Ar “Rikšim” sasarunuoja Renāte Lazdiņa

 

Pīci jauni cylvāki jau janvarī piļneibā izpuordūtā koncertā Latgolys viestnīceibā GORS svieteis jubileju – sovys pīcus godus ilguos attīceibys, kūpā rikšojūt i muzicejūt. Tī ir nivīns cyts kai Ēriks Zeps, Zane Dukaļska, Madara Broliša, Ivars Utāns i Mārcis Lipskis – postfolklorys grupa “RIKŠI”, kas klauseituojim, pīduovojūt sovu jaunū – nu jau ūtrū – muzykys albumu “Sieju sovu”, sūlej ari muzykalus eksperimentus. Par “RIKŠU” kasdīnu i jaunim celim muzykā tikšonuos reizē Rēzeknē izadūd izvaicuot viņ daļu nu grupys dalinīkim – Ēriku, Madaru i Mārci.

 

Vaira kai nedeļu raudzejom sarunuot tikšonūs, nūprūtams, ka tagad, pyrms svātkim i jubileja koncerta, asat stypri aizjimti?

Ēriks: Mums grafiks vysod ir bejs skrīnūšs, jau suocūt nu Juonim – pīcpadsmit pasuokumi pīcuos dīnuos. Nu, dulli mes asam!

Madara: Daudzi breinuojuos, kai mes varim paspēt byut Bolvūs, Aizkrauklē i Reigā vīnā vokorā. Praseja, varbyut mes kai to dolomēs – divi tī, divi tī i vēļ vīns tī? Bet, nui, vosorys nabeja.

 

Ir taids teicīņs – kai kugi nūsauksi, tai jis ir peļdēs.

Ēriks: Tū piļneigi var attīcynuot iz mums, iz myusu dzeivi i vyspuor iz “RIKŠU” darbeibu. Tod jau labi, ka mes nanūsasaucem par koč kaidu liduojumu voi, par pīmāru, auli kvadratā. Byutu vēļ trokuok.

Kai izdūmuojot , ka sevi sauksit par “RIKŠIM”?

Ēriks: Suokumā myus sauce par “Vīteru” veteranim, partū ka tai ari beja, mes ari suocem folklorys draugu kūpā “Vīteri”.

Madara: “Vīterūs” kaids laiceņš paguoja, i tuoļuok guojom vuiceitīs – kas iz Reigu, kas kur. I ar “Vīterim” vairs navariejom savīnuot, bet spieļuot ta gribiējuos. Tai ari suocem.

Ēriks: Suocem dūmuot ari par nūsaukumim. Tys guoja lānom, i varianti beja vysaidi, suocūt nu “steiga”, “ūzulakmiņs”, “sābri”, “gosti”. Mums nūsaukumam beja dīzgon daudzi praseibu – lai labi skaņ obuos volūduos, lai ir pozitivs i daudzi kū pasokūšs. Beigu beiguos izdūmuojom škiert tautysdzīšmu gruomotu, saceit “stop”, i, pi kuo piersts apsastuos, tys ari byus. I tai izkryta “RIKŠI”. Niu vaira navarātu īsadūmuot cytaidu nūsaukumu.

Ari pyrms “RIKŠIM” jums kotram īprīkš krītnu laiceņu folklorā saguojs dorbuotīs.

Ēriks: Nā, es naasu ilgi, partū ka ari “Vīterūs” es atguoju dīzgon vālai, kaidā septeitajā ostoitajā klasē, taitod kūpumā folklorā asu kaidus desmit godus. Vysaidā ziņā na daudz saleidzynojūši ar cytim, kuri ar tū nūsadorboj jau nu bierneibys. Maņ bierneibā nabeja folklorys voi tradicionaluos kulturys pamata. Es pats tū atrodu, i par tū es jiutu, ka cytu reizi maņ atsašķir uzskoti.

Madara: Maņ muote kulturys nomā struoduoja, i “Vīteri”, prūtams, jau beja cīši seņ. Es sasadraudzieju tī ar cylvākim, kuri beja “Vīterūs”, nu i, prūtams, jī īvylka ari mani, i maņ īsapatyka. Tai tei folklora aizgoja, i tys beja cīši interesants laika pūsms.

