12. aprelī 14.00 Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) nūtiks tradicionaluo Viesturis šaļteņu pītura, kas itūreiz veļteita tematam “Ebreji Rēzeknē”, kurymā vysim interesentim byus vareiba īsapazeit ar interesantajom Rēzeknis ebreju viesturis puslopom, kai ari izzynuot, kū par sovim sābrim stuosta vītejī riezeknīši, informej muzeja eksperts kulturviesturis vaicuojumūs Kaspars Strods.

Nu piļsātys tīseibu sajimšonys 1773. godā Rēzekne bejuse daudznacionala i boguota ar vysaidu tauteibu dzeivuotuojim. Suocūt jau nu 18. godu symta beigu, par vīnu nu Rēzeknis piļsātys naatjemamu sabīdreibu veidojūšū sastuovdaļu i styurakmini palyka taišni ebreju tauteibys puorstuovi. Ebrejim ir bejuse nūzeimeiga lūma Rēzeknis piļsātys viesturiskajā atteisteibā. Vairuoku godu symtu laikā ebreji ar sovu kulturu, religeju i ekonomiskajom aktivitatem boguotynuoja i atteisteja Rēzeknis piļsātu, da Ūtruo pasauļa kara izveidojūt tū par vīnu nu sovys kūpīnys nūzeimeiguokajim centrim Latgolā.

Da myusu dīnu Rēzeknis piļsātvidē ir sasaglobuojušys na tik ebreju materialuos kulturys līceibys, nu ari cylvāki, kurī atguodoj ebreju tauteibys puorstuovus, tai īvāruojami papyldynojūt i boguotynojūt piļsātu ar namaterialū kulturviesturiskū montuojumu.

Kaida tod beja Rēzeknis ebreju tautys viesture itūs godu symtu laikā? Kaidys beja attīceibys ar cytu tauteibu puorstuovim? Pasuokumā tiks īsavārts ebreju tautys viesturiskajūs liktiņūs i atkluoti vēļ nazynomi fakti par Rēzeknis ebreju kūpīnys dzeivi paguojušajā godu symtā. Tū vysu varēs izzynuot, kavejūtīs atmiņuos kūpā ar vītejim dzeivuotuojim, kurī beja ebreju draugi, pazinis i vīnkuorši lobi sābri. Pasuokuma laikā muzeja apmaklātuojim byus ari vareiba pīsadaleit nalelā erudicejis konkursā.

Īīšonys moksa pīaugušajim – 1,50 eiro, školānim – 0,80 eiro.

Karteņā: Skots iz Rēzeknis piļsātys tierga laukumu, 20. godu symta 30. godi. Karteņa nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma