Autori: Gunta Nagle i LaKuGa

Daugovpiļs Universitatis asociātais profesors, viesturis doktors, Latgolys Pietniecībys instituta vadeituojs Heinrihs Soms intervejā stuosta par sovu ceļu iz viesturi, regionaluos viesturis pietnīceibu, kai ari “Terra Mariana” faksimila izdūšonu.

Nu kuruos pusis pats asat?

Dzymtuo puse ir Kolupa pogosts. Asu guojs Kolupa ostoņgadeigajā školā, piec tam Vuorkovys vydsškolā, kas jau beja Preiļu rajonā.

Voi interese par viesturi beja jau školys laikā voi ari pasaruodeja piec vydsškolys, kod vajadzēja izavielēt, kur tuoļuok vuiceitīs?

Soku paļdis sovim viesturis školuotuojim. Vysupyrma jau ostoņgadeigajā školā mums beja cīši loba školuotuoja, klasis audzynuotuoja Antonina Bogdane – eista dorba entuziaste. Vysys stuņdis, audzynuošonys pasuokumi mums nūtyka viesturis kabinetā, kur styurī beja nalela ekspoziceja par Kolupu, školu. Vīnureiz školuotuoja mani paaicynuoja kabinetā, kur jai beja sakruoti Kolupa viesturis materiali. Maņ tys īsaspīde atmiņā. Tys beja signals, ka es varātu byut viesturnīks. Piec tam Vuorkovys vydsškolā pastuovēja dilema storp geografeju i viesturi, bet tī beja cīši jauks školuotuojs Jāzeps Pīzelis – aizrauteigs viesturnīks, nūvodpietnīks. Mums izaveiduoja cīši lobs kontakts, es brauču iz viesturis olimpiadem. Nu 11. klasis maņ vairs nabeja cytu dūmu.

Par viesturi stuņdēs jiusu školys laikā vaira runuoja? Voi viesturis vuiceišona školuos jiusu laikā i niule kai to atsaškir?

Es dūmoju, ka pryncypā jau nikas nav mainejīs. Tagad vaļstī ir lelys diskusejis, kaidai juobyut stuņdei školā, voi školai juodūd zynuošonys voi kompeteņcis. Atsaverūt iz paguotni, dūmoju, ka padūmu laika škola vysod beja orientāta iz zynuošonom. Tuos prīškrūceiba beja, ka tei deve zynuošonys sistemā. Prūtams, tei beja sova sistema ar precizi nūspraustom rūbežom, cik ir juozyna, kas ir cyldynojams, kas ir kritizejams, dažys lītys tyka īdzeitys golvā, tuos nasaprūtūt, bet tei ir sistema.

Es nazynu, kaida pasaulī byus nuokūtnis škola, bet tagad dzeive pīprosa kotru stuņdi veiduot kai šovu. Es saprūtu, ka tei ir myusdīnu problema, ka bārns navar ilguok nūsēdēt par 5 minutom, tehnologejis ir saraustejušys uzmaneibu. Es dūmoju, ka praseiba piec šova školuos ir atbiļde iz myusdīnu situaceju izgleiteibā. Maņ tik taids vaicuojums – kai tū šovu veiduot? Dzīduot, laksteit pa klasi, skraideit? Maņ ruodīs, ka byus problema, ka vysi praseis šovu, bet nabyus vairuok šovmenu. Forma puorjims saturu. Kai sabalaņsēt?

Munys paaudzis pīredze bolstuos iz dīzgon smogu, garlaiceigu siedeišonu, bet mes asam pīruodejums, ka školāns fiziologiski tū var iztvert. Mums beja koč kaidys primitivys tehnologejis – paruodeja kinu, tei ari prīca beja, biļdis ruodeja viesturē, beja leluos kartis. Ar ruodomū kūceņu lobajā rūkā, ar mugoru pret karti, ar seju pret auditoreju, kai myus vuiceja, – navys auditorejai mugoru ruodeit. Es dūmoju, ka padūmu laika školāns daudz lobuok orientējuos geografejā nakai myusdīnu cylvāks, kas zyna, ka – daspīd pūgu Googlē voi Vikipedejā i jis atrass tū lītu. Bet tys naatbreivoj cylvāku vyspuor nu zynuošonys, kur tei vaļsts ir.

