Ar Juri Ostrovski sasarunuoja Gunta Nagle i Renāte Lazdiņa

Itūgod īt jau desmitais gods, kai Jura Ostrovska vuords Latgolys muzykys mīļuotuojim ar kotru dīnu palīk vys vaira i vaira zynomuoks, bet klauseituoju puļceņš izaudzs leidz pylnim koncertu zalim. Juri klauseituoji nūviertej, partū ka muzikis na viņ izpylda, bet pats ari roksta sovys dzīsmis. Tuos mozuok ir par mīlesteibu, bet vaira par dažaida sociala rakstura vaicuojumim, i, golvonais, sovys dzimtinis – Latgolys – gūduošona. Popularuokuos Jura dzīsmis apkūpuotys projekta “Dvinskas muzikanti” pyrmajā muzykys albumā, kas izguojs pavysam naseņ.

“Dvinskas muzikantim” ražeigs laiks – izguojs pyrmais albums. Ar kaidom sajiutom dzeivojat piec albuma izīšonys, i kaida ir klauseituoju atsauceiba?

Atsauceiba ir breineiga, par tū ari sokom cīši lelu paļdis sovam klauseituojam i skateituojam. Kolosalū atsauceibu jau pīruoda viņ fakts, ka goda beiguos, pīsadolūt Šlageraptaujā ar dzīsmi “Hei, bruoļ, latgalīt”, asam tykuši ari lelajā goda finalā. Taišni tys ari stimulēja myus izdūt albumu.

Albumu veiksmeigi īrakstejom, i pateiceiba par tū ari vysim aranžiejumu autorim, dalinīkim. Eipaša pateiceiba Kasparam Makam, pi kuo studejā mes vysu rakstejom. I, kab atsavārtu iz padareitū dorbu, janvara beiguos organizējom albuma prezentacejis koncertu. Mums nagaidūt, jau leidz jaunajam godam iz pyrmū koncertu izpierka vysus beletus, par tū izsludynuojom papyldkoncertu.

Debejis albumu nūsauci “Dzymtuo puse”. Kai pats raksturoj pyrmuo albuma nūskaņu?

Tys ir latgalīša stuosts par sovu dzymtū pusi, par sovu nūvodu – par socialom problemom i par mīlesteibu ari drupeit. I, tai kai Latgola var lepuotīs ari ar eipašū folklorys zalta fondu, albumā īkļuovem ari vīnu tautysdzīsmi – “Rūžeņu”. Dzīsmi īdzīduojom piec sova redzīņa, ar sovu eipašū nūskaņu, kab klauseituojs sajam ari koč kū jaunu. Albumā ir īkļauta dzīsme “Neskumsti”, kas īraksteita sadarbeibā ar Dūbelis zemissorgim, kas ari pīsadaleja prezentacejis pasuokumā. Albumā dzieržama dzīsme “Mana laime”, ar kuru maņ pyrmū reizi saguoja pastruoduot na kai dzīsmis autoram, bet kai cylvākam, kas latviskuoja tekstu nu krīvu volūdys. Tei ir ebreju tautysdzīsme. Jau laiku atpakaļ Piļskalnis videjuos paaudzis deju kolektivs izvede specialu dejis prīšknasumu itai dzīsmei. Deļtuo piļskaļnīši ari beja paaicynuoti albuma prezentacejis pasuokumā. Pādejuo dzīsme ir “Hei, bruoļ, latgalīt”, kas ir stuosta nūslāgums, paruodūt, ka dzeivē atsagoda ari pa kaidai problemeņai, bet navajag bāduotīs, vajag vērtīs pozitivi, optimistiski, i vyss byus labi.

Kūpumā ostonis nu albuma desmit dzīsmem ir tovys autordzīsmes. Pats sevi viertej kai ražeigu dzīšmu autoru?

