Atzeimojūt keramika Apolinareja Diegļa 110 godu jubileju, Ludzys nūvodpietnīceibys muzejā da februara beigu apsaverama keramikam veļteita izstuode, informej muzeja puorstuove A. Loseviča.    

Omota meistareibys i keramiskuos formys spylgtuma ziņā vodūšais Ludzys – Kuorsovys apleicīnis keramiks Apolinarejs Dieglis dzims 1906. goda 5. janvarī Ludzys apriņča Mērdzinis pogosta Lelajūs Blontūs tryuceigā zemnīku saimē. Gryutuo bierneiba jū jau agri ryudejuse dorbam i vuicejuse saprast, cik duorga ir kotra maizis ryka. Apolinarejs beja vacuokais pīcu bārnu saimē, partū juo školys gaitys bejušys tik vīnu zīmu. Kab paleidzātu saimei iztikt, reizē ar kolpa gaitom daguoja vuiceitīs ari pūdnīka omotu. Tū jam īruodeja sābris, nazkod labi zynomais keramikys meistars Jezups Šmulāns. Vuiceibys ilga tik treis mienešus, i jau 1922. goda pavasarī Apolinarejs patstuoveigai suoce veiduot i apdadzynuot pīna pūdus, ols žbanus, kai ari cytus saimisteibys traukus, kam beja pīprasejums tiergā.

Keramikys darbneicu pūdnīks īreikuoja vacajā klieteņā. Pyrmū meistara dorba pūsmu par eipaši rodūšu nūsaukt gryuši, partū ka iztykys leidzekļu sajimšonai daguoja dasamāruot piercieju gribiešonai. Leli vazumi ar sīnā guļdeitim pūdnīceibys izstruoduojumim pa putekļainajim celim tierga dīnuos rypuoja iz Ludzu, Mērdzini, Kuorsovu. Tiergs beja na tik trauku puordūšonys, nu sovā ziņā ari pīredzis apmainis vīta storp dažaidu pogostu pūdnīkim.

Apolinareja rūkuos meikstuos muola pykys atsadzeivuoja, teikūt pi vysaidu formu, – roduos vāzis, skryuzis, škeivi, pat vasalys servizis. Meistara rūkys i pruots sevkurai formai raudzeja daškiert sovpateigu, naatkuortojamu veidūlu. Juo veiduotais roksts ir klusynuots, reizem zam glazurys tikū jiutams. Pūdnīkam vystyvuokais ir zaļgonais tūņs, bryunuo i malni zyluo nūkruosa. Tautys dzeivis vāruojumi izkūpe itymā cylvākā eista muokslinīka dvēseli. Tys palyka radzams tod, kod meistars suoce veiduot muokslys keramiku. Juo dorbūs atsaspīgeļoj dzymtuos Latgolys dobys skaistums.

Padūmu godūs, kod Latgolys muokslys zynuotnīks Juoņs Pujāts gasteja pi Apolinareja Diegļa, jis atkluoja, ka keramikam ir lobs pamats muokslinīciskajai izaugsmei. Izcyluo muokslys zynuotnīka ītekmē Dieglis radeja dorbus, nu kuru daudzi laika gaitā tyka atzeiti par eistim muokslys paraugim. Tymūs atsaspīgeļoj senejuos Latgolys keramikys tradicejis, nūkruosys, formys, ornamenti. Tī spylgti sasasauc ar vyssenejuokajim pūdnīceibys paraugim, kurūs lauskys tyka atrostys Ludzys azara krostūs i apleicīnis piļskolnūs.

Kod muokslys pazinieji suoce pieteit keramiku dorbus, nūsaskaidruoja, ka A. Diegļam omota meistareibys i keramiskuos formys spylgtuma ziņā vysā apleicīnē nav konkurentu. Apolinarejs Dieglis Ludzys keramikys centrā beja vīns nu daudzžuburu svečturu aizsuociejim, jis beja ari pats darbeiguokais dekorativūs vāžu darynuotuojs.

Apolinareja Diegļa dorbi pyrmū reizi pasaruodeja muokslys izstuodē Reigā 1958. godā, piec tam Cēsīs, Ludzā, Daugovpilī. Dreiži piec tuo juo veiduotuos vāzis aizceļuoja iz izstuodem uorzemēs. Juo darbi sajāmuši atzineibu i Moskovā, i Ženevā, i Briselē, tī apbreinuoti latvīšu muokslys izstuodē Bukarestē.

Keramiks mirs 1984. goda 15. junī, paglobuots Seļakovys kopūs.

Karteņa: nu keramika saimis arhiva