Roksta autors: Vadims Maksimovs

Par Pelieču apdzeivuotuos vītys nūsaukumu viestej kaida seneja legenda. Senatnē ite bejuši cīši bīzi meži i vylku bori kleiduši apleik, nu, kod cylvāki ite suoce saimnīkuot, pelieči izzuduši. Vītejī īdzeivuotuoji sovu cīmu sauce par Pelieci, taidā veidā saglobojūt atminis par sovu seņču ceiņu ar meža dzeivinīkim par teritoreju. Nu ilgi gon itymā pūrainajā, mežu īskautajā vītā latgalīši saimnīkuot sovā nūdobā navarēja – daguoja pūļu laiki.

Šadursku dzymta – muižys saiminīki vairuokuos paaudzēs

Pelieču muižys (pūliski Pelecz, krīviski Пелечь) veiduošonuos viesture saisteita ar pūļu muižnīku Šadursku dzymtu, kas 17. godu sytmā īceļuoja Lītovā i Inflantejā (Latgolā). Ap itū laiku natuoli asūšajā Nīdermuižā jau beja bazneica, kuru cēle Jans Ludvigs Plāters. Laika gaitā tei nūvacuoja, partū 1748. godā suoce ceļt jaunu. Naudu bazneicys ceļtnīceibai deve ari Šadurski, kas beja pazeistami vysā Latgolā ar snīgtū atbolstu katuoļu Bazneicai i eipaši dīvanomu byuvnīceibai.

Suokūtnieji Pelieču cīms bejs azara lobajā krostā. Piec Latgolys generalmiereišonys 1784. goda datim tys atzeimāts kai Aglyunys dominikaņu klūstera eipašums. Bet pūļu golma padūmnīkam Jezupam Šadurskim azara kreisajā pusē pīderēja sādžys: Lelī i Mozī Butleri, Rubeni, Mozī Zeili, Lelī i Mozī Mazuri, Rošmani, Lelī Zeili Dubnys upis krostā i Kalkīniki Prudjankys upis kreisajā krotstā. Pavysam 21 sāta ar 210 klaušu zemnīku dvēselem i 2087 desetinys zemis, nu kurom aptuvani trešuo daļa beja apstruodojamuo zeme, bet puorejuo – meži.

Attāls: Pelieču apvyds Vitebskys gubernis 1915. g. kartis fragmentā. Olūts: kartes.lnb.lv

18. godu symta beiguos Pelieču muižu niulinejā vītā izcēle Jezupa Šadurska dāls Francišeks Ksaverejs Šadurskis, kas ījēme Kolegejis padūmnīka i vāluok Ludzys apriņča muižnīceibys puorstuova omotu. Nu 1796. goda ir sasaglobuojs juo personeigais spīdūgs ar gierbūni, kura centrā ir dzymtys simbols – vierss. Spīdūgs i K. Šadurska paroksts kirilicā tyka izlykts iz zvārasta dokumenta jaunajam Krīvejis imperatoram Puovulam I.

Ksavereja Šadurska personeigais zeimūgs ar dzymtys gierbūni  (1796.g.)

Šadurska jaunizcaltajā muižā sova ceļuojuma laikā pa Latgolu 1797. godā gasteja pazeistamais vuocu etnografs i ceļuotuojs Johans Kristofs Broce. Peliečūs jis radeja zeimiejumu, kurā radzams muižys pogolms ar nalelu kungu sātu i vairuokom pamateigom saimnīceibys ākom. Tys aplīcynoj ekonomiskūs apsvārumus – vysupyrms eipašnīks gribēja nūstyprynuot saimnīceibu, piec tam byuvēt lapnu dzeivojamū sātu. Zeimiejumā ir radzams ari tuo laika izplateituokais ceļuotuoju transportleidzeklis – garonī roti. Piec gasteišonys Pelieču muižā Broci paaicynuoja gostūs iz vīnu nu K. Šadurska leluokajom muižom Pušā. Ceļuotuojs palics apmīrynuots ar cīši lobu pījimšonu i par muižys saiminīku atsasaucs kai kungu ar breineigu raksturu i lelu erudiceju.

J.K. Brocis zeimātuo Pušys muiža 1797. godā

J.K. Brocis zeimātuo Pelieču muiža 1797. godā

Ksaverejs ar sīvu i sovim daudzajim bārnim Pelieču muižā gasteja vosoruos, nu leluokūtīs dzeivuojs Pušā, kur sātys ūtrajā stuovā beja īreikuojs izmaklātu biblioteku i muzeju. Blokus muižai atsaroda ari lels augļu duorzs i azars. Muižys kapelā kolpuojs ari sovs jezuitu prīsters, kapela, storp cytu, ir sasaglobuoje da myusu dīnu. Pušā beja ari 1743. godā caltuo katuoļu draudzis bazneica, pi kurys jau nu tuo poša goda pastuovēja jezuitu miseja. Iz nailgu laiku 1811. godā ite puorvītuoja ari Daugavpiļs jezuitu kolegeju, kod tyka puordūti vysi tuos eipašumi Daugovpilī. Jezuitu gareidznīki Pušā beja da 1820. godam, kod piec imperatora Aleksandra I pavielis ituo ordiņa darbeibu Krīvejis imperejā aizlīdze.

