Roksta autore: Dr.hist. Anete Karlsone, LU Latvejis viesturis instituta pietneica

Myusu dīnuos dažaiduos nūtikšonuos, kas tīšā veidā ci pastarpynuotai saistomys ar tautys kulturys montuojumu, ir pīrosts redzēt ļauds, kas gierbušīs tautystārpūs. Kas ir tys apgierba gobolu kūpums, kuru “vīnkuoršais cylvāks” atpazeist kai “tautystārpu”? Daži saceis, ka tys ir senejais gūda tārps, kuru myusu senči ir volkuojuši īprīkšejuos paaudzēs. I jim daleji byus taisneiba. Bet tod iz reizis rūnās vaicuojums: parkū mes šudiņ gierbamīs senejūs apgierbūs? I te niu juosoka, ka itys apgierbs, kuru myusu dīnuos pījimts saukt par tautystārpu, ir tikai leidzeigs senejūs laiku realejom. Daudz kas itaida tārpa volkuošonā i ari izskotā ir byutiski mainejīs. Šudiņ tautystārps ir myusu kulturys montuojuma demonstraceja, kura lītuojuma situaceja vairumā gadīņu ir saisteita ar skotuvi (ci tai pīleidzynomu vītu) i leluoku ci mozuoku koncertdarbeibu. Bet kai tys vyss suocēs?

Ideja par tū, ka vajadzeigs eipašs svātku tārps, ar kura paleidzeibu uzskotomi varātu paust etniskū pīdereibu aba pīdereibu nūteiktam kulturys montuojumam, daudzvīt Eiropā roduos 19. godu symta gaitā. [1] Tei sakņuojuos nacionaluo romantisma ideologejā i beja cīši saisteita ar tautiskos atmūdys viļni i nacionalūs kulturu kultiviešonu Eiropā piec Leluos franču buržuaziskuos revolucejis. Dažuos zemēs tys nūtyka jau 19. godu symta suokumā, bet cytur – tikai godu symta ūtrajā pusē ci beiguos. Latvīšu nacionaluo aba, kai tūlaik saceja, “tautys ancuka” izveide suocēs 19. godu symta 80. godūs. Suokūtnieji tys skuore tikai Krīvejis imperejis Vidzemis i Kūrzemis gubernis latvīšus, kuri pīsadaleja Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu svātkūs. Vitebskys gubernis aba, kai tūlaik saceja, Infļantejis latvīšim ituos idejis palyka aktualys drusku vāluok.

Latvīšu iņteligencis aprynduos tūlaik, 19. godu symta nūgalē, pastuovēja vairuoki redzīni par tū, kaidam juoizaver eipašam latviskam svātku tārpam, ar kuru uzskotomai varātu paust sovu tautiskū pīdereibu. Puorsvorā beja uzskots, ka tam juobyut modernam tārpam ar latviskom īzeimem.[2] Aizviņ vaira latvīšu suoce apsazynuot, ka vuords “latvīts” nav tikai zemnīku kuortys apzeimiejums. Suocūt ar trešajim Vyspuorejim latvīšu dzīšmu svātkim 1888. godā (kurūs jau pīsadaleja ari daži Latgolys aba Infļantejis latvīšu kori), pyrms kotrim svātkim tyka izveiduota eipaša Apgierbu komiseja, kura lēme par “tautys ancuku” izskotu, apstyprynuoja vālamūs tārpu zeimiejumus i tūs publicēja. Suokūtnieji itaidi tārpi beja īsaceiti tikai sīvītem, turkluot napastuovēja atškireibys dažaidu kulturviesturiskūs nūvodu vydā. Na tikai latvīšu apdzeivuotajuos teritorejuos, bet ari cytvīt Eiropā jaunveiduotūs nacionalūs tārpu rakstureiga eipašeiba beja tei, ka ar tūs paleidzeibu tautys iņteligencis puorstuovi, tārpu veiduotuoji, raudzeja vīnuot vīnai tautai pīdereigūs, nivelejūt regionaluos, kuortu i socialuos atškireibys. Tys beja kas piļneigi jauns, da tam nabejs, partū ka apgierbs, it seviški svātku tārps, da tam beja taišni itaida rakstura informacejis nesiejs.

Leidz ar Latvejis Republikys izveiduošonu nacionaluo tārpa raksturā pasaruodeja jaunys īzeimis. 1926. godā pyrms 6. Vyspuorejim latvīšu dzīšmu svātkim muokslinīka Aņša Cīruļa zeimātajuos “dzīšmu svātku kostimu” skicēs pyrmū reizi tyka radeita nūvodu tārpu daudzveideiba.[3] Dīvamžāļ itaidai daudzveideibai beja gadīņa raksturs i vysi kulturviesturiskī nūvodi natyka reprezentāti vīnleidz daudz. Nu 18 tārpu variantim tikai divi beja Latgolys sīvīšu tārpi i vīns Latgolys veirīša tārps. Tūreiz veiru tārpu varianti tyka pīduovuoti pyrmū reizi, bet tī kūpā beja tikai četri.

Byutisks pagrīzīņs kulturys montuojumu paruodūšuo tārpa izskotā suocēs ar 1931. godu. Gatavejūtīs 7. Vyspuorejim latvīšu dzīšmu svātkim, tyka nūlamts, ka par “tautys ancukim” atzeistami muzeju i cytuos kolekcejuos asūšūs senejūs gūda tārpu atdarynuojumi. Tūmār ite juojam vārā, ka muzeju kolekcejis veiduoja nu atseviškim prīkšmatim, kas vairumā gadīņu nabeja vīnys personys laikā volkuots pylns tārpa komplekts. Eksponati muzeja kolekcejā tyka dabuoti gon ar prīkšmata eipašnīku, gon kolekcionaru, gon etnografiskūs ekspediceju dalinīku storpnīceibu. Vīnuvīt nūguoja gon tūlaik vēļ nosuotys apgierba dalis, gon jau seņ vairs nanosuotys, taidys, kas tyka globuotys kai “vacūs laiku pīmiņa”, partū ka beja eipaši smolki rūkdorbi. Dažom itaidom apgierba daļom suokūtnejais tūs lītuojums vairs nabeja zynoms ci par tū beja sasaglobuojušs tikai aptuvanys atminis. Myusu dīnuos pīrostī tautystārpu koplekti ir pietnīku veiduotys tārpu rekonstrukcejis. Tūs izveidis pamatā ir lels i ryupeigs izpietis dorbs.

Tārpa praktiskuo lītuojuma vajadzeiba – tuo viļkšona dzīšmu svātkūs i cytūs pasuokumūs – praseja rekonstruēt pylnu tārpa komplektu ari tymūs gadīņūs, kod nabeja sasaglobuojušs vysys tārpa dalis. Itaidi pīmāri atrūnami vysūs Latvejis kulturviesturiskajūs nūvodūs. Latgolā spylgtuokais pīmārs ir tai sauktais Abrenis boltais tārps. Jamūt vārā, ka vysys apgierba dalis nanūsavolkuoja vīnleidz mudri, tod tūs saglobuoteibys pakuope beja atškireiga. Jaku izskots mainejuos mudruok i beja vaira pakļauts mūdis praseibom. Jaka kai kermeņam vaira pīgulūšs apgierba gobols nūdyla mudruok. Bet lyndraki nūsavolkuoja lānuok. Partū ari muzeja kolekcejā tykuši vairuoki lyndraki ci tūs fragmenti, bet viests par tārpa boltū jaku sasaglobuojušs tikai atmiņu pīrokstūs.[4] Ari cytu apleicīņu tārpi, tūs komplektacejis i volkuošonys kuorteiba rekonstruāta, gon izmontojūt muzeju kolekcejuos asūšūs prīkšmetu klāstu, gon etnografiskajuos ekspedicejuos pīraksteituos vacuokūs ļaužu atminis, gon cytus olūtus. Tūmār ite vysu laiku juopatur pruotā tys, ka itī tārpi paruoda myusu prīškstotus par tū, kaids varēja izavērt senejūs laiku apgierbs. Bet tuo lītuojuma situaceja myusu dīnuos prosa tam byut demokratiskuokam, tautys kulturys bogoteibu atspīgelejūšam tārpam.

