Ar bīdreibys “Bruoli un Muosys” rodūšajim puorstuovim Sandru Poplavsku i Juoni Rimicānu sasarunoj žurnaliste Renāte Lazdiņa.

Rodūšūs personeibu Sandrys Poplavskys i Juoņa Rimicāna vuordi ci dorbi plašuokai sabīdreibai Latgolā pādejūs godūs jau daudzim ir zynomi. Jī itepat Latgolā ir naviņ pīpraseiti kuozu fotografi i pasuocīņu video radeituoji, bet niu jūs dorbu – latgalīšu volūdys apvuiceibu kursu īsuociejim video – var nūviertēt i izmontuot ari puornūvodnīki. Jau pavysam dreiž varēsim nūviertēt ari jūs jaunū projektu “Sajūti Latgali”.

Jiusu pādējī dorbi ir par i ap Latgolu i latgalīšu volūdu. Cik jiusim pošim dzilis saknis ir Latgolā?

Juoņs: Maņ patīseibā vajadzātu byut eistynam latgalīšam, es īmu nu Daugovpiļs nūvoda Kolupa. Tīņuok tod, kod es augu, apleik vysi runuoja tikai latgaliski, nu ar munu latgalīšu volūdu saguoja cytaiž. Te juostuosta par vacuokim, muna muote ir nu Jelgovys, tāvs nu Leiksnys, rikteigi latgliskys vidis. Saīt latgalīts apjēme par sīvu rikteigu latvīti, kurai tymā laikā, kod es augu, beja taida našpetna nūstuoja, ka bārnim juorunoj viņ latviski, kab īsavuiceitu tuos pareizuos formys, par pīmāru, burtam „e”, kab napīsārņuotu “eistynū” latvīšu volūdu i školā byutu vīgluok vuiceitīs. Maņ jau ruodīs, taids stuosts ir daudzim. Pogolmā spieļojūtīs, vysi runuoja sovā storpā latgaliski, bet ar mani i muosu – latviski.

Sandra: Maņ jau ar taids pat stuosts, tik maņ obeji vacuoki ir nu Latgolys, muote nu Malnovys, bet tāvs nu Vacvuorkovys. Dīzgon mudri jī puorsacēle, i es jau pīdzymu Ūgrē. Latgaliski mani navuiceja, i sovā storpā vacuoki ari runuoja literarajā volūdā. Viņ nu bruolāna es dzierdieju latgalīšu volūdu. Tān latgaliski vysu saprūtu, bet runuot maņ gryuši. I deļtuo jau mes tū projektu par latgalīšu volūdys apvuiceibom ari rakstejom, kab īsavuiceitu ari poši. Ari asu atsagrīzuse, kab byutu tyvuok saknem.

Juoņs: Patīseibā apakšā ir gribiešona koč kū dareit i sociala vajadzeiba struoduot ari ar sevi.

Tod jau var saceit, ka vysys lobuos idejis suocās ar sevis pylnveiduošonu?

Sandra: Nui, i, kai izaruoda, tys ir vajadzeigs ari vēļ kaidam.

Juoņs: Kod īlykom pyrmūs apvuiceibys video sejisgruomotā aba facebook, tod pyrmī komentari beja, ka tys ir aktuali i vajadzeigs, daudzi atsasauce.

Voi latgaliskais i latgalīšu volūda pādējā laikā nav palykuse par taidu marketinga paleigreiku, kab projektus vīgļuok izbeideit?

Juoņs: Var jau byut, ka kuru reizi tai ari ir. Myusu gadīnī nā, mes, kab itū ideju davastu da golam, īguldom na mozums naudys ari nu sova kārmana, partū ka Vaļsts kulturkapitala fonda daškiertuo finansiejuma napīteik, myusim ruodīs, ka ideja ir loba, i mes redzim jai perspektivu nuokameibā.

Sandra: I ari apvuiceibu golvonī varūni myusim dorbojās iz breivpruoteibys pamata.

Juoņs: Patīseibā myusu vysi projekti tān baļsteiti iz entuziasmu, breivpruoteibu i, golvonais, ideju, ari ūtrys myusu projekts, pi kuo tān struodojam, – raidejumi “Sajūti Latgali”.

Ar kū jius breivpruoteigūs sovom idejom dasaistot? Tei ūga ir tys latgaliskais?

