Latvejis Universitatis (LU) Filozofejis i sociologejis instituts Vaļsts Pietejumu programā “Letonika” ir publiciejs Muorys Kiopis monografeju “Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs”, informej LU sātys lopa.

Tys ir pyrmais tik apjūmeigs pietejums par Latiņamerikā i vysā pasaulī zynomū filozofejis profesoru, kristeiguos filozofejis pasauļa kongresu organizatoru, Sanpaulu Universitatis rektoru, daudzu gruomotu autoru, pyrmū brazīlīti i pyrmū latvīti, kurs bejs pāvesta akademejis akademiks.

Monografejā autore atkluoj jezuitu tradicejis ītekmi iz Latvejis kulturvidi, analizej 20. godu symta vyda pūļu, italīšu, brazilīšu filozofiskū dūmu, stuosta par Stanislava Ladusāna dzeivis guojumu i paruoda juo daudzpuseiguo humanisma filozofejis veiduošonūs.

Skaiteit vaira par M. Kiopis pietejumu.

Stanislavs Ladusāns (1912-1993) dzims 1912. goda 22. augustā Ludzys apriņča Zviergzdinis pogosta Rudzeišūs. Piec Zviergzdinis sešklaseiguos pamatškolys i Ludzys Vaļsts gimnazejis beigšonys 1931. goda pavasarī jis īsastuoj Reigys Katuoļu Goreigajā seminarā. 1933. godā tyka uzjimts jezuitu noviciatā. Ūtrajā noviciata godā Stanislavs jau beja Krakovys Universitatis Filozofe­jis fakultatis students.

1936. goda 5. oktobrī goreiguo vadeiba syuteja S. Ladusānu iz Rūmu studeju turpynuošonai Sv. Gregora Universitatē. Jis pa­beidze filozofejis studejis 1938. goda pavasarī i iz reizis īsuoce teologejis studejis, kuruos pabeidze 1942. godā ar licenciata grādu. Par prīsteri īsvieteits 1941. goda 26. junī. Doktora grādu S. Ladusāns sajēme 1946. godā.

Stanislavs Ladusāns struoduoja Jaunfriburgys Pro Deo universitatē Brazīlejā. Brazīlejā jis nūdybynuoja i daudzus godus vadeja Brazīlejis Filozofu bīdreibu, nūorganizēja latvīšu pīsadaleišonu storptautyskajā Euharistiskajā kongresā Riodežaneiro 1955. godā. Ladusāns nūorganizēja Amerikys Katuoļu Filozofejis savīneibu i pats beja tuos vadeituojs. Sareikuojs divpadsmit storptautyskus filozofu kongresus, pīsadalejs daudzuos storptautyskajuos filozofu konfe­reņcēs i Amerikā, i Eiropā, vysod uzastuojūt kai latvīts. Jis ir sarakstejs i redigiejs 14 gruomotu i publiciejs 68 filozofiska satura rokstus portugaļu, itāļu, latīņu, vuocu i latvīšu volūdā.