Kas ir “Tautumeitas”?
Itys vaicuojums ir bejs vīns nu popularuokuos piec tikū februara golā aizvadeituos Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2015” ceremonejis. Cereibys tikt pi Boņuku trejuos nominacejuos, tikšona pi tūs divejuos: “Goda debeja” i “Lobuokais muzykys video”, bet ruodīs, ka leluokuo bolva nu ituo goda “Boņuka” ir pamaneišona pošu latgalīšu vydā. Kas tod ir da ituo nazynomuos “Tautumeitas”?
Ka saceit jūs pošu vuordim, tod “Tautumeitas” ir tradicionaluos muzykys grupa, kurā apsavīnuojušys septenis muzikis. Leluokuo daļa nu jūs studej etnomuzykologeju Jāzepa Vītola Latvejis Muzykys akademejā. Itūšaļt dalineicys izkūp latvīšu tradicionalū daudzbaļseigū dzīduošonu, kas jom ir jo eipaši tyva. Grupai “Tautumeitas” ir sovs i nadzierdāts skaniejums, kas dabuots, apsavīnojūt jaunim i tembrali boguotim sīvīšu bolsim. Dalineicys kūpušys sovu dzīduošonys stylu, vuicūtīs nu izcylu latvīšu i cytu tautu teicieju. Grupa dorbojās Reigā i tuos vydā ir dzīduotuojis Asnate Rancāne, Ilona Dzērve, Lauma Bērza, Aurēlija Rancāne, Laura Marta Arāja, Laura Liepiņa i Laura Bužinska. Ituo goda februarī grupa kai reizi nūsvietejuse ari vīna goda kūpeiguos dorbuošonuos jubileju.
Juosoka, ka taišni jauneibys azarts i dzierksts, nasabeišona eksperimeņtēt, pamateigys profesionaluos zynuošonys i pīeja ari ir “Tautumeitu” pīviļceibys spāks. Taipat, nasaverūt iz grupys “sātys vītu” Reigā, cīši lela (itūšaļt gribīs saceit, ka leluokuo) repertuara daļa ir latgalīšu tautysdzīsmis (saprūtams, ka dažu dalineiču izaceļšonys saknis ari meklējomys Latgolā), pasasokūt kurom grupa tod ari izapeļnejuse atzineibu i nūviertiejumu Latgalīšu kulturys goda bolvā “Boņuks”.
Da ituo grupa Latgolā vēļ nav uzastuojuse, cer, ka tys dreiži viņ varātu īsadūt, bet, ka saīt byut Reigā, tyvuokī koncerti, kurūs “Tautumeitas” varēs redzēt i dzierdēt kluotīnē ir 26. martā Leluos dīnys nūtikšonā Kalncīma īlys tierdzeņā i 15. aprelī tīpat Kalncīma kvartalā Autentiskuos muzykys i veina vokorā.
Vaira par grupu “Tautumeitys” vaicoj juos sātyslopā voi Facebook lopā
Teksta autore: Edeite Husare