Sandra: Patīseibā projektam “Sajūti Latgali” vairuok atsasauce ļauds taišni nu Reigys. Jim interesej Latgola, drūši viņ ari deļtuo, ka pādejā laikā vaicuojums par Latgolu i latgalīšu volūdu ir tik cīši pacalts sabīdreibā. Atsasauce ari sabīdreibā zynomi ļauds, kas gribēja nūpeļneit. Kūpumā vaira kai 100 cilvāku beja gotovi pīsadaleit projektā.

Juoņs: Maņ ruodīs, tān ir tys laiks, kod pi pruota īt tei paaudze, kū var nūsaukt par pyrmsatmūdys bārnim. Taidi kai mes, kas palīk nūbrīdušuoki i meklej sovu ideņtitati, gryb apsazynuot, kas jī ir. I, ka jī ir nu ituo regiona, jī suoc saprast ituos vītys vierteibu, bet tei vierteiba pagaidom vēļ nav da gola apzynuota. Tai kai Latgolys kultura padūmu laikūs tyka apspīsta i daudzys lītys tyka nūklusātys, taišni tān vyss tys teik calts gaismā i cylvāks meklej, kas jis patīseibā ir i kas ir tys latgalīts.

Jius ari?

Juoņs: Nui.

Sandra: Mes nagribim braukt paceli nu Latgolys, nu Latvejis. Mes gribim dareit ite koč kū. I ite ir interesanti.

Voi ite, Latgolā, ir tys potencials?

Juoņs: Vīnnūzeimeigi. Jis ir vysur. Ka tu dareisi, tod tu ari atrassi īspiejis sevi realizēt. I itymā gadīnī Latgola ir interesanta deļ sovys naporostuos viesturis, deļ kasdīnys, ari volūdys, ari tei jau daudzkuort apsprīstuo līta, ka kasdīnā ļauds te runoj daudzuos volūduos – latvīšu, latgalīšu, krīvu, nu jau ari angļu volūdā, i deļtuo itei vide ir interesanta. I, tai kai cīši daudzi brauc paceli, pasaruoda ari breivys nišys, kurys var izmontuot.

Atsagrīžut pi jiusu radeitajom latgalīšu volūdys apvuceibom – kas ir tei mierķauditoreja, kuru gribit uzrunuot?

Juoņs: Pyrmom kuortom pošus latgalīšus, kab pacaltu jūs pašapziņu, partū ka vēļ da šam jiutam, ka cylvākim ir kompleksi par sovu volūdu, deļtuo ka mums dīndīnā ir saceits, ka mes runojam napareizi, ka myusu vierteibys ir napareizys, ka volūda nav nikuo vārta. Ūtra auditoreja ir puornūvodnīki, kab jī saprostu, ka itei ir lela Latvejis kulturys sastuovdaļa i ar tū ir juosariekinoj, ari ar tū, ka latgalīšu volūda tyvuokajā nuokameibā varātu ījimt kaidu daudz nūzeimeiguoku vītu sabīdreibā. Es tam tycu, i tai tam byutu juobyut, partū ka latgalīšu nav nimoz tik moz, vairuok kai 100 tyukstūšys, taitod tei ir lela ļaužu daļa, ar kū var struoduot.

Sandra: Reidzinīki soka, ka latgalīšu volūdu nasaprūt, nu tān jim beidzūt ir īspieja pasavuiceit koč tuos 20 lekcejis, i atbraucūt koč puors fražu varēs pasaceit latgaliski, kas vysod ir pateikamai –leidzeigi, kai, par pīmāru, kod iz uorzemem nūbrauc i tī vari pasceit puora teikumus vītejā volūdā.

Juoņs: Myusim golvonais beja volūdu pasnīgt vīglā formā, nu tymā pošā laikā saturiski pareizi. Deļtuo mes pīaicynuojom ari volūdys specialisti Edeiti Husari. Nu sovys pusis mes raugom nūdrūšynuot tū, kū poši muokam – uzfilmēt i labi pasnīgt, kai ari dabuot kaidus interesantus tekstus, kab lekcejis nabyutu sausys, bet pasnīgtys interaktivuokā formā.

Sandra: Tai, lai ari pošam latgalīšam byutu interesanti nūsavērt. Deļtuo mes asam pīaicynuojuši ari 20 tautā vairuok vai mozuok pazeistamus cylvākus kai apvuiceibu lektorus, i kotram nu jim ir sova tema.

Voi itaidys lekcejis varātu vāluok pasaruodeit ari školuos kai apvuiceibu leidzeklis?