Kai jiusu školys laikā beja ar Latgolys viesturi – kas nu tuo tyka pasnīgts stuņdēs?

Zynuošonys par Latgolu nav tikai viesturis zynuošonys, tuos sastuov ari nu geografejis i volūdys zynuošonom. Beja nūvodpietnīku puļceņš, školuotuojs stuosteja, kū jis pietej, kū ir atkluojs, beja ari ekskursejis ap školu. Školuotuojam Pīzeļam beja pat publikacejis Latvejis leluokajūs laikrokstūs. Geografejis školuotuoja ari mums stuosteja interesantus gadīņus, koč pamatā, prūtams, vuicejomēs globalū geografeju.

Latvīšu volūdu maņ vuiceja Janīna Vilmane. Es skaitu, ka jei beja lobuokais, kas varēja byut, nu latvīšu volūdys pedagogim. Beja fakultativys nūdarbeibys par Raini, par latvīšu literaturu. Nu pa vydu Janīna Vilmane mums vuiceja ari latgalīšu literaturu. Tymā laikā, īsadūmojit, apmāram 1975. godā, dīz voi vēļ kurā Latvejis školā kaids minēja Pīteri Miglinīku, Andryvu Jūrdžu. Prūtams, ari komunikaceja školā beja latgaliska. Latgaliskais školā beja salykts pa dažaidom lītom, navar saceit, ka nūtyka koč kaida latgaliskuo apkaruošona. Tys beja atkareigs nu cylvāka – školuotuoji sadūmuoja, ka juovuica Miglinīks i Jūrdžs, i vuiceja.

Piec pīcu godu studejom Latvejis Universitatē Reigā suocet struoduot Daugovpilī.

Tūreiz beja obligatuo dorba sadalis sistēma – divejus godus beja juoatstruodoj. Viesturnīkam izviele beja dīzgon plaša. Pīcu godu laikā pakuopeniski varēja uzjimt kontaktus, konsultetīs ar pasnīdziejim. Iz reizis tyka atškierti tī studenti, kuri palyka vuiceitīs tuoļuok aspiranturā.

Maņ pasaveice, tys ir taids veiksmis stuosts. Nabeja īplānuots Daugovpiļs Pedagogiskais instituts, es vyspuor nadzierdieju, ka Daugovpiļs instituts maklātu viesturnīku. Beja interesantais gadīņs. Pīktajā kursā nūtyka studentu zynuotniskūs dorbu konkurss. Es jau faktiski beju beidzs augstškolu, ari jau dorbu pi Reigys atrads. Pieški mani profesors rauga pīrunuot nūīt iz zynuotniskūs dorbu konkursu. Maņ par tū beja daleitys jiutys – kū es tī īšu? Es jau asu pabeidzs, nivīnam vairs naasu poruodā, nu nūguoju i, kas maņ beja lels puorsteigums, konkursa laikā atkluoju, ka ari koč kur cytur Latvejā ir viesturnīki. Tei beja piļneigi cyta viesturis škola, jī ari runuoja krīvu volūdā. Piec ituo konkursa mani uzrunuoja profesors Veinbergs nu Daugovpiļs. Asūt dzierdiejs mani konfereņcē, voi es nagrybūt īt iz Daugovpili? Nikaida pīrunuošona nanūtyka, tys beja rats gadīņs, ka nu vīnys augstškolys tyka cytā. Mani tys piļneigi apmīrynuoja – tei beja viesture, mani ari nabaideja krīvu volūda, kuru es pīteikami labi zynuoju. Pajiemu portfeli i atbrauču iz Daugovpili. Profesors Veinbergs izlyka cīši stygrus nūsacejumus – lekcejis i zynuotniskais dorbs.

Jius tagad reizem var redzēt Rēzeknis Augstškolā, vodūt lekcejis.

Sadarbeibai storp augstškolom ir juobyut. Profesoru dorba rezultatu var izmierēt publikacejuos, sajimtajā olgā, bet zynuotniskuos publikacejis i projekti var rastīs, ka tev apleik ir cylvāki, ar kurim tu saistīs. Tys nūteik gon vīnys piļsātys mārūgā, gon daudz plašuok – regionā. Ka maņ ir īspieja braukt iz Rēzekni, es nikod naatsasoku.