Ka viertej piec skaita, tod naasu ražeigs, deļtuo, ka maņ dzīsmis tūp vysai reši. Iz itū šaļti asu sarakstejs varbyut pi 20 dzīšmu. Sarokstūt dzīsmi, es ceņšūs ryupeigai pīsleipēt tekstu, ryupeigai pīstruoduot pi muzykys. Rokstūt pādejū albumu, dažom dzīsmem beja pat vairuoki aranžiejumi, kas ļuove izavēlēt lobuokū. Kai autoram maņ gribīs, lai kotra dzīsme teik saklauseita i palīk cylvāku sirdīs. Ir ari vierteigys – naaizvītuojamys – dzīsmis, kurys jau sajāmušs cylvāku atsauceibu. Ceru, ka ituos dzīsmis iz ilgu laiku paliks Latgolys muzykys datubazē voi dzīšmu skreineitē. Tī nūteikti jau ir “Daugaveņa”, ar kuru sovā laikā ari suocēs projekts “Patrioti LG”. Taipat ari projekta “Dvinskas muzikanti” dzīsme-vizeitkarte “Hei, bruoļ, latgalīt”, kuru ari jau var skaiteit par izadevušu hitu.

“Dvinskas muzikantu” pyrmuo albuma nūsaukums ir “Dzymtuo puse”, bet kura tod ir tova dzymtuo puse?

Muna dzymtuo puse ir Rēzeknis nūvoda Silmolys pogosts. Tī ari vacuoku sātā asu nūdzeivuojs da 18 godim, leidz šaļtei, kod īsastuoju Reigys Tehniskajā universitatē. Munys studenta gaitys suocēs Daugavpilī, tod turpynuojuos Reigā, tod otkon atsagrīžu Daugavpilī. Saguoja, ka tī ari palyku. Lai ari dzymtuo puse maņ ir Silmolys pogosts, cylvāki vairuok asociej mani ar Maltu. Varbyut deļtuo, ka Maltā sovā laikā pabeidžu vydsškolu, i ari Artūrs Uškāns, kod struoduojom projektā “Patrioti LG”, beja sarakstejs dzīsmi “Malta, Malta lobim ļaudim calta”.

Cik ilgi tova dzeive ir saisteita ar muzyku?

Vyss suocēs 2006. godā, kod sacerieju sovu pyrmū dzīsmi “Daugaveņa”. Da tam ar muzykys pasauli vyspuor nabeju saisteits. Uzrunuoju dažus muzykalūs projektus i vaicuoju, kas varātu dzīsmi īdzīduot. Jī, niu jau var saceit par laimi, atsaceja dzīsmi īdzīduot. Arturs Uškāns īsaceja dzīsmi īraksteit maņ pošam. Iz tū breidi Atim Auzānam beja studeja Daugavpilī, sameklieju finansiejumu, mani atbaļsteja tuo laika zemkūpeibys ministrs Mārtiņš Roze, partū ka bejom pazeistami nu studeju laikim Reigā. 2006. godā beja pasaruodejuse ari Latgolys radeja ar Valdi Labinski prīškgolā. Aizsyuteju jim dzīsmi, i jau 2007. godā “Daugaveņa” beja ūtruo spālātuokuo dzīsme goda topā. Dzīsmi suoce bīži atskaņuot Latvejis Radeja 2. Nūfilmiejom klipu i isnīdzem Šlageraptaujā, i tykom goda finalā. Itymā laikā suocēs “Patrioti LG” gaitys i muna muzykanta karjera.

Kai viertej sovu snīgumu Šlageraptaujā?

Šlageraptaujā nav viņ muns snīgums. Pyrmom kuortom tei ir sadarbeiba ar puišim, kuri dorbojās grupā. Tys ir Andis Ķīsis, profesionals muzykants, kurs spielej tausteņus, ari saksafona spēlē jis ir kolosals. Tys ir myusu akordeonists Valerejs Mukāns, apveļteits ar absolutū dzierdi. I, vysubeidzūt, ari es kai dzīšmu autors i vokalists. Prūtams, dzīšmu radeišona ir komandys dorbs. Klauseitojs voi skateituojs ir golvonais vārtātuojs, kurš ari paleidz mums tikt pi panuokumim. Ka kūpumā viertēt projekta “Dvinskas muzikanti” daleibu Šlageraptaujā, jau nu debejis ar dzīsmi “Dzymtuo puse”, leidz pat dzīsmei “Hei, bruoļ, latgalīt”, mes naatlaideigi vyscaur asam bejušs pīcinīkā.

