Roksta autors: prīsters Renārs Birkovs

Goda nūslāgums ir vysai saspryngts laiks, ir juopdora napabeigtī dorbi, juotaisa goda atskaitis, juosasagatavej Zīmyssvātku sviniešonai. Tūmār goda pādejais mieness centrejās iz vīnu breineigu nūtykumu, kas kotru godu myus īprīcynoj. Tī ir Zīmyssvātki ci Kristus dzimšonys svātki. Tī ir svātki, kas mums dūd īmesli, kab maklātu kaidu mīreigu šaļti i kab sasatyktu i byutu kūpā ar sovim vystyvokajim cylvākim. Laiks, kab sajustu prīcu i mīlesteibu.

Ituos prīcys īmeslis golvanūkuort ir tys, ka Dīvs atīt cylvāku vydā. Jezus, kai mes skaitom Svātajūs Rokstūs, soka: “Deļtam asu pīdzims i atguojs iz itū pasauli, lai līcynuotu par patīseibu.” (Jņ. 18,37) Dīvs gryb, lai mes – vysi cylvāki – byutu pesteiti i atzeitu patīseibu.

Pyrms Zīmyssvātkim ir laiks, kū sauc par Adventa laiku. Tys īt nu latiņu vuorda „adventus”, kas nūzeimoj atīšonu. Adventa laikā mes sasagatavejam Kristus dzimšonys svātkim, i Advents ir gaideišonys laiks. Svātajūs Rokstūs gaideišonys laiku mes redzim Vacajā Dereibā, tys ir laiks viesturiski pyrms Kristus atīšonys. Vysa Vacuo Dereiba ir taids kai pyrmais Adventa laiks. Piec pyrmūs cylvāku krisšonys grākā jī tyka padzeiti nu paradizis, i nu tuo laika guoja pyrmdzymtais grāks, kas kryta puor vysim cylvākim. Nasaverūt iz cylvāku grieceigumu, tūmār cylvāka sirdī beja gribiešona meklēt Dīvu. Vacajā Dereibā jau pravīši runuoja par tū, ka Dīvs cylvākus izgluobs, syuteis pasauļa gluobieju. Vacuos Dereibys cylvāku gaidys i pravīšu sludynuojumi pīsapiļdeja ar Kunga Jezus pīdzimšonu. Taipat Adventa laikā pyrms Zīmyssvātkim cylvāks teik aicynuots saprast, piec kuo jis iz vysu vaira ilgojās. Iz vysu vaira cylvāks nūteikti gryb byut laimeigs, i ari Adventa laikā cylvāks ir aicynuots saprast, ka tikai Dīvs cylvākam var duovuot itū patīsū laimi. Laimi, kū cylvāks grākuojūt pazaudēja, bet Dīvs tū otkon cylvākam gryb dūt.

Dīvs Zīmyssvātkūs atīt pi cylvākim, lai paruodeitu sovū lelū mīlesteibu iz cylvākim i vuiceitu cylvākim mīļuot. Dīvs cylvākim atsakluoj kai mozs bārns, taišni taidā veidā Jis nūsastuoj pretim pasauļa vardarbeibai. Varātu ruodeitīs naparosti, ka Dīvs atīt iz pasauli na kai karavodūņs, bet kai mozs naaizsorguots bārns, kurs pat pīdzymst staleitī. Naparosta cylvāku saprasšonai ir ari šaļts pi Jezus krysta – ka Dīvs nasapretuoja ļaundarim, bet Jezus nūmyra pi krysta i tod augšancēlēs. Taidā veidā Dīvs paruoda, ka mīlesteiba ir stypruokais spāks pasaulī. Tū svareigi ir atguoduot myusdīnuos, kod pasaulī ir tik daudz namīra, militaru konfliktu, teroraktu. Pāvests Francisks itū godu ir izsludynuojs par Dīva žāļsirdeibys godu, lai cylvāki varātu vairuok apsazynuot tū, ka Dīvs mums var pīdūt myusu grākus, i lai mes poši vuiceitūs pīdūt piec žāļsirdeiguo Dīva parauga. Mīlesteiba i pīdūšona ir Zīmyssvātku viestejums i ari aicynojums tū pīdzeivuot.

Nūvieleju vysim gaišus i mīlesteibys pylnus Kristus dzimšonys svātkus, lai pi svātku golda izadūd pīdzeivuot Dīva mīlesteibu i prīcu, kū Dīvs mums snādz ari caur myusu tyvajim cylvākim. Lai Dīvs svietej vysus Jaunajā godā!