13. majā 20.00 Lūznovys muiža aicynoj atsagrīzt muižys atkluošonas laikā 20. gs. suokuos i baudeit myrdzūšū savīseigū dzeivi, kurū iz paguojušuo godsymta suokom vess Kadriļu nakts, informej Lūznovys muižys kulturys projektu vadeituoja Inga Drele.

Ideja par Kadriļu nakti Lūznovys “Mūzā” dzyma, īsadvasmojūt nu Latvejis Universitatis folklorys deju kūpys “Dandari” pārņ organizātuo Kadriļu bala Reigā. Kadriļys īruodeis i doncuot aicynuos folklorys kūpa “Dandari” (Reiga), deju kūpa “Dziga” (Rēzekne), folklorys draugu kūpa “Vīteri” (Rēzekne). Kadriļu balu vadeis “bala maršals”, kurs dasaceis dejis i izskaidruos kotrys dejis izvešonys kuorteibu. Bala dalinīki, apsamaucūt Kadriļu naktei, aicynuoti īvāruot 20. gs. suoku mūdis teņdeņcis.

Kadriļa ir deja, kurymā pīsadola puora skaits doncuotuoju puoru, kas nūsastuoj vīns ūtram preteimā. Parosti tei ir četrpuoru deja, kurymā doncuotuoji izakuortoj četrstyurī. Nu 17. godu symta beigu da 19. godu symta beigu tei beja vīna nu pošu popularuokūs bala deju. Tuos pyrmsuokumi atrūnami angļu “lauku deju” tipa dejuos. Piečuok tū pamateigi puorveiduoja i pylnveiduoja Fraņcejis deju školuotuoji. Tei palyka vys īcīneituoka, puorguoja ari iz Vuoceju i nūsastyprynuoja, piečuok jau palyka izplateita daudzuos Eiropys tautuos. Latvejā kadriļys daskaitamys pi senejuokajom latvīšu tautys grupu dejom, kas pīraksteitys 19. godu symtā. Leluo itūs deju izplateiba, eipaši Latgolā, nūruoda, ka tuos bejušys cīši īcīneitys tautā. Suokumā kadriļys beja iņteligeņcis dejis, nu jau 19. i 20. godu symta mejā tuos doncuotys vysur – gūdūs, balūs, krūgūs i daņču vokorūs.

Lūznovys muižys kungu sātu suoce ceļt 1905. godā. Kuormu ir projektiejs pats muižys eipašnīks Stanislavs Kerbedzs (1810–1899), pūļu izceļsmis Lītovā dzymušais dzeļžaceļa byuvu iņženers, profesors, Pīterburgys Zynuotņu akademejis gūda lūceklis, kurs itū eipašumu īsaguoduoja 1870. godā nu Laizānu sādžys pūļu muižnīku bruoļu Pītera i Jūlija Dlužnevskim. Par Lūznovys muižys maņtineicu palyka S. Kerbedza meita Jevgēnija Kerbedza, kurei eistynuoja sova tāva projektu i 1911. godā pabeidze Lūznovys muižys byuvnīceibys dorbus. Kuorms ir cīši naparosts romantiskuo jūgendstila paraugs, kas byuvāts, raugūt eistynuot 20. gs. Eiropys arhitekturys i muokslys teņdeņcis. Nu 1911. da 1915. goda Lūznovys muiža (tymā laikā zynoma kā Dlužnevys muiža) beja īvāruojams kulturys centrys Latgolā. Zynoma kai Kerbedzu saimis vosorys rezideņce i muokslys i atpyutys centrys, iz kurū struoduot i atsapyust brauce i zynomi, i jauni i talanteigi muziki, literati, muokslinīki i tielnīki.

Īcarātuo bala nūrise saturiski turpynuos suoktū kadriļu doncuošonys vuiceišonuos i populariziešonys procesu, veidojūt deju pasuokumu Lūznovys muižā atbylstūši 20. gs. suoku savīseigūs pasuokumu stilistikai, kai ari paleidzēs tyvuok īpazeit Kerbedzu dzymtys stuostu i atstuotū kulturviesturiskū montuojumu Latgolā. Dasasaceit balam var sevkurs interesents da 6. maja, rokstūt muiza@luznava.lv voi zvonūt 29390701. Daleiba pasuokumā ir bez moksys. Kadriļu nakts nūrisi atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds i Rēzeknis nūvoda dūme.