Vīnu laiku beju eksaminacejis komisejis prīšksādātuojs Rēzeknē i Līpuojā, kai ari struoduoju komisejā Daugovpilī. Tei beja īspieja redzēt drupeit vairuok – kaidi ir studenti tī, kū jī viesturis i socialūs zineibu jūmā dora. Studenti nūsadorbuoja ar lītom, kas interesej ari mani, – regionalajim vaicuojumim.

Pastuostit, kai jius tykot da Latgolys Pietnīceibys instituta.

Daugovpilī itei instituceja suoce funkcionēt 1991. godā. Instituts ir puorjimts nu uorzemu. 1961. godā trymdys latgalīši nūdybynuoja Latgolys Pietnīceibys institutu kai sabīdrysku organizaceju. Tī beja energejis pylni cylvāki brīduma godūs, leluokuo daļa ar lobu Latvejis izgleiteibu. Tei paaudze deve miļzeigu īguļdejumu, veidojūt strukturu, rokstūt zynuotniskūs rokstus, izdūdūt gruomotys i periodiskū literaturu latgaliski. Pakuopeniski situaceja mainejuos, tei paaudze nūguoja, roduos vaicuojums – kas tū puormontuos? Kod mainejuos geopolitiskuo situaceja* pasaulī, beja saprūtams, ka itai institucejai ir juoatceļoj iz Latgolu. Daugovpiļs Pedagogiskajā institutā roduos dūmubīdru puļceņš, kas skaiteja, ka ir vārts puorjimt Latgolys Pietnīceibys institutu. Mes tū puorjēmem i goreigi, i fiziski. Problema beja, ka ari ite Latgolys Pietnīceibys instituts tyka radeits kai zynuotniska i sabīdryska organizaceja. Tymā laikā, 90. godūs, Daugovpilī nabeja praksis dybynuot zynuotniskys īstuodis – tei beja pyrmuo zynuotniskuo apvīneiba. Tī beja na tikai viesturnīki, bet ari geografi, biologi, socialūs zineibu puorstuovi, pat matematiki, partū ka mierkis beja kompleksa Latgolys izpiete. Nu mainejuos laiks, i mainejuos praseibys pret institutim, sabīdryskais statuss navarēja garantēt aizdavumu sasnīgšonu. Mums beja vajadzeigys publikacejis, mes nadreikstiejom apsastuot tik pi saīšonys kūpā, akademiskom sarunom. Roduos ari cyti instituti, pīauga konkureņce, cylvāki nūguoja iz cytom institucejom. Ari regionalisma ideja cīši gryuši atsateisteja. Vysi runuoja par Latgolu, beja programys, nu vyss zynomā mārā guoja pa apli. Beja vajadzeigi jauni rysynuojumi, ar naudu vysu navarēja atrysynuot.

Latgolys Pietnīceibys instituts vysmoz treis reizis ir mainejs sovu statusu, mainejīs organizatoriski, i, prūtams, ceiņa zem saulis ir cīši smoga. Ar spāku varēja palikt zam vīna jumta, nu mes izavieliejom cytu ceļu, ka atteisteisim regionalisma ideju, puorsvorā tūmār bolstūtīs iz viesturnīku dorbu.

Kaida izaver instituta nuokūtne?

Zynuotnīku sastuovs pakuopeniski ir sasamozynuojs, i tagad Latvejis lykumdūšona pīprosa piļneigi jaunu situaceju – vīnā institutā juobyut vaira par 20 doktoru, lai sajimtu naudu.

Myusu dūma ir, ka Latgolys Pietnīceibys instituta nūsaukums ir juosagloboj. Kai tū īmontēs koč kaiduos strukturuos, kam tū davīnuos voi atvīnuos, jau ir birokratejis vaicuojums. Lobuokais, kū asam sasnīguši, ir uzturātuo interese par regiona pietnīceibu. Kūpā ar kolegim asam izstruoduojuši dīzgon styngru zynuotniskū metodologeju, kai pieteit nūvodu. Myusu pīmārs ir Latgola, bet tū var attīcynuot iz Vydzemi, Kūrzemi, Sieleju, Baļteju i tt. Golvonais, ka mums nav pagaisuse ideja par zynuotniskuo i studeju dorba vīnuoteibu. Instituts navar pastuovēt, ka nav studentu, i studenti ir juointegrej itamuos programuos.