Sarunys laikā vairuokkuort pīmini sovu īprīkšejū muzykys projektu “Patrioti LG”, deļkuo tān sevi sauc par “Dvinskas muzikantu” dalinīku?

Projekts “Patrioti LG” sastuovēja nu divim cylvākim – Artūra Uškāna i mane. Tī, kas sekoj leidza latgalīšu muzukai, redzēja, ka Arturs dorbojās paraleli sovā projektā “Laimas Muzykanti”. Beja taidys reizis, kod izastuot aicynuoja Patriotus, bet Arturs navarēja tikt. Es suoču dorbuotīs sovā solo projektā. Tymuos reizēs, kod izastuoju kai solo muokslinīks, reizi pa reizei aicinuoju tolkā ari cytus muzykantus. Leidz tam, kod topa “Dvinskas muzikanti”, maņ jau beja sadarbeiba ar vairuokim muzykantim. Tān “Dvinskas muzikantim” jau trešū godu ir namaineigs sastuovs – asam trejatā, i skaitu tū par cīši veiksmeigu sadarbeibu.

Cik vīgli voi gryuši byut par muzykantu Daugavpilī, Latgolā i Latvejā?

Daugavpilī par latgalisku i latvisku muzykantu byut gryuši, partū ka ite nav tik daudz latgaliskos i latviskos publikys. Deļtuo Daugavpilī, kur dzeivoju niu jau 15 godu, ir spālāts vysmozuok. Koncerti pa vysu Latveju mums ir kotru nedeļu.

Muzykanta dorbs nav vīgls, kai tys varbyut ruodīs nu molys. Cylvāki dūmoj, o, cik labi, pa televizoru paruoda, dzīsmis pa radeju skaņ. Tam vysam apakšā ir īguļdeits dorbs. Darbeiba muzykā vairuok saistuos na ar fiziskū slūdzi, bet taišni ar emocionalū slūdzi, i emocionali dažreiz var byut cīši gryuts. I, kab smaltūs spāku i energeju, kurā tuoļuok daleitīs ar skateituoju pasuokumā, es izmontoju sovys aizaraušonys. Maņ tei ir cope, medeibys i aktivuo atpyuta pi dobys.

Kai tu pats sevi sauktu – par muzykantu voi muziki?

Asu dzierdiejs teoreju, ka muzykants ir tys, kas spielej mozuos lauku balleitēs, bet muzikis ir tys, kas komponej i roksta notys. Es skaitu, ka teorejis itymā ziņā nav cīši svareigys. Kai es jau saceju, pats golvonais vārtātuojs ir skateituojs i klauseituojs. Bet es pats vysbīžuok stuodūs prīškā kai dzīšmu autors i izpiļdeitojs.

Muziciešona tev ir maizis dorbs voi paraleli vēļ dori koč kū cytu?

Ar muziciešonu, atsazeišu, ir gryuts nūpeļneit iztykai. Daudz kas atkareigs nu sezonys. Vosorā ir vairuok pasuokumu, rudinī – mozuok, bet piec Jaunuo goda, janvars, februars, ir klusī mieneši. Taipoš ari ap Leldīni, kod ir gavieņs. Itū laiku mes, latgalīši, raugom tai klusai pavadeit – naīt iz balim, nadoncuot i nasaprīcuot. Deļtuo asu spīsts dorbuotīs ari cytuos sferuos. Tān struodoju ari kai pasuokumu organizators, sasadorboju ar pošvaļdeibom. Par pīmāru, Preiļūs jau pīktū reizi ir nūtics muns izdūmuotais i organizātais pasuokums Latgolys šlagermuzykys paruode. Pasuokumi ir saplanavuot ari itam godam. Taipoš es nadaudz nūsadorboju ar lauksaimnīceibu, kod ir breivs laiks, paleidzu tāvam, apstruodoju ari zemi pi Daugavpiļs, kas maņ nu mamys ir tykuse apsaimnīkuošonā.

Īprīkš esi izasacejs, ka šlagermuzyka Latvejā teik drupeit diskrimināta. Voi niu ari tev tai ruodīs?

