Roksta autore: Renāte Lazdiņa

Da 12. marta Rēzeknē ir apsaverami trymdys latvīšu i uorzemēs dzeivojūšuos jaunuos latvīšu paaudzis muokslys dorbi, kas iz Latveju atceļuojuši nu vysaidu pasauļa vaļstu i kū nu sovys kolekcejis ceļojūšys izstuodis veidā iz Latgolys Kulturviesturis muzeju atveds Cēsīs izveiduotais “Pasaules latviešu mākslas centrs” (PLMC), tai veicynojūt uorzemēs radeitys augstvierteigys muokslys īsakļaušonu Latvejis kulturtelpā.

“Amerikā 50. godu beigys, 60. godi beja abstraktuo ekspresionisma izplaukums, i mes cīši daudz nu tuo ite varam redzēt,” tai spylgtū i kruosu pylnū izstuodi stilistiski īzeimej muzeja muokslys nūdalis vadeituoja Inese Dundure.

“Tys, kū apmaklātuojs varēs redzēt Latgolys Kulturviesturis muzejā, ir daļa nu PLMC diasporys latvīšu muokslys kolekcejis, kas līcynoj na tik par Latvejis viesturis nūtikšonom, nu aplīcynoj kulturys i muokslys tradicejis saisteibu i atteisteibu pasauļa nūtikšonu kontekstā,” Latvejis Radejai intervejā pastuosteja  “Pasaules latviešu mākslas centra” puorstuovs Dainis Mjartāns.

Izstuodē apkūpuotī vaira nakai 20 muokslinīku dorbi kai zīduojumi atceļuojuši nu Amerikys, Australejis, Kanadys i cytom pasauļa vaļstim, iz kuruom Ūtruo pasauļa kara rezultatā davušīs latvīšu muokslinīki. Apmaklātuoji varēs tyvuok īsapazeit ar Augusta Annusa, Fridriha Milta, Niklāva Strunkis, Juoņa Gaiļa dorbim, kas radeiti uorpus Latvejis. Izstuodē puorstuovāta vērtine muokslinīku, kas sovu rodūšū brīdumu sasnīguši sovuos jaunajuos dzeivis vītys zemēs, – Laimonis Mieriņš (Angleja), Juoņs Kalmīte, Girts Puriņš, Gerda Roze, Ojārs Šteiners, Voldemars Avens, Oskars Skušķis, Juoņs Strods (ASV), Juoņs Annus (Vuoceja) i cyti, kai ari myusu dīnu latvīšu diasporys muokslinīki – Valda Oestreichere (Kanada), Juoņs Rūdolfs Nedēļa, Māris Raudziņš (Australeja), Kārlis Rekevics, Gints Grīnbergs, Lelde Vinters Ore (ASV) i cyti.

Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis lektore Evija Vasilevska izstuodi viertej kai eipaši nūzeimeigu ari studentim muokslys viestures vuiceišonuos procesā: “Cīši ilgu laiku Latvejis muokslys viesturi vuiceja, pamatojūt iz tū, kaida tei ir bejuse, jemūt vārā padūmu laikus,  par kū beja breivi runuot, i studentim ir nūzeimeigi zynuot tū, ka tei cylvāku daļa, kurī beja spīsti aizbraukt paceli nu Latvejis, nu turpynuoja sovu rodūšū dzeivi vysaiduos jūmuos, tei ari pīdar pi Latvejis muokslys viesturis i ir cīši byutiska sastuovdaļa.”

Par vareibu kluotīnē Rēzeknē apsavērt uorzemēs struodojūšū latvīšu muokslinīku dorbus, par kurim ilgus godus nabeja praktiski nikaidys informacejis, gondareits atkluošonā beja ari gleznuotuojs i muokslys profesors Osvalds Zvejsalnieks.

Izstuode, kas pyrma diveju godu tyka atkluota Ciesīs, niu, ar mierki diasporys latvīšu muokslu īkļaut Latvejis kulturys dzeivis apritē, apceļuos vairuokys Latvejis piļsātys. Latgolys Kulturviesturis muzejā tei byus apsaverama vēļ da 12. marta, nu piec tam ceļuos iz Kruoslovu.