Mārcis: Maņ tys vyss ir jau nu pošys bierneibys, partū ka muns tāvs Einārs Lipskis beja i ir da šam “Vīteru” kapelys vadeituojs. I, prūtams, ka, kapelai veidojūtīs, jis sauce tymā pīsadaleit sovus dālus – mani ir vacuokū bruoli Tomu, kurš tagad ir džezists. I itymā šaļtī es saprūtu, ka folklora ir cīši spieceigs atspierīņa punkts munā dzeivē. Folklorys kūpa ir pīteikami lela bagaža vysmoz pošam suokuma punktam, lai tu vari atsateisteit tuoļuok i byut lobs muzikis. Ansambļa sajiuta, saprast vīnam ūtru, kolektivuo muziciešona – tys ir cīši svareigi, i taišni folklora ir vīna nu tom lītom, kas tū atteista.

Madara: Ari klauseitīs vīnam ūtru īvuica.

 

Kai folklorys sajiuta vyspuor atīt i palīk cilvāka dzeivē?

Ēriks: Vyss ir atkareigs nu cylvākim apleik i ari nu tuo, ka eistajā šaļtī sasaslādz pareizuos idejis i situacejis. Par pīmāru – es nagribieju īt iz “Vīterim”. Maņ beja dīzgon nūslūguots grafiks jau tymā laikā. Maņ zvona folklorys kūpys vadeituoja i soka, ka jim vajadzātu akordeonistu i voi es navarātu. Maņ tūlaik beja kategorisks nā, i, ka vēļ folklora, nu niparkū nagribieju. Interesis piec atej koč iz vīnu mieginuojumu – jei naatsastuoja. Bezmoz voi ar muoneišonu, lānom es tyku tī īrauts, i dīzgon mudri tys mani aizruove. Partū ka tys, kū es primari tī sajutu, beja kūpā byušona i koč kaidys taidys kolektivuos attīceibys, kaidu nivīnā cytā kolektivā nabeja. Tys ir ari “RIKŠU” pamats, kas ir suokūtnieji izaveiduojs “Vīterūs” – ituos unikaluos savstarpejuos attīceibys.

Mārcis: Attīceibys gon muzykā, gon ari uorpus tuos.

 

Tagad jius asat postfolklorys grupa, jums beja svareigi naīt viņ tradicionaluos folklorys ceļu?

Ēriks: Tagad, pietejūt postfolkloru studeju leiminī, es saprūtu, ka tūlaik mes bez pruota nūsaukumā īlykom tū apzeimiejumu. Mes apsazynuojom, ka ari “Vīteri” poši par sevi nav taida teiri autentiska folklorys kūpa, i ari mes, suocūt spieļuot, pajēmem gitaru, basgitaru, kas nav folklorys instrumenti, i leidz ar tū koč kaidu definiejumu tam vajadzēja. Patīseibā tikai tagad mes lānom dabojam tū estynū postfoklorys byuteibu.

Kas tod eistyn ir postfolklorys byuteiba?

Ēriks: Postfolklora dasatur pi tradicionaluos kulturys montuojuma, izprūt juo vierteibu, stuosta par juo vierteibu. Postfolklora pasaver iz itū montuojumu nu cyta skotu punkta, tradicionalū muzyku izspieļojūt cytaidā manīrē, saceisim, ar modernuokim instrumentim.

Madara: Bāze i sakne palīk, bet apaug ar koč kū jaunu – instrumentim, aranžeju. Melodeja i vuordi gon nasamaina. Ir jauns skaniejums, bet tei poša vacuo dzīsme.

 

Voi cyts skotu punkts iz folkloru ir ari jiusu muzykys cīneituoju, sevišķi jaunatnis, dasaisteišonys ākis?

Ēriks: Nui! Maņ personeigi ir mierkis, kab ar laiku “RIKŠU” dzīsmis normalam jaunīšam byutu mp3 listē. Caur sovu muzyku mes varim jaunīšim, nu kurim vairumam folklora ruodīs nainteresanta, paruodeit, ka jei var byut interesanta i ka jamā var atrast jaunīšim ari koč kū aktualu.

Mārcis: Golvanais ir radeit koč kū skaistu, tod ari publika vysod atsasauks.

Jius pošus ari uzvalk jiusu spālātuos dzīsmis?

Ēriks: Maņ jau ruodīs, ka “RIKŠU” leluokī fani ir poši “RIKŠI”. Tai mes par sevi parosti smejamīs, bet tai ari ir.

