Izdūta monografeja par filozofu jezuitu Stanislavu Ladusānu

Izdūta monografeja par filozofu jezuitu Stanislavu Ladusānu

ladusansLatvejis Universitatis (LU) Filozofejis i sociologejis instituts Vaļsts Pietejumu programā “Letonika” ir publiciejs Muorys Kiopis monografeju “Klātbūtne. Latviešu un brazīliešu filozofa jezuīta Staņislava Ladusāna dzīve un darbs”, informej LU sātys lopa.

Tys ir pyrmais tik apjūmeigs pietejums par Latiņamerikā i vysā pasaulī zynomū filozofejis profesoru, kristeiguos filozofejis pasauļa kongresu organizatoru, Sanpaulu Universitatis rektoru, daudzu gruomotu autoru, pyrmū brazīlīti i pyrmū latvīti, kurs bejs pāvesta akademejis akademiks.

Monografejā autore atkluoj jezuitu tradicejis ītekmi iz Latvejis kulturvidi, analizej 20. godu symta vyda pūļu, italīšu, brazilīšu filozofiskū dūmu, stuosta par Stanislava Ladusāna dzeivis guojumu i paruoda juo daudzpuseiguo humanisma filozofejis veiduošonūs.

Skaiteit vaira par M. Kiopis pietejumu.

Stanislavs Ladusāns (1912-1993) dzims 1912. goda 22. augustā Ludzys apriņča Zviergzdinis pogosta Rudzeišūs. Piec Zviergzdinis sešklaseiguos pamatškolys i Ludzys Vaļsts gimnazejis beigšonys 1931. goda pavasarī jis īsastuoj Reigys Katuoļu Goreigajā seminarā. 1933. godā tyka uzjimts jezuitu noviciatā. Ūtrajā noviciata godā Stanislavs jau beja Krakovys Universitatis Filozofe­jis fakultatis students.

1936. goda 5. oktobrī goreiguo vadeiba syuteja S. Ladusānu iz Rūmu studeju turpynuošonai Sv. Gregora Universitatē. Jis pa­beidze filozofejis studejis 1938. goda pavasarī i iz reizis īsuoce teologejis studejis, kuruos pabeidze 1942. godā ar licenciata grādu. Par prīsteri īsvieteits 1941. goda 26. junī. Doktora grādu S. Ladusāns sajēme 1946. godā.

Stanislavs Ladusāns struoduoja Jaunfriburgys Pro Deo universitatē Brazīlejā. Brazīlejā jis nūdybynuoja i daudzus godus vadeja Brazīlejis Filozofu bīdreibu, nūorganizēja latvīšu pīsadaleišonu storptautyskajā Euharistiskajā kongresā Riodežaneiro 1955. godā. Ladusāns nūorganizēja Amerikys Katuoļu Filozofejis savīneibu i pats beja tuos vadeituojs. Sareikuojs divpadsmit storptautyskus filozofu kongresus, pīsadalejs daudzuos storptautyskajuos filozofu konfe­reņcēs i Amerikā, i Eiropā, vysod uzastuojūt kai latvīts. Jis ir sarakstejs i redigiejs 14 gruomotu i publiciejs 68 filozofiska satura rokstus portugaļu, itāļu, latīņu, vuocu i latvīšu volūdā.

Kalenders

Mar
17
Pyr
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Mar 17 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
Mar
19
Tre
11:00 Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Nūvodpietnīceibys piecpušdīne pa... @ Kuorsovys piļsātys biblioteka
Mar 19 @ 11:00 – 12:30
Rakstnīka Jezupa Laganovska 105. jubilejam veļteita nūtikšona.
12:00 Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Izstuodis “Paātrinājums” atkluošona @ Jaunbyuvis biblioteka
Mar 19 @ 12:00 – 13:00
Sagaidūt nūzeimeigu latvīšu gruomotnīceibys jubileju – pyrmuos īspīstuos gruomotys latvīšu volūdā pīcsymtgadi – Daugovpilī, Latgolys Centraluos bibliotekys filialē Jaunbyuvis bibliotekā, nūtiks ceļojūšuos izstuodis “Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā”[...]
17:30 Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Ture izstuodē “Gleizds, šķēres, ... @ Paula Stradiņa medicinys viesturis muzejs
Mar 19 @ 17:30 – 19:00
Muzeja pietneica – socialantropologe Anna Žabicka sovā stuostejumā par izstuodi pīsavērss veirīša (male gaze) i medicinyskajam (medical gaze) skatīņam iz sīvīti kai Gleizda muokslys, tai dokumentalajuos fotografejuos, kas beja nasaraunamai saisteitys ar juo dzeivi i[...]
Mar
20
Cat
all-day Izstuode “Baba, kurū škārsteikla... @ "New East"
Izstuode “Baba, kurū škārsteikla... @ "New East"
Mar 20 all-day
Baba ir Latgolys fenomens, kura oda zečis, skaita gazetys, marinej konservus zīmai, slauc gūvs i iz pīna golda nūdūd pīnu, ravej duorzu, cap špeka peirāgus i dora cytys lītys, kū babys parosti dora. Tok taidys[...]