Myusu dīnuos lītuotuo tautystārpa vizualais veids ir laikā i telpā maineiga paruodeiba. Latgola itymā ziņā naatsaškir nu puorejuos Latvejis teritorejis. Tārpi, kas topuši piec rekonstrukceju publikacejom i konsultacejom ar etnografim, veidoj tikai vīnu daļu nu tuo, kū pījimts saukt par latvīšu tautystārpim. (1.att.) Tys, kaidu tārpu attīceigajā laikā uzskota par “pareizu”, tuo realū izskotu ītekmej tikai daleji. Cylvāki rauga rast nu cytim atškireigus tautystārpu variantus. Tys eipaši attīcynojams iz kolektivu tārpim. Meklejūt īspieju izaceļt cytu storpā, teik veiduotys tārpu rekonstrukcejis, raugūt aptvert gon dzeļža laikmatu (2. att.), gon 18. godu symta tārpus (3 .att.), kuri muzeju kruojumā nav sasaglobuojušs. Paraleli tam pastuov vysu periodu tārpu stilizaceja – pīlāguojumi myusu dīnu skotuvis praseibom i volkuotuoja vielmem. (4. att., 5. att.) Tārpu daudzveideibu papyldynoj –lai ari krītni rešuok – jaunuoka perioda – 20. godsymta suokuma ci starpkaru pūsma – tārpu atdarynuojumi (6. att.).

1. att. Latgolys tautystārpi, bārnu i jaunīšu folklorys kūpu skate 2015. g. pavasarī: Upītes Tautys noma bārnu folklorys kapela.

2. att. Dzeļža laikmata latgaļu tārpu atdarynuojumi folklorys festivala “Baltica 2015” dižkoncertā Rēzeknē.

3. att. Zīmeļlatgolys 18. gs. beigu tārpu rekonstrukceja. Tautys tārpu skate 2008. goda Dzīšmu i deju svātku laikā Reigā.

4. att. Zīmeļlatgolys boltuo tārpa stilizaceja. Školu jaunatnis dzīsmu i deju svātku guojīņs 2015. g.

5. att. Dzeļža laikmata tārpu stilizaceja. Školu jaunatnis dzīšmu i deju svātku guojīņs 2015. g.

6. att. Latgolys starpkaru pūsma tārpi, bārnu i jaunīšu folklorys kūpu skate 2015. g. pavasarī: folklorys studeja i folklorys kūpa “Vīteri” (Rēzekne).

Myusu dīnuos radzamūs tautystārpu izveidē, tūs atsevišku daļu izskotā i komplektacejā, volkuošonys veidā viesturiskuo patīseiguma (taitod  – realuo kulturys montuojuma) kritereji na vysod ir dominejūšī. Cīši daudz tautystārpa izveidi ītekmej tuo lītuojuma ārtums, myusu dīnu gaume i estetiskī prīškstoti par tārpa ansambli, kai ari gluži praktiska rakstura apsvārumi. Tai, par pīvadumu, boltajam Zīmeļlatgolys tārpam izaveiduojs variants, kur jaka palykuse par nīburu. Tys sovukuort dašyuts lyndrakim, veidojūt sarafantipa apgierbu. (7. att., 8. att.) Taipat ari myusu dīnu estetiskajā dūmuošonā sakņojās plaši izplateitais pajiemīņs puišu/veiru tārpus padareit kūšuokus i pīskaņuot mārgu/sīvu tārpim. Itam nūlyukam vestem prīškejuo daļa teik šyuta nu pīskaņuota sīvīšu lyndraku auduma. (9. att.) Tūmār, tai kai tārpa kūptālā sasagloboj vizuala leidzeiba etnografu veiduotajai rekonstrukcejai, tārps turpynoj piļdeit sovys etniskuos kulturys zeimis funkceju.

