Latgolys viestnīceibā GORS 8. aprelī 16.00 tiks atkluota Rēzeknis muokslinīka Pāvela Ostapceva ainovu izstuode “Plenēra noskaņas”, informej GORA puorstuovi. Tamā autors car sovim dorbim izstuosta četrus stuostus par dorbu radeišonu Kruoslovys i Rībeņu plenerūs, ceļuojumā kūpā ar kolegim Tatrūs, kai ari vad skateituoju leidza vīntuļūs blūdejumus dobā, kur gleznuoti klusi dobys kakteni i ījiuteigys Latgolys ainovys vysaidūs godalaikūs.

Gleznuošona plenerā beja zynoma ari ogruok, tok kai metode tei īsazeimieja 19. gs. vydā Francejā ar Barbizonys školys rasšonūs. Plenera pryncypus gleznīceibā tuoļuok atteisteja fraņču impresionisti, partū ka, tik struodojūt dobā, vysprecizuok var izjust gaismys i atmosferys kusteibu, īdzeivynuot gleznā namiteigai maineigū ainovu, vibrejūšuos gaismānys. Šudiņ plenera gleznīceibai, puorsvorā Austrumeiropā, kluotyn apvuiceibys metodei pīmeit ari cyta funkceja – tei kolpoj kai profesionalu muokslinīku eislaiceiga kūpā saīšonys, pīredzis apmainis i socializiešonuos forma. Latvejā pleneri bīži teik organizāti kai vītys identitati aktualizejūšys kulturys nūtikšonys, kas sevī ītver muokslinīku sasatikšonu ar sabīdreibu, diskusejis, improvizātys izstuodis i cytys aktivitatis. Tys našaubeigi ir ari veids, kai uzturēt spākā tradicionaluos gleznīceibys vierteibys, eipaši ainovu gleznīceibys tradicejis. Pleneri nūteik vysūs Latvejis nūvodūs, tok ar eipaši boguotom tradicejom izaceļ Latgola. Rībeņu muižā jau 20. gs. suokuos dorbuojās muokslinīku noms, kas bejuse populara muokslinīku sasapuļciešonys i dorba vīta. 2014. godā ar pošvaļdeibys atbolstu te atjaunuota storptautysku pleneru kusteiba. Tradicejom boguots, ar gondreiž četrdesmit godu garu viesturi ir Kruoslovys pleners, kas nas tuo dybynuotuojis Rutys Barčys vuordu.

Pāvels Ostapcevs dzims Rēzeknē 1958. godā, nu 1975. da 1979. goda vuicejīs tradicejom boguotajā K. Savicka Penzys Muokslys školā, kur apvuiceits zeimiešonā i gleznuošonā, kas baļsteita krīvu realistiskuos muokslys tradicejā. Muokslinīks struoduojs dažaiduos grafikys tehnikuos (linogrīzums, mecotinta, oforts i.c.), veiduojs plakatus, struoduojs interjera dizaina jūmā. Tok leluokai sabīdreibai muokslinīks zynoms kai virtuozs ainavists. Jis sovu rūkrokstu izkūps regularā dorbā, sareikuojs ap 10 personalizstuožu, ir aktivs grupys tematiskūs izstuožu dalinīks.

Muokslinīks bīži gleznoj dobā. Izsekojūt juo dorbu nūsaukumim i nūskaņom, var sajimt emocionalu prīškstotu par Latgolai rakstureigū ainovu, vibrejūšū gaismānu i kruosu maineibu. Impulsus jaunim gleznīciskim vaicuojumim i eksperimentim jis sajem, struodojūt kūpā ar kolegim plenerūs Latvejā, kai ari dūdūtīs tuoluokūs ceļuojumūs. Kai soka muokslinīks, eista plenera nūskaņa vaļdejuse Tatru kolnūs Slovenejā, kur gleznuots kūpā ar Jezupu Pīguozni, Edmundu Lūci, Juri Bindemani i cytim.

Izstuodi papyldynuos informativs materials nu Preiļu Viesturis i lītiškuos muokslys muzeja, Kruoslovys Viesturis i muokslys muzeja, kai ari muokslinīka personiskuo arhiva. Izstuode byus apsaverama da 30. apreļa.

Publicitatis karteņa: “Aukstums nāk”. 2011. Audakls, eļļa. 40 x 50 cm