Juoņs: Varātu. Pagaidom tys ir tikai īsuokums, mes ari pozicionejom, ka tys ir viņ īsuociejim. Piec projekta beigom raudzeisim saprast, kaida ir atgrīzeniskuo saite, cik lela ir interese i cik tys cylvākim ruodeisīs vajadzeigs. Mes asam gotovi tymā īsasaisteit ari iz prīšku.

Daugovpiļs, kur, kai zynoms, ir tei eipašuo multikulturaluo vide i vysai daudz krīvvolūdeigūs – kai jius ar jiusu suoktajīm ceņtīnim īdzeivynuot latgalīšu volūdu tī saprūt?

Juoņs: Iz vysa puorsteidzūšuokais, ka myusu draugi, krīvu volūdā runojūšī ļauds, kas ir redziejuši video lekcejis, tān, par pīmāru, Arni Slobožaņinu atpazeist na kai grupys „Dabasu Durovys” solistu, bet gon kai latgalīšu volūdys pasnīdzieju. Jī par myusu ideju ir pozitivi nūskaņuoti i atsauceigi i cīši myusus atbaļsteja, pat kurū reizi i vairuok nakai poši latvīši, kod mekliejom īspiejis projektam finansiejumu dabuot ari labiedarbi.lv.

Voi jiusu jaunuokais projekts “Sajūti Latgali” ari ir kuortejuo stereotipu lauzšona par Latgolu?

Juoņs: Mes gribim na gluži lauzt stereotipus, bet pasavērt iz lītom nu drupeit cyta skotpunkta. Kas parosti stuosta stuostus par Latgolu? Tī ir žurnalisti, kas puorsvorā dzeivoj Reigā, i jī tod verās nu sovys perspektivys, kū jī ir zynuojušs da šam, kū radz. Par pīmāru, radzūt kaidu ar divlitreigu ola buteli, daīs da juo i parunuos, koč voi taidu skotu ir papylnam tīpat golvyspiļsātā. Mes gribim paruodeit spilgtuokūs pozitivūs pīmārus tam, ka Latgolā ir interesanti cylvāki, ir interesantys vītys i nūtykumi i ka ir lītys, kas ir daudz spilgtuokys nakai varbyut cytur Latvejā.

Kur jius poši izjiutat Latgolu?

Juoņs: Latgolys cylvākūs, vīnnūzeimeigi vyss ir cylvākūs. Prūtams, ari doba ir šmuka, i, filmejūt raidejumus, braucūt pa Latgolu, tu saprūti, ka mes dzeivojam cīši šmukā vītā. Beja ari kaids interesants gadīņs. Brauču es nu dorba i apsastuoju pi Sventis tylta, kas puori Daugovai īt. Stuov tuolbrauciejs nu Nīderlandis, kas iz Moskovu vad haizivs i citys eksotiskys zivs. Apsastuojs verās, mute vaļā i soka: „Ak, muns Dīvs, pi jiusu ir tik šmukai. Pi myusu nav nikuo tamleidzeiga, laikam jius jiutatēs tik labi, ka varit dzeivuot tik šmukā vītā.” Zini, taidūs gadīņūs cīši ceļās pošapzinis leimeiņs, ka ir kaids, kas nu molys nūviertej, ka ite ir šmukai. Nu ite nu tīsys ir šmukai, it eipaši godalaikūs atsakluoj dažaidys niansis. Nu es jau dūmoju, Latgola ir šmukuokuo vīta, kur dzeivuot.

Sandra: Vysi soka, ka šmukai, ka daudz azaru, es poša tik daudz nabeju braukuojuse apleik, i tān, kod mes bejom tepat natuoli nu Daugovpils, Višķūs i Ambeļūs, es beju puorsteigta, cik tī ir šmukai, es tī grybātu dzeivuot, tys azars, tī pakolni. Tu brauc pa ceļu iz Rēzekni, i tu tū naredzi, bet tev tikai juopabrauc desmit kilometri nūst, i ir cyts pasauļs, i nūteikti taidu vītu ir daudz.

Kaida beja tei Latgolys sajiuta, kū deļ sevis atkluoja projekta breivpruoteigī nu golvyspiļsātys ci cyturīnis?

Juoņs: Kai jī poši saceja, golvonais beja tei volūda, kū jī dzierdēja, kū nikur cytur tik breivai nadzierdiesi, i patīseibā jau ari volūda veidoj vidi. Tymūs breižūs, kod kinu veiduošonys gaitā golvonuo sarunvolūda beja latgalīšu volūda, ari intervejamī i intervātuojs atsakluoja cytā šķautnē.