Ka viertej, pīmāram, kulturys goda bolvu “Boņuks”, skaitu, ka pyrmī viertiejumi beja, kai beja, ari pādejuo goda viertiejums nabeja eistyn vīnnūzeimeigs. Taipoš kai Raimonds Pauls atsataisnoj par sovu darbeibu šlagermuzykā – dzimšonys dīnā voi kuozuos naasu dzierdiejs, kab draugu kompaneja dzīduotu kaidu āreju nu operys. Bet, prūtams, ir taidi profesionalī muzykanti, kas, dorbojūtīs taidūs žanrūs kai roks, drūši vīņ šlāgeri skaita par banalu žanru. Bet eistyneibā šlagermuzyka, kab īkaruot sovu vītu zam sauleitis, bolstuos iz smoga dorba.

Niu Šlageraptaujā ir daudz muzykys projektu nu Latgolys, bet nu tim vysai moz dzīšmu atskaņoj Latvejis Radeja 2 voi Latgolys radeja. Es skaitu, ka tei ir apzynuota voi naapzynuota, bet tūmār sovā ziņā diskriminaceja.

Kaids, piec tovu dūmu, ir eistais recepts, kab dzīsmei byutu panuokumi?

Asu puorlīcynuots, ka taida recepta nimoz nav. Goduos dažaidi. Sarokstūt dzīsmi, pats ari navari sevi objektivi nūviertēt. Objektivi nūviertej tikai klausietojs, i taišni jis beigu beiguos tev paruoda, kū tu esi sarakstejs. Ka dzīsme pazyud i nikur nateik atskaņuota, tod esi aizsuovs garom. Ir bejs, ka dzīsmis, kas maņ pošam na cīši pateik, pasuokumūs lyudz nūspēlēt, pīmāram, dzīsmi “Aleņš”. Ir dzīsmis, kas pateik pošam, bet cylvākūs nav aizguojušs.

Ka atsagrīžam pi jaunuo albuma “Dzymtuo puse”, tymā salyktys dzīsmis, kurys saraksteitys vairuoku godu garumā. Ari laikā, kod paraleli projektam “Patrioti LG” struoduoju kai solo muokslinīks.

Kai tev tūp dzīsmis, kai rūnās idejis?

Process doluos vairuokūs pūsmūs. Pyrmais i pats golvonais ir īdvasma, kura nav ni prognozejama, ni kontrolejama. Es navaru iz sitīņa, ka maņ pasoka – saroksti dzīsmi, atsasēst i saraksteit. Gaidu īdvasmu. Jei parosti atīt naktīs. Bīži goduos, ka piec kaida pasuokuma, kod atbrauc iz sātu, dasasēst pi instrumenta i koč kas atīt. Piec tam materialu nūlīku maleņā i pajemu tū, tai sokūt, “skaidrā pruotā” cytā dīnā, izlosu i suoču viertēt, kas tī ir lobuojams, kas sleipejams. Bīži goduos, ka, pajemūt saraksteitū materialu ūtrā dīnā, maņ tys nimoz napateik. Par pīmāru, dzīsme “Viss tikai Tev” pyrmajā variantā beja pavysam ar cytu tekstu, bet, kaidu reizi braucūt mašynā i klausūtīs pavadejumu, maņ atguoja pavysam cyti vuordi.

Sovuos dzīsmēs grīz viereibu iz socialom temom, deļkuo tai?

Tys nav apzynuoti. Pīsasāstūt pi dzīsmis, maņ suokumā nav nūjausmys, par kū jei byus. Es pat nazynu, kaidā volūdā jei byus – latviski voi latgaliski. Navaru pat pasaceit, nu kuo tys atkareigs. Asu saprats, ka vysmozuok munā repertuarā dzīšmu ir par mīlesteibu, deļtuo ka, dzīdūt par mīlesteibu, ir juobyut eipašam dzīduotuoja tipažam. Bet, iz skotivis dorbojūtis trejim puišim, i vēļ par mīlesteibu dzīduot… Varbyut deļtuo dzīšmu par mīlesteibu ir cīši moz. Pamatā mēs dzīžam par latgaliskom vierteibom – dzimtini, Latgolu, saimi i volūdu.

Sovulaik esi kandidiejs ari vieliešonuos.

Beja taida dzela. Divreiz beju startiejs pat iz Saeimu, vīnreiz iz Daugavpiļs nūvoda pošvaļdeibu.

