Da 7. maja Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaverama gleznuotuojis Agrys Ritinis gleznu izstuode “Ciemos. Mājās”. Tamā var apsavērt daļu nu muokslineicys gleznu, kas radeitys piec daleibys treis mienešu projektā Vuocejā “Art Grant of the City of Bremen”. Grafiskī Brēmenis jūgenda īlu tāli i sātu sajiuta kūka arhitekturā spylgtai kontrastej ar dzydrim, emocionali pīsuotynuotim kruosu laukumim, kas ļaun dasatyvynuot gleznuotuojis īškejuo pasauļa nūslāpumaineibai.

Gleznuotuoja Agra Ritiņa pavadeja Brēmenē gondreiž treis mienešus, gleznojūt, dybynojūt profesionalūs sakarus, kontaktejūt ar cylvākim, kas dzeivuoja apleik, najauši sateikūt cylvākus, nūtikšonys, īspaidus, ar divritini braucūt pa piļsātys īlom i parkim, i itys laiks puorsteidzūšā veidā atkluoja ari daudzys lītys par jū pošu i kai gleznuotuoju, i kai personeibu. Brēmenē Agra Ritiņa daudz gleznuoja… Latgolu, tymā pat laikā lieni uzkruojūt emocionalūs i vizualūs piļsātys īspaidus. Projekta beiguos Brēmenē tyka atkluota Agrys izstuode, i dorbi itūšaļt ir Vuocejā. Nu, atbraucūt iz sātu, Agra aizsuoce gleznu sereju par Brēmenis piļsātys i Latgolys ainovys arhitekturu.

Koč i muokslineica cīši aktivi pīsadola plenerūs i grupu izstuodēs, reikoj personalizstuodis, ir tik daudzveideiga izteiksmis leidzekļūs, gleznoj jau vysmoz 15 godu, patīseibā jau nu studeju laika Muokslys akademejā, mani vys vēļ puorsteidz, cik Agra Ritiņa sovūs dorbūs ir emocionala i racionala reizē. Brēmenē jei atkluoja, kai poša soka, grafiskū pret kruosu. Jūgendstila sātu smolkī zeimiejumi pret kūku uguneigū lopu līsmuojumu voi dabasu puordabiski teirū zaigmi. Styngrais zeimiejums, kas izapauž ari juos kuorklu pi sātys navainojamūs “rasiejumūs” kontrastā ar teiruom kruosom, kas nav tik kruosa, tuos ir emocejis. I tod ir dorbi, kurymūs ar pyrmū ocu skotu tu saprūti, ka tī nav ni grama racionala “apriekina”, ir tik spylgtys sajiutys – suopeigys, skaistys, saviļņuojūšys. I vysur Agrys “kolorits”- uorkuorteigi smolks, nu kotrys kruosys symtais voi divsymti trešais tūņs – samaklāts voi pat īraudzeits Brēmenis gleznuotuoju pīdarumu veikaleņūs. Briliant pink, Old Hollande violete gray, Royal blue… I tys vyss tik organiski puortūp par Rēzeknis marta dabasu zylumu, kuorklu stumbru smolkū palākumu, tepat sātā pīdzeivuotūs emoceju spylgtū uzplaiksnejumu.

Byušona gostūs, kod tu esi vīns pats, bez sātys klopotu, paleidz koncentrētīs iz lītu i sajiutu, kas kasdīnā teik nūsluopātys, atkluoj ari tū, kas ir tevī, tovys ilgys i, kai Agra soka, koč i Brēmenē beja komforts, breineigi apstuokli dzeivuošonai i struoduošonai, sirsneiga attīksme nu sevkura, tok “valk iz kuorklim pi sātys”. Naapšaubami lela lūma gleznuotuojis Agrys Ritinis dzeivē ir saimei i tuos našaubeigam atbolstam juos rodūšajai darbeibai. Agra stuosteja, kai radeits dorbs “Šodiena iet gulēt”. Vokorā, braucūt iz sātu, jei redzēja tik skaistus liļovus dabasus, ka beja naīspiejami tū paturēt sevī, iz reizis i niu naizlīkūt iz audakla. Atbraukuse sātā, jei pasaceja, ka īs iz darbneicu gleznuot… Breiveiba byut tam, kas tu esi i just atbolstu nu tyvuokūs pusis – tei ir laime. I, verūtīs cauri daudzu godu laikā gleznuotū, tū laimi var īraudzeit ari ar acim.

Autore: Daina Manuško