Ar sovu bruoli Vladislavu Šadurski Krīvejis imperejis golma padūmnīku i vāluokū Polockys gubernis muižnīceibys puorstuovi Ksaverejs Šadurskis kūpā puorvaļdeja ari Malnovu, Jasmuižu i vairuokys cytys muižys Vitebskys i Viļnis guberņuos. Obeji bruoli 1805. godā pīruodeja sovu augstdzimteibu i dabuoja grafa titulu.

Pelieču eipašumu nu tāva grāfa Ksavereja Šadurska puormantuoja dāls Jans, kas beja preciejīs ar grafīni Celīnu Tiškeviču. Lauleibā jim pīdzyma četri dāli – Kazimirs, Staņislavs, Vitolds i Augusts.

Muižnīks Jans Šadurskis izcēle jaunu i daudz plašuoku Pelieču muižys dzeivojamū āku i vairuokys saimnīceibys ākys. Nailgi pyrms dzymtbyušonys atceļšonys Krīvejis imperejā 1861. godā taiseja muižu skaiteišonys, tymuos nūruodeits, ka grafa Jana Šadurska Pelieču muižys eipašumā ir 14 sādžys ar 32 sātom, kuruos 185 veirīšu i 210 sīvīšu zemnīku dvēselis. Taipat J. Šadurskim pīderēja drupeit leluoka muiža Ignalinā Viļnis guberņā i muiža Sicēviči Minskys guberņā.

Pūleja vēļ nav zuduse – “Jeszcze Polska nie zginęła”

Kai daudzi pūļu muižnīki, kas naaizmiersa Pūlejis daleišonu i cerēja iz sovys vaļsts naatkareibys atjaunuošonu, ari Jana Šadurska dāli pīsadaleja kuortejā dumpī pret Krīvejis vaļdeibu 1863. goda janvarī–aprelī. Nav gon zynoms, voi Šadurska dāli dumpī pīsadaleja Latgolā voi Viļnis guberņā. Dūmojams, ka dreižuok tys beja Latgolā, deļtuo ka natuoli nu Pelieču asūšajā Višķu muižā beja vīns nu dumpinīku centru. Leona Plātera organizātuo sasaceļšona Latgolā vys tik beja naveiksmeiga, partū ka nagaideitai Dinaburgys apriņčī dumpinīkus apturēja vītejī zemnīki, kas beja pret pūļu muižnīkim. Tī, piec zemnīku dūmom, kavēja zemnīku breivlaisšonu. Latgolys apriņčūs šļahtys muižnīkus i katuoļu bazneickungus, kas pīsadaleja poši voi paleidzēja dumpinīkim, arestēja i īslūdzeja Dinaburgys cītūksnī. Vāluok piec pratynuošonom i tīsom daudzim dasprīde nuovis struopi, bet puorejūs izsyuteja iz Sibiri spaidu dorbūs.

Zynoms, ka par pīsadaleišonu dumpī Šadurska dālam Augustam konfiscēja vysus eipašumus Ignalinā i atjēme grafa titulu. Leidz 1871. godam jis beja apcītynuojumā Krīvejā i vāluok ar imperatora reikuojumu tyka atbreivuots nu policejis uzraudzeibys ar dzeivuošonys tīseibom sevkur Krīvejis imperejā, izjamūt golvyspiļsātu, gubernis piļsātys i bejušuos Pūlejis karalistis teritoreju. Taipat jam beja līgts ījimt vaļsts i sabīdriskus omotus.

Pats J. Šadurskis struoduoja Dinaburgys apriņča tīsā, bet vāluok piec pūļu dumpa nūtykumim jū atvalinuoja, partū ka Krīvejis vaļdeibys rusifikacejis politikys īvīsieji vaira nagribēja pīļaut pūļu i ari katuoļu kluotbyušonu gubernis tīsu sistemā. Pi tam jis beja dumpinīka tāvs. J. Šadurskis tyka poruodūs, partū Pelieču muižu i cytus eipašumus 1871. godā puordeve, lai nūmoksuotu poruodus aizdeviejim, tymā storpā baronam Roppam, kura eipašumā muiža ari palyka.