Jius ari asat autors divejom datubazem latgalesdati.du.lv i dcdc.lpi.du.lv.

Muns leluokais puordzeivuojums saistuos ar latgalesdati.du.lv. Ideja ir likt datoram struoduot zynuotnis lobā. Maņ beja papeira kartoteka nu 1994. goda, kuru es ceņteigi veiduoju doktora studeju laikā, nu reita da vokora skaitūt latgalīšu gruomotys.

Parkū tei datubaze beja?

Par cylvākim i nūtykumim, kurūs es nazynuoju. Cik tys beja interesanti, ka tu viesturi zyni, bet atsakluoj, ka tu nazyni tū, kas nūteik tev apleik. Latgolys viesturi augstškolā praktiski ignorēja, nivīns par jū naraksteja i nastuosteja. Beja, prūtams, koč kaidys epizodis, nu praktiski mes suocem nu nullis. Pīmāram, es nazynuoju pamatpatīseibys Latgolys viesturē. Tuos zynuošonys vajadzēja koč kai dabuot. Es saprotu, ka vajag īt iz biblioteku. Tī es suoču raksteit iz lapeņom, atlaseju kaidu nūtykumu i pīfiksieju. Es koncentriejūs ap Daugovpili, partū ka zynuoju, ka tī turpynuošu dorbu ari piec doktoranturys, i gribieju byut ari cytim vairuok dereigs. Tei faktiski beja daugovpilīšu kartoteka. Izveiduoju divejis lelys kastis, i tod vīns kolegis soka, ka itū vysu var īlikt datorā. Es beju stuovā sajiusmā par tū, i mes sataisejom pyrmū programaturu. Tū vysu īdzeit vydā beja mežūneigs dorbs. Šudiņ tī ir ap 10 000 personu, 5000 nūtykumu, 2000 fotografeju. Tī nav tikai plyki fakti voi nūtykumi, ir pīsaisteiti ari olūti, nu kurīnis informaceja jimta. Datu baze roda koč kaidu sistemu, teiklu par Latgolu. Myusu mierkis ir tī salikt cylvākus, kas ir kū darejuši sabīdreibys lobā i kurūs darbeiba jau ir koč kur atspīgeļuota, varbyut pat ari na vysai lobā nūzeimē, pīmāram, par carim, gubernatorim, kas ari veiduoja Latgolys viesturi. Lai tū vysu pīraksteitu, teik pieteita Latvejis, Pūlejis i Krīvejis viesture.

Kas tod ir dcdc.lpi.du.lv?

Pasaruodeja doktorants, kuram beja interese par Daugovpiļs cītūksni. Mes saprotom, ka nav vītys, kū tagad škārsteiklā sauc par platformu, kur likt akademiski korektu, izsvārtu informaceju par tū. Mes izdūmuojom, ka ir vajadzeiga taida vīta, i radejom “Dinaburgas cietokšņa dokumentācijas centru” (DCDC). Pamatdūma beja pīsaisteit vysus viesturis olūtus par itū cītūksni. Mes asam fiksiejuši arhivus, fondus, ir ari gruomotu saroksts. Vuocejā es speciali nūbrauču iz Koblencu, partū ka beja raksteits, ka Daugovpilī ir taidi vuorti kai Koblencā. Mes tai rakstejom, rakstejom, bet nivīns tī nabeja nūbraucs, es tod varēju vizuali salikt kūpā Daugovpili i Koblencu, DCDC var tū apsavērt.

Dūmoju, ka itam pasuokumam ir nuokūtne, tik juodūmoj, kai tū paplašynuot, īlikt informaceju cytuos volūduos. Nu tys nabyus cīši dinamisks, jauna informaceja tik bīži napasaruodeis.