Sandra: Myusim beja gon ļauds nu Reigys, gon vītejī, kas latgaliski runuoja, i tod labi varēja sajust tū atškireibu, ka, latgaliski sasarunojūt, ļauds atsakluoj vaira.

Cik ir zynoms, Re:TV projekta “Sajūti Latgali” pyrmuos kinys radzamys byus vēļ itūgod, bet voi Latgolā vēļ var koč kū jaunu atkluot? Voi nav tai, ka vyss jau ir pastuosteits i paruodeits?

Juoņs: Tys jau ari ir stuosts par stereotipim. Tymā pošā muzykā ir tikai ostoni akordi, bet pasaver, cik dzīšmu var pīraksteit, taipat ari Latgolā ar stuostim, it kai jī jau ir izstuosteiti, bet pareizais cylvāks, pareizā vītā izdūdūt pareizū vaicuojumu, var radeit otkon pavysam cytu stuostu.

Jius asat ari kuozu fotografi, vai taiduos eistynuos latgalīšu kuozuos ari ir byuts?

Sandra: Mums pīredze ar kuozu biļdiešonu i filmiešonu ir jau treis godi, bet iz taidom rikteigom diveju dīnu svineibom ar kuopustu goldu nav gon saguojs palikt, nu iz 10–15 kuozu vuortim gon ir byuts.

Kas kuozuos nu fotografa i objektiva skotupunkta ir iz vysa skaistuokais breids?

Sandra: Iz vysa emocionaluokuo, prūtams, ir poša ceremoneja, kod muotis i pat tāvi raud. Tuos osorys i vāluok prīca, i kod redzi, ka tei mīlesteiba ir.

Jums ir loba dzeive, taidu šmuku dorbu struodojūt?

Juoņs: Nui, tei jau ir tei šmukuo puse, kū radz vysi, nu tys dorbs tī apakšā ir uorpuoteigi lels. Tu navari vīnkuorši staiguot i filmēt, tev golvā jau juorežisej gola produkts, kas tī saīs, tu jau esi daleji kuozu dīnys kinys režisors.

Sandra: Te vēļ juobyut ari psihologam i juozyna ari nacionalitašu i mentalitašu atškireibys. Par pīmāru, latvīši i latgalīši pi biļdiešonuos ir kautreiguoki, krīvu tauteibys cylvāki ir daudz atvārtuoki.

Golu golā kas jius asat – muokslinīki, breivmuokslinīki ci uzjiemieji?

Sandra: Maņ ir akademiskais grads muokslā, asu gleznuotuoja, nu fotografeja jau ir tei poša glezna, partū ka vajag īvāruot vysus tūs pošus lykumus, kas ir gleznā, tān mani ir suokuse aizraut ari keramika.

Juoņs: Mes asam ari mozi uzjiemieji – Sandra ir “Studija 3KM” generaldirektore, es asu izpilddirektors. Suokumā beja garais nūsaukums “3 karotes medus”, i daudzim izreiz beja daudz vaicuojumu – parkū taišni treis karūtis mada, bet tān, kod ir saeisynuojums, vysim asociejuos ar treis kilometrim, kod pasoki, ka kilometri tī nav, tod ir vēļ vaira vaicuojumu, partū ļauds myus pīmiņ. Vysam ir pamatuojums, parkū tuos karūtis ir. Ka mes atguodojam, agruok Latvejā beja treis cukra fabrikys i kuodreiz pat dzedi, dzerūt čaju, saceja, ka juodamat treis cukra karūtis – pa vīnai par kotru cukra fabriku. Nu, tai kai myusim cukra fabriku vaira nav, bet mes gribim nest pozitivū viestejumu, soldonuos lītys jau asociejās ar koč kū pateikamu, vīnojamēs par treis karūtem mada. Suokumā tu pagaršuosi vīnu mada karūti, tev īsapatiks, pagaršuosi ūtru mada karūti – jau patiks, i pec tam jau gribēsīs pajimt trešū.

Sandra: I golu golā treis lītys lobys lītys.

Vai var sagaideit, ka treis karūtis mada kod ta puoraugs par 10 karūtem mada?

Sandra: Vysudreižuok par treis burkom mada!

Karteņa: Sandrys i Juoņa personeigais arhivs