Da 3. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā (Atbreivuošonys alejā 102, Rēzeknē) apsaverama treju muokslinīku, kurūs saista vīna piļsāta Preili, kūpejuo gleznu izstuode. Juoņs Plivda, Aivis Pīzelis i Voldemārs Kokorevičs izstuodē “Latvijas daba – 3 skatupunkti” atkluoj sovu Latvejis mīlesteibu.

Treis muokslinīki – Juoņs, Aivis i Voldemārs, kurūs saista vīna piļsāta Preili, apsavīnuoja kūpejā izstuodē. Gleznīceiba, kū jī roda, ir cīna i mīlesteibys aplīcynuojums golvonajai temai, kurei teik rysynuota pīsuotynuotajuos kompozicejuos, i tei ir doba. Ainova kai patstuoveiga vierteiba i laika apjausmys līcineica spiej car muokslys volūdu pasaceit daudz vaira, nakai kaidam tys varātu ruodeitīs. Iz tū var vērtīs leidzeigi kai aktu – tei ir sovu īkšejū puordzeivuojumu i emoceju pasauļa puornesšona muokslā. Verūtīs iz muokslinīku dorbim, var redzēt, ka itamuos sajiutuos ir kas kūpeigs, nu tymā pošā laikā dzili individuals.

Juoņs Plivda car sovim dorbim gryb atkluot i sev, i cytim apleicamuo pasauļa dzeivū i maineigū dobu, kas myus uzrunoj i saista ar sovu vitalitati i naizsmeļamū dūmu plyuduma pasauli. Gleznīciskuo sprīdze izapauž formu interpretacejā i kruosu laukumu īkluošonys manīrē. Verūtīs iz Juoņa gleznom, var drūsai saceit, ka juo dvēsele patīsai pīdar ainovai.

Voldemārs Kokorevičs sovu gleznīceibys pasauli giun taišni i atkluoti. Kruosu ekspreseja, rūkroksta breiveiba i motivu izviele ir tei, kas dasaista publiku muokslinīka dorbūs. Energiski īkluotī kruosu laukumi precizi raksturoj attīksmi, ar kaidu Voldemārs profesionali nūsadūd sovai sirdslītai.

Aivim Pīzelim sovūs dorbūs ir svareigi saglobuot ritma dinamiku, kruosu kontrastus i teireibu. Gleznys viestej par konkretuos šaļts puordzeivuojumim, partū ka autors skaita, ka gleznuošona ir atsadūšona īkšejom izjiutom. Gleznīceibys volūda īsadorboj puorsvorā iz cylvāka emocejom, na juo pruotu. Tei spiej mums atguodynuot par harmoneju, kas sistematiskai analizei nav sasnādzama.