku, kai ari vajadzeibys gadīnī atrast prīsteru, draudžu, kūpīnu i kristeigūs organizaceju kontaktinformaceju.

Aicynojūt puordūmuot Dīva žālsirdeibu, kalendara vuoku rūtoj Rembranta van Reina glezna “Pazudušuo dāla atsagrīsšona”.