Ziņgātuoju i stuostnīku vokors Viļānūs

Ziņgātuoju i stuostnīku vokors Viļānūs

13. februarī 15.00 Viļānu kulturys nomā (Kulturys laukumā 2, Viļānūs) nūtiks XIV Ziņgātuoju i stuostnīku vokors, aicynojūt dalinīkus i skateituojus vīnuotīs kūpeiguos ziņgēs i stuostūs par temu “Katram prieki krājas…”, informej Tautys muzykantu bīdreibys puorstuove Maija Upeniece.

Ziņgātuoju i stuostnīku vokora tradiceja turpynojās jau 14. godu piec kuortys, kod februara ūtrajā sastdīnē gondreiž 200 dalinīku nu vysaidu Latvejis vītu puļcejās kūpā i izdzīd nu paaudzis paaudzē montuotys mozuokais 50 godu vacys dzīsmis. Nu jau vairuokus godus dalinīki vaicoj i atrūn ziņgis i stuostus, kas atbylst goda izvālātajai temai. Ituo gods tematika ir “Katram prieki krājas…”, kas apsūla ļusteigu vokoru i jautrus daņčus da pyrmūs gaiļu.

Koč i kotru godu teik gaideits leluoks stuostnīku pulku, tok prīcynoj, ka kotru reizi var īpazeit jaunus stuostnīkus. Itūgod dasasacejušys treis stuostneicys Biruta Blaua (Kūknese), Agita Lapsa (Valmīra) i Ženija Čudare (Veremu pog.), kuruos nūteikti puorsteigs ar nūpītnai nanūpītnim gadīnim nu dzeivis.

Ziņgātuoju pulkā itūgod eipašī gosti byus grupa “Heino Tartes i draugi” nu Polvys Igaunejā i 17 kolektivu nu vysaidu Latvejis vītu : kapela “Sābri” (Saļņova), kapela “Sovejī” (Dekšuoris), folklorys kūpa “Isnauda” (Ludzys nūv.), veiru kūpa “Kūzuls” (Dekšuoris), vokalais ansamblis “Sudaruški” (Viļāni), kapela “Malnavas muzikanti”, šlageransamblis “Labākie gadi” (Muorcīna), folklorys kūpa “Kolnasāta” (Sakstagola pog.), Tautys muzykys kūpa “Sēļu muižas muzikanti” (Mozsalacys nūv.), Viļānu KN senioru ansamblis, folklorys kūpa “Urgas” (Kūknese), folklorys kūpa “Viļōnīši”, kapela “Bumburneicys” (Viļāni), Lyzuma lauku kapela, folklorys kūpa “Zeiļa” (Ūzulaine, Rēzeknis nūv.), LU folklorys kūpa “Dandari” (Reiga), Borkovys folklorys kūpa “Madava”.

Vokora laikā tiks nūsaceiti ari ituo gods poši lobuokī stuostnīki i ziņgātuoji, ari poši dalinīki viertēs cyts cytu. Paradzāta dalinīku sovstarpeiguo viertiejuma vyslobuokūs apbolvuošona, skateituoju simpateju sajiemieji, kai ari organizatoru i sponsoru favoriti.

Ziņgātuoju i stuostnīku vokora mierkis ir popularizēt myusu dīnu folkloru kai sabīdreibys kulturys sastuovdaļu, veicynuot tautys tradiceju saglobuošonu i puormontuojameibu, kai ari nūdrūsynuot izgleituošonys i pīredzis apmainis procesu storp Latvejis nūvodu i uorvaļstu ziņgātuojim i stuostnīkim. Pyrmū reizi ziņgātuoju vokors nūtyka 2003. godā Modūnis rajona Borkovā.

Paguojušuo goda tema beja “Satikšanās un patikšanās”, 2014. godā – “Krogus dziesmas un stāsti”, 2013. godā – “Ģimenes godi”, 2012. godā – “Dziedāsim to skaisto ziņģi un stāstīsim to labāko stāstu”, 2011. godā – “Dziedāsim to riņķa dziesmu…”

2016. godā Ziņgātuoju i stuostnīku vokoru finansiali atbolsta Vaļsts Kulturkapitala fonds, Viļānu nūvoda dūme, Viļānu kulturys noms, Gunāra Igauņa muzykys instrumentu darbneica “Baltharmonia”, Tautys muzykantu bīdreiba i tuos sadarbeibys partneri.

PROGRAMA

15.00 – 18.00 Ziņgātuoju i stuostnīku koncerts – konkurss
18.30 – 19.15 Ziņgej i stuosta vokora eipašī gosti (2015. goda laureati i uorzemu gosti, kurī napīsadola konkursā, nu var sajimt organizatoru bolvys)
19.15 – 19.45 Laureatu gūdynuošona
19.45 Daņči

Karteņā: Borkovys folklorys kūpa “Madava” (nu I. Dukaļskys arhiva)

Kalenders

Nov
22
Pīk
15:00 “80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
“80 gadi atmiņās, atziņās, atklā... @ Rēzeknis Centraluo biblioteka
Nov 22 @ 15:00 – 17:00
Rēzeknis Centraluo biblioteka aicynoj sevkuru iz eipašū UNESCO Latvejis Nacionaluos komisejis teikla “Stāstu bibliotēkas” pasuokumu “80 gadi atmiņās, atziņās, atklāsmēs”, kas nūtiks 22. novembrī 15.00 stuņdēs.   Novembrī Rēzeknis Centraluo biblioteka svietej 80 godu jubileju.[...]
19:00 Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Izruode “Mazpiļsāta” @ Solyspiļs kulturys noms "Rīgava"
Nov 22 @ 19:00 – 21:00
“Pannas Teātris” skateituojim pīduovoj izruodi – slovonuokuos myusu dīnu Latgolys lugu autoris Danskovītis jaunuokū komedeju. Izruodis režisors Juris Rijnieks liks akterim Zanei Daudziņai, Aldim Siliņam, Elīnai Vānei, Jānim Skanim voi Jurim Lisneram runuot ari latgaliski[...]