Gribieji kū maineit vaļstī voi pasaulī, ka nūsprīdi īt politikā?

Nā, maņ vīnkuorši beja interesanti, kas tys taids ir. Bet tān asu pīziņs, ka tys nav cīši pateiceigs dorbs. Beju vīlīs vysā procesā i deļ seve pīziņs vairuokys lītys, par kurom tān nagrybātu diskutēt, i nagrybu vairuok ar tū ari nikaidys dareišonys.

Kas ir vīgļuok – raudzeit maineit koč kū ar muzykys paleidzeibu voi īmūt politikā?

Es dūmoju, ka lobuok ir dareit tū, kas pateik, i, ka tys kaidu uzrunoj i sajam atsauceibu i pateiceibu nu cylvākim, tod ir breineigi.

Meklejūt īdvasmu, varbyut skaiti latgalīšu ailis voi literaturu latgalīšu volūdā?

Gryuts atbiļdēt. Raugu pīvērst sovu vieriebu naparostom i interesantom lītom. Latgalīšim ir lobys kinys, atzeistu režisora Juoņa Streiča daiļradi. Nu gruomotom mani ir izrunuojuse Danskovītis daiļrade i tys, kū padarejs Baļtinovys teatris, izbraukojūt vysu Latveju ar amatirteatra izruodi par Ontanu i Anni. Apsveicami ari tys, ka Danskovītis lugu īstudiejs Nacionalais teatris. Ka nu latvīšu autorim, muns meiluokais dzejnīks ir Čaks, kura dzeja mani izrunoj. Ka pajam pasauļa leiminī, tod atzeistu krīvu autoru Jeseninu. Juo dzeja var byut cīši romatiska, bet, ka jis gribēja pasaceit koč kū skorbuoku, tod pasaruodeja ari lomuvuordi. Prūtams, ari myusim Latgolā ir sovi dzejnīki, ar kurim lepuotīs, – Anna Rancāne, niu jau myužeibā nūguojušais Ontons Kūkuojs, Francis Kemps i cyti.

Runojūt par latgalīšu volūdu, tān iz ūļneicom pasaruoda uzroksti latgaliski, daudzi muzykanti dzīd latgaliski. Voi tei ir sabīdreibā īkšeji emocionala vajadzeiba sevi paruodeit i identificēt ar latgalīšu volūdu, voi tei tūmār ir mārketinga reiks?

Es ceru, ka zam ituo vysa ir patriotisms. Vīneigais, kas mani bīdej, ka politikā volūdu izmontoj kai instrumentu. Teik saceits, ka mes sorguosim volūdu, aizstuovēsim, bet, teikūt Saeimā, darbeiba ir viņ runuot par volūdu i taiseit PR*. Munu puorlīceibu nikas navarēs maineit, vysa pamatā ir socialuo labkluojeiba i ekonomika, par kuru, īmūt politikā, pyrmom kuortom vajadzātu ryupētīs. Ka mes dzeivuosim labkluojeibā i ekonomiski atteisteitā regionā, ļauds mīļuos sovu nūvodu i byus laimeigi, dzeivojūt i struodojūt ite, es dūmoju, volūdys vaicuojums atīs pats par sevi. Deļtuo mani tracynoj politiskuo ažiotaža, kas veidojās ap latgalīšu volūdu. Tū, cik tu mīļoj sovu Latgolu, vajag ruodeit ar dorbim.

Kaidu nuokūtni tu paredzi latgalīšu volūdai?

Vīnā munā dzīsmē ir teksts “i pļovuos pučis zīd kai symtu godu atpakaļ, kas saknē īlykts, palīk namaineigs”. Skaitu, ka taipoš byus ar volūdu. Golvonais ir ryupētīs par tim cylvākim, kas ir palykušs ite, i raudzeit atgrīzt tūs, kas ir nūbraukušs. Ka mes veicynuosim lobkluojeibu sovā nūvodā, tod latgalīšu volūda dzeivuos ilgu myužu.

* Red. pīz. Saeisynuojums nu angļu volūdys “Public Relations” (sabīdriskuos attīceibys).
Kartenis: Jura Ostrovska personeigais arhivs