Runojūt par gruomotom i albumim, ar jiusu paleidzeibu niu Latvejā ir apsaverams “Terra Mariana”.

Ari tys vyss guoja caur Latgolys Pietnīceibys institutu. Viesture ir cīši gara – faktiski vyss suocēs, kod Rēzeknē atjaunuoja Latgolys Muoru i sabrauce vysi pasauļa latgalīši. Mes jau ari agruok zynuojom, ka ir taids materials, bet problema, parkū vyss aizagiva, beja, ka tys ir vizuals. Tys nav teksts, tys ir skaiški izzeimuots, kruosains. I tys ir senejs – 1888. gods, vīnā eksemplarā Vatikanā. Suokumā sapyns beja, ka mums nu tīnīnis atsyuteis biļdeiti. Tū ari izdareja, bet mes navariejom saprast, kū dareit tuoļuok. Kod mums jau beja izmysums, Barkovskys kuņdze pūļu volūdā pīraksteja viestuli Ruomys pāvestam Juoņam Puovulam II. Iz reizis atsaceja, ka jums piec nedelis juobyut Vatikanā. Tai mes braucem puorsabeiduši, navarēja saprast, kas tī byus. Nu Vatikanā iz reizis pasaceja, ka tei ir duorga prīca, bet mes jums varim pīduovuot faksimilu iztaiseit. Taids faksimils, kas atguodynoj materialu, ir pyrmūreiz Latvejis viesturē. Mes par faksimilim saucem nūfotografātu gruomotu, kurā nikas nav maineits, a ite materials ir atdarynuots. Dzeivē tei izaruodeja cīši gara i duorga prīca. Nasaukšu tuos naudys, bet kotrys eksemplars beja mašynys cenā.

Mums pasaruodeja dūma, ka vīna līta ir škūrsteit tū vysu, bet kas tī ir raksteits? Tai mes, zynuotnīki, saguojom kūpā i nūsprīdem raksteit komentarus. Maņ beja tys gūds byut par “digitalu puotogu”, beiguos tyka pīraksteits, ka asu golvonais redaktors, bet muna funkceja pamatā beja ar puotogu dzonuot puorejūs. Tys beja smogs dorbs, intensiva komentaru raksteišona ilga kaidus treis godus. Nu jau pyrms tam tyka vuokta informaceja, gruomotys nu pasauļa biblioteku septeņuos volūduos. Mums tryuka literaturys, Latvejā itī vaicuojumi nav pieteiti.

Kaidam, piec jiusu dūmu, juobyut eistam viesturnīkam?

Byut akademiski izgleituotam i personeigi īinteresātam sovā dorbā ir tys, kas vajadzeigs kotrai specialitatei. Bet vīna nu viesturnīka boguoteibom ir spieja komunicēt ar cylvākim i kotrā satyktajā cylvākā saredzēt vierteibu i sarunu bīdru. Kotram cylvākam, kas īt preteimā pa ceļu, ir kaids stuosts. Maņ ruodīs, ka vīna nu myusu problemom ir tei, kas mes namuokam klauseitīs. Kotrā tanteņā, kotrā mozā bārnā ir gudreiba. Es vysod asu sacejs, ka leluokuo laime dzeivē ir satikt gudru cylvāku. Maņ tys izadeve. Es pīmiņu profesoru Veinbergu.

Es nasoku, ka vajag vuokt spletnis, es pats asu cylvāks, kurs tuos izzynojs pats pādejais, koč i maņ piec profesejis ari vajadzātu tū leimini zynuot. Viesturnīkam juobyut tam, kas nu vysa stuosteituo muok atsejuot vierteigū. Es vysod studentim soku: “Ka jius brauksit nu Daugovpiļs, kū jius jimsit leidza? Veidojit sovu stuostu! Tys stuosts nav par serialim, kurūs vyss pasauļs radz, navys par skaistom aktrisem voi sportistim. Tu stuosteisi tū, kas tev ir apliek, – nu kurīnis tu brauc, kū tu esi satics dzeivē.”

*Red. pīz. dūmuots PSRS sabrykums i Latvejis naatkareibys atjaunuošona

Karteņa: Daugovpiļs Universitatis publicitatis foto