Madara: Ir gadejīs, ka publika ir nikaida i nazyni, kai uzaluodēt, taiduos reizēs mes spieļojam poši sev tai, ka greida lyust. Vīnolga, voi publika ir vairuok voi mozuok atsauceiga, mes spieļojam ar vysom emocejom i vysu atdevi. Nūejūt nu skotuvis, suokumā parosti ir kaida pauzeite, nivīns nikuo nasoka, vysi ir emoceju pylni i slapni. Ēriks parosti ir iz vysa slapnuokais, īsadumoj, nūturēt akordeonu stuņdi lākojūt.

Klauseituojim sovā pīcu godu pastuoviešonys laikā viertiešonai nūdūmat jau ūtru muzykys albumu. Kas ir jiusu dzīšmu golvonais aranžātuojs?

Madara: Pyrmajā myusu albumā “Pa pyrmam” komponists i aranžātuojs beja Ēriks.

Ēriks: Ar ūtrū ir cytaiži. Vyspyrms laikam ir juopastuosta par ūtruo albuma ideju. Mes nūguojam pi Rēzeknis folklorys kūpys “Rūta” sīvom i palyudzem jom vysys dzīsmis, kurys juos zyna. Vīnā šaļtī saprotom, ka par myusu miseju juobyut Rēzeknis tradicionaluo montuojuma nesšonai tuoļuok, partū ka koč kaids leluoks voi mozuoks dzeivis pūsms kotram nu mums ir saisteits ar itū pusi. Izavieliejom tuos dzīsmis, kurys mums pateik vyslobuok, kurys mes gribim spieļuot, i tod attīceigi suocēs aranžiešonys dorbs. Lai ari kotrai dzīsmei beja vīns viersvadeituojs voi idejis autors, par aranžeju autorim varātu saukt myus vysus, deļtuo ka vysi pīsadalejom itymā procesā. Par aranžejis viersvadeituoju treis dzīsmem ir Mārcis i septeņom es.

Mārcis: Ēriks suoce procesu, ka dzīsmis topšanā vysi ir leidzstuovūši, i mums tys izadeve vysai veiksmeigi – vīns ir atbiļdeigs, bet vysi kūpā improvizej. Beiguos mes lobuokū salykom kūpā. Tys ir vysai naordinars process.

Nu kurīnis smelitēs idejis, klausitēs ari šudiņdīnys popularū muzyku?

Ēriks: Mums nav dūmys, ka muzykai juobyut myusdīneigai. Golvonais, lai mums pošim patyktu, kai skaņ. Tys, kai mes tū dabojam, īt nu myusu pošu pīredzis i īspaidim, i, es dūmoju, tū var ari just.

Mārcis: Prūtams, ir koč kaidys īzeimis nu cytom muzykys grupom, partū ka asam dzierdiejuši gon dīzgon daudz izpiļdeituoju, kas saisteiti ar folkloru, gon cytu muzyku. Leidz ar tū īspaids ir, i dažreiz mes tū pat naapsazynojam. Kai maņ saguoja – beja gobols, kurā es beju izdūmuojs vijūlis partejis melodeju, mes jū spieliejom, i it kai forši skaņ, i tod es suoču dūmuot, kur asu jū dzierdiejs. Suoce aizadūmuot ari puorejī – motivs koč kur ir dzierdāts. Maņ jau, prūtams, ruodejuos, ka es jū asu izdūmuojs, i tod beja klikškis. Izaruoda, ka tei ir vīna cīši slovana dzīsme – nu mots motā! Labi, ka mes atsajiedzem i vysi smejūtīs melodeju nūmainejom.

Ēriks: Bet, nu ūtrys pusis, melodeja, kas tev īīt golvā i skaņ tī vysu laiku, ar laiku suoc ruodeitīs koč kur dzierdāta, i vaira nasaprūti – pats esi izdūmuojs voi koč kur dzierdiejs.

Kas ir pyrmī jiusu kritiki i klauseituoji?

Madara: Tyvuokī cylvāki nūteikti. Es veiram īdūdu pasaklauseit.

Mārcis: Nu, pryncypā tikai tī tyvuokī i daži draugi.

 

Nav drupeit baist, ka vacuokuo goda guojuma taņtis varātu krateit ar pierstu i saceit, ka jius folklorys dzīsmis maitojat?

Madara: Vēļ mes tū kritiku naasam dabuojuši. Mes vēļ tū gaidom.

Ēriks: Prūtams, vysod postfolklora sasastūp ar kritiku. Mani cīši kaitynoj, ka daudzi cylvāki, sevišķi folklorā, iznycynoj pyrmū i gondreiž golvonū kritereju – folklorai nav autora, tai nav pīdereibys. Tu navari nūruodeit, ka tei ir muna voi myusu dzīsme, i leidz ar tū tu navari aizruodeit cytam, ka jis dzīd napareizi.

Laikā, kod suocet spēlēt kūpā, variejot īsadūmuot, ka piec pīcim godim GORĀ spēlēsit piļneibā izpuordūtu koncertu?

Mārcis: Taida GORA vēļ nabeja!

Ēriks: Rūnūtīs grupai, prūtams, beja kočkaidys dūmys, vīzejis, vielmis i cereibys, kai vyss varātu atsateisteit, bet koč kū taidu konkretu navariejom īsadūmuot. Bet bīži viņ var just, ka ir koč kaids augšejais spāks, koč kaida miseja mums izlykta. Ruodīs, ka nu augšys vyss teik saregulāts tai, kab izadūtu.

Cik tuoli pasaulī latgaliskū skaniejumu jau asat aizvadušs?

Ēriks: Niu mozā koncertturē braucam ir Hamburgu, Berlini i Brēmeni. Dzīduojušs asam četrys pīcys reizes Lītovā, treis reizis Vuocejā, divreiz Francejā, Gruzejā i puora reižu Krīvejā, prūtams, ari Reigā.

Madara: Igaunejā naasam bejušs. Godā mes apmāram divys reizis koč kur nūbraucam.

Kur gribātūs vēļ uzspēlēt?

Ēriks: Gribīs vysakur nūbraukt, tys, maņ ruodīs, ir normali jaunim i aktivim cylvākim. Bet kotram ir koč kaidi sapyni. Man, par pīmāru, ir cīši žāļ, ka mes pīcu godu laikā vēļ ni reizis naasam saspieliejuši Varakļuonūs, kas ir muna dzymtuo piļsāta. Muns sapyns ir kuodreiz spēlēt Varakļuonūs.

Madara: Barkavā, kur ir Zanis dzymtuo puse, mes asam spieliejuši, bet koč kai ir saguojs, ka Varakļuonūs nivīnu reizi. Vairuok saīt spēlēt Vidzemē.

 

Kai jius izjiutat latgaliskuma viļni, kas tagad apleik nūvārojams?

Ēriks: Piec sovim vāruojumim es saceitu, ka viļņs ir jau puorguojs, i tagad aiz juo ir normala straume. Viļņs beja, kod guoja grupa “Borova MC”, tagad latgaliskais ir normali. Kūpumā situaceja ir mainejusēs. Atguodoju, ka vydsškolys laikā Reigā beja naārtai, ka kaids sadzierd latgaliskū akcentu. Tagad ir pavysam normali īt pa īlu ir runuot latgaliski.

Kai jius kasdīnā teikatēs i kūpā muzicejat? Cik saprūtu, dzeivuošana jums vysim ir dažaiduos Latvejis piļsātuos.

Madara: Mes ar Mārci asam pa Rēzekni.

Ēriks: Zane ar Ivaru ir Reigā. Es koč kur pusceļā, pusi nedelis Rēzeknē, pusi – Reigā, bet koč kai mes esam pīroduši pi tuo. Maksimali izmontojam laiku, kod asam kūpā, i struodojam ari patstuoveigi.

Vysi kūpā sabrauksit iz Latgolys viestnīceibu GORS jau janvara vydā, kab prezentātu sovu ūtrū muzykys albumu “Sieju sovu”. Ar kū puorsteigsit sovus klauseituojus jaunajā diskā?

Ēriks: Pīļaunu, ka taidu disku leluokuo daļa cylvāku nabyus gaidejuse. Mums beja svareigi paruodeit, ka vēļ da šam mes vaicojam sovu skaniejumu, sovu ceļu. Partū jaunajā albumā ir eksperimenti. Tī byus tī paši “RIKŠI”, bet tūmār cyti “RIKŠI”. Ka mes sovu suokūtnejū stilu varātu raksturuot kai tyvuoku autentiskumam i tradicionalajam, tod tagad tys jau ir vaira etnopops voi etnoroks. Albuma nūsaukums apzeimoj myusu mekliejumu procesu i myusu ceļu. Albuma nūsaukums ir nu tautysdzīsmis, kū folklorys kūpa “Rūta” skaita par sovu himnu: “Sieju rūtu, sieju mātru, sieju lilejeņu, sieju sovu jaunu dīnu kai zaļū rūteņu…”. Tam sasavejūt ar myusu stuostu, ruodejuos, ka taišni “Sieju sovu” varātu myus raksturuot.