Itys stuosts nabyutu piļneigs, ka namynātu īviereibys cīneigū literaturys pīminekli par 18. godu symta – 20. godu symta suokuma Latgolys pūļu muižnīku i zemnīku liktinim, kuru radejuse rakstneica, nūvodpietneica i pedagoge Anna Zarāne (eistajā vuordā Albine Račinska (1930–2009). Sovā romanā “Aizkurs”, kuru 1997. godā žurnala “Karūgs” konkursā gūdalguoja, autore cīši detalizātai paruoda Pelieču pogosta zemnīku sadzeivis ainys: lynu plyukšonu, kuļšonu rejā, pierti, kuozys i bēris, i bazneicys svātkus, kas kūpā ar vītejūs muižnīku paražom i Pūļu sasaceļšonys dalinīku puordzeivuojumim atsvaidzynoj laikmata Latgolys panoramu.

Muiža nu rūkys rūkā

Vāluokūs godūs muižu nūmuoja vīns piec ūtra vairuoki rentnīki. Piec Raiņa tāva Krišjuoņa Plīkšāna nuovis dzejnīka muote Dārta i muosa Līze pamete natuoli asūšu Jasmuižu i nu 1891. goda 13. februara da 1893. goda 3. apreļam dzeivuoja Pelieču muižā, kurys rentnīks beja Juoņs Puiga – lobs Raiņa paziņa. Jis Dārtai i Līzei Pelieču muižā par 100 rublim izīrēja dzeivūkli i iznūmuoja pīcys pūrvītys duorza zemis. Kai roksta Latgolys viesturis pietnīks Pīters Zeile, 1892. goda vosorā sova pādejuo “Jasmuižys perioda” laika atvalinuojuma dīnys Pelieču muižā pavadeja ari pats Raiņs, jau byudams “Dienas Lapas” redaktors.

Zynoms, ka eipašnīks Voicehovskis puordeve muižu grafam Zībergam. Muižu montuoja vīns nu grafa dālim – Heinrihs Plāters Zībergs, kas tū puorvaļdeja nu 1896. leidz 1914. godam. Itymā laikā kotrā muižys ustobā bejuse pūdeņu kruosns ar gleznuojumim, grīsti i sīnys bejušys kruosuotys ar ellis kruosom. Greidys bejušys kruosuotys, dažuos ustobuos bejs ari parkets. Apleik dzeivojamai sātai i tuoļuok asūšajā parkā bejušys daudzys puču dūbis. Apleik muižai bejs augsts myura vaļņs, kurā bejuši divi lapni vuorti, parkā beja ari divi dīki.

Heinrihs Plāters Zībergs ļaužu atmiņā palics kai lobys sirds cylvāks, kurs daudz paleidziejs gon Bazneicai, gon ari ļaudim. Pīvadumam, pi zemis puordūšonys jis jiems vārā tikai vītejūs zemnīku iņteresis i atguojiejim zemi napuordevs. Lobu pruotu devs zyrgus lauku aparšonai, atlics ari poruoda atdūšonu, pīkrits garuokim moksuošonys terminim i nasadziņs piec procentu. Vīneigais, par kū peliecīši gazetys “Drywa” slejuos žāluojuos, beja, ka, byuvejūt jaunū Preiļu–Daugovpiļs posta ceļu, muižnīks aizsliedzs vacū ceļa pūsmu no Pelečankys krūga pa taisnū iz Pelieču patmalem. Leidz ar tū celinīkim dasaguojs ar pylnim vazumim braukt apleik muižys klāvim pa leikumuotu i pīcys reizis garuoku ceļu.

Piec Pyrmuo pasauļa kara agrareformys rezultatā muižys sadaleja jaunsaimnīceibuos i grafam Heinriham palyka tikai 52 hektari zemis. 1921. godā jis puordeve muižys ākys i zemi Juoņam Rubinam nu Kolupa. Itymā laikā muižā bejušys 12 dažaidys nūzeimis ākys, kai tūreiz saceja “12 jumti”. J. Rubyns pamete muižu montuojumā sovim bārnim, bet 1949. goda 25. marta deportacejā vītejī padūmu varys funkcionali muižys saiminīkus nasaudzēja – vysu Rubynu saimi izsyuteja iz Sibiri.

Pelieču muižys eipašumi 2014. godā, V. Tkačenkova foto.

Muižys ākys ūtrā golā nu 1941./1942. vuiceibu goda dorbuojēs Nīdru pamatškola, kas tī bejuse leidz pat 1991. godam, kod Pelieču cīmā izbyuvēja jaunu pamatškolys āku. Piec tam bejušuos muižys teritoreju apsaimnīkuoja J. Rubyna unučka i Pelieču pogosta padūme, kas 2005. godā muižys ākys ar 1,19 hektarim zemis puordeve izsūlē. Tuos sovā eipašumā dabuoja SIA “Mūsu nami”.

19. godu symta vydā caltuo Pelieču muižys kūka kungu sāta ir vaļsts nūzeimis kulturys pīmineklis, bet muižys kliets – vītejuos nūzeimis kulturys pīmineklis. Nasaverūt iz tū, ākys izaruodeja navajadzeigys jaunajim saiminīkim, partū niu lānai i mūkūšai sagaida sovu sabrukumu, taipat kai daudzys Latgolys muižys.