7. att. Zīmeļlatgolys boltuo tārpa puorveiduotais variants. Folklorys festivala “Baltica 2011” koncerts Reigā: Upītes etnografiskais ansamblis.

8. att. Zīmeļlatgolys boltuo tārpa puorveiduotais variants. Šaļteņa pyrms guojīņa 2013. goda Dzīšmu i deju svātkūs.

9. att. Puišu i mārgu tārpi kai vīnuots ansamblis. Školu jaunatnis dzīšmu i deju svātku guojīņs 2015. g.

Tautystārpa lītuojuma situaceja myusu dīnuos ir cīši dažaida. Vysu pyrma jau partū, ka atškireigys ir tūs volkuotuoju darbeibys jūmys. Ka pīmynam tikai treis leluos kolektivu grupys: deju kolektivi, kori i folklorys kūpys, kotrai nu tom ir cyti skotuviskuos darbeibys nūsacejumi. Leidz ar tū kotrai nu tom byutu juobyut atškireiga veida tautystārpim. Ar tū ite teik dūmuots atškireigs stilizacejis leimiņs. Tai kai deju kūpom tārps ir vyscīšuokajā veidā saisteits ar konkretū horeografeju, tuo rezultatā byutu pīļaunamys vysleluokuos atkuopis nu muzeju materialu precizim atdarynuojumim. Tūmār ite juobyut cīši uzmaneigim, kab saglobuotu tārpa raksturu, stilistiskū i estetiskū kūptālu, kas ļautu tam byut myusu kulturys montuojuma vizualam tālam. Vysod juopatur pruotā tautystārpa izveidis idejiskais pamats. Skotuvis deja parosti teik veiduota, izmontojūt doncuotuoju kūpumu, kas dorbojās kai saskaneigs organisms. Tys pīļaun leluoku tārpu vīnaideibu, nakai tys byutu atbylstūši etnografiskajai tradicejai, kur dabiskā situacejā nabeja divu piļneigi vīnaidu tārpu.

Korim, kuru skotuviskuo prīšknasuma veids naprosa eipašys atkuopis i tārpa “atvīgluojumus”, varātu byut jau etnografiskajam pamatmaterialam tyvuoki tārpi. Tūmār ari ite ir svareigs vizualais kolektiva kūptāls, kur ar nalelom individualom niansem varātu izavaireit nu uniformātys vīnveideibys.

Sovukuort folklorys kūpom, kuru darbeiba saisteita ar lokaluos tradicejis paruodeišonu, byutu ari sovūs tārpūs juoruoda dabiskuo tradicejis daudzveideiba. Itei byutu tei jūma, kur viesturiskajai patīseibai byutu juobyut vystyvuok, kab veiduotūs satura ir formys kūpeiba.

Tautystārpi turpynoj pastuovēt sūpluok kolektivajam ari individualajā lītuojumā. Itei ir jūma, kur sastūpama vysleluokuo dažaideiba gon tārpu izskotā, gon cylvāku zynuošonuos par tū. Etniskuo apgierba funkceju var piļdeit gon daleji nūkomplektāts tautystārps, gon tikai kaida atsevišķa tuo daļa. Atkareibā nu lītuojuma situacejis (privata – publiska – reprezentativa) ir atkareiga ari tārpa vālamuo viesturiskuos precizitatis pakuope. Kū precizuoks i seikdetaļuos bogotuoks tautystārps, tū piļneiguok tys spiej byut par myusu kulturys montuojuma vizualū tālu.

1. Plašuok par tū: romanticnationalism.net Dress, design : Introductory survey essay
2. Vaira par tū: A.Karlsone. Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimtā. – R.: Zinātne, 2013.-15.-61.lpp.
3. Karlsone. Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19.gadsimta beigās un 20.gadsimtā. – R.: Zinātne, 2013.- 68.-86.lpp.
4. Ziņģīte, I. Ziemeļlatgales baltais tērps – starp mītu un patiesību.// Ziemeļlatgales lasījumi I. – Balvi: Balvu novada muzejs, 2012.- 17.-22.lpp.

Kartenis: A. Karlsonis p.a.