Autors: Arņs Strazdeņš

Latvejis Naatkareibys kara nūslāgums 1920. godā īvadeja jaundybynuotū Latvejis Republiku jaunā dzeivis cielīnī, kas nacionalys vaļsts pastuoviešonys prīškplanā izvierzeja daudz vēļ nabejušu izaicynuojumu. Latvejis vaļstsveirim uorpolitikā beja īspiejami eisā laikā juoizceinej vaļsts storptautiskuo atzeišona, bet īkšpolitiskuos kuorteibys dīnys planā beja kara seku puorvariešona, tautsaimnīceibys atjaunuošona i Satversmis Sapuļcis sasaukšona. Tūmār ni mozuok byutisks Latvejis, kai ari cytu Eiropys jaunūs nacionalūs vaļstu aizdavums beja salīdēt vaļsts īdzeivuotuojus i radeit monolitu pylsūnisku sabīdreibu, kas byutu par nūtureigu pamatu vaļsts eksisteņcis i atteisteibys nūdrūšynuošonai.

Puorlīceiba par vīnuotys i integrātys sabīdreibys izveidi saskanēja ari ar tuo laika aktualajom idejom Eiropys pedagogejā, kurys Latvejā tyka „sātys” caur školuotuoju sagataveišonys procesu, teikūt apritē Latvejis izgleiteibys instutucejuos i tuoļuok – Latvejis sabīdreibā. Latvejis pedagogi cylvāku apsavēre kai gareigu byutni, kurys individualuo tapšona i atteisteiba nūteik, īsakļaunūt augstuokā goreigā vīneibā aba sabīdreibā, par kurys pylnvierteiguokū formu skaiteja tautu. Tautys veiduošonu skaiteja par gareigu procesu, kurā svareigu vītu īruodeja audzynuošonai. Sovukuort masu kulturys nūtikšonys palyka par vīnu nu audzynuošonys instrumentim, lai tautu vīnuotu, partū ka kūpeigs emocionals puordzeivuojums cylvākus tyvynoj i vīnoj. Partū 1925. goda 17. i 18. majā nūtykušī Latgolys jaunatnis dzīšmu i sporta (vyngruošonys) svātki viertejami na tikai kai regionala rakstura sabīdriski kulturala nūtikšona, kas bolstuos kolektivuos dzīduošonys tradicejā, bet ari kai mierktīceigi organizāts audzynojūšs sareikuojums ar dūmu styprynuot individu nacionalū pošapziņu i veicynuot vaļsts pylsūņu salīdieteibu. Itamūs svātkūs vīnuvīt salaseitūs dalinīku skaits, daudzveideiguo programa i itūs svātku atstuotais īspaids iz tuoļuokū nūvoda kulturys dzeivi rūsynoj pīsavērst tuo izpētei.

Koru koncertdzeivis tradiceju veiduošonuos Latgolā

Īcere par 1925. goda Latgolys jaunatnis dzīšmu i sporta svātku organiziešonu cīši saisteita ar veiksmeigi sareikuotajim koncertim īprīkšejūs godūs. 1923. goda 1. julī, beidzūtīs Pyrmajim Latgolys kulturys svātkim Daugovpilī, sekuoja koru muzykys koncerts, kurā ar komponistu i dirigentu Emili Melngaili pi dirigenta puļts izastuoja juo vadeitais kors nu Reigys. Koncerta īvārojamuo mārūga radeitais pyrmreizeibys spylgtums i kora izpiļdeituos tautys dzīšmu apdaris latgalīšu volūdā, kas koncerta programys gaitā mejuos ar Rēzeknis i Daugovpiļs apriņču skautu puļceņu prīšknasumim, pīsaisteja i sajiusmynuoja plašys Daugovpiļs i tyvuokuos apleicīnis īdzeivuotuoju masys.

1925. goda svātku „generalmieginuojums” beja 1924. goda 1. junī Rēzeknē izskaniejušī dzīšmu svātki. Tymūs atškireibā nu īprīkšejā godā nūtykušajim svātkim golvonū muzykys izpiļdeituoju gūdā beja vītejūs koru – Rēzeknis Vaļsts vydsškolys, Rēzeknis Pedagogiskuos vydsškolys i latvīšu bīdreibys koristu – veiduotais apvīnuotais divsymtbaļseigais kūpkors. Tuo prīkšgolā stuojuos vīns nu svātku idejis iniciatorim školuotuojs i dirigents Nikolajs Viduleja, kuram beja byutiska nūzeime koncertdzeivis tradiceju izveidē Rēzeknē.

Dažus mienešus piec ituo koncerta, kas tuo klauseituojim snīdze „cīši īprīcynojūšu rezultatu”, bet dalinīkim pyrmū plašuokū koncertiešonys pīredzi, tuos šaļts izgleiteibys ministra bīdra omotā asūšais Stanislavs Jaudzems nūsyuteja Rēzeknis Školuotuoju instituta direktoram Kārļam Dāvim viestuli, kurā izsaceja atzineibu par aizvadeitū sareikuojumu, kai ari, nūvārtādams svātku nūzeimi i napīcīšameibu, lyudze, K. Dāvi i N. Viduleju uzajimt suokūtniejūs organiziešonys dorbus vysys Latgolys školu jaunatnis dzīšmu i sporta svātku sareikuošonai.

1925. goda dzīšmu i sporta svātku organiziešona

K. Dāvis i N. Vidusleja atsasauce iz S. Jaudzema aicynuojumu, i jau 1924. goda 14. septembrī Rēzeknis Vaļsts vydškolā, kas faktiski palyka par svātku planavuošonys centru, nūtyka pyrmuo apsprīde par svātku organiziešonu, kurā pīsadaleja vītejūs pamatškolu, vydsškolu i orūdškolu, kai ari bīdreibu i bazneicys koru puorstuovi. Lai gon svātku planavuošonys i leidz ar tū ari dalinīku lūkā tyka aicynuoti puorstuovi nu nacionalūs minoritašu školom, tī naizruodeja interesi svātkūs pīsadaleit. Mozuokumtauteibu školu izvaireiba drūši viņ izskaidrojama ar svātku koncerta programā paradzātū repertuaru latvīšu volūdā.

Pyrmajā tikšonuos reizē īvēlēja ari Latgolys jaunatnis dzīšmu i sporta svātku reiceibys komiteju, kas koordinēja darbeibu storp svātku dalinīkim i organiziešonā īsaisteitajom institucejom – vaļsts i pošvaļdeibu puorvaļdis īstuodem, Latgolā dislocātajom armejis vīneibom i kulturys bīdreibom.

Dreiž viņ suocēs dorbs pi svātku dalinīku skaita apzynuošonys i īspiejamuo repertuara sagataveišonys. Repertuara nūsaceišonai izveiduoja komiseju, kurys sastuovā leidz ar N. Vidusleju beja ari varganists i muzykys pedagogs Valdemars Pauliņš, varganists i dirigents Sergejs Duks, varganists Jezups Krīvāns, kai ari pedagogs, školu inspektors i publicists Oto Svenne.

1925. goda suokumā tyka zynoms dzīduošonys svātku koncerta repertuars. Tymā storpā vairuok nakai 30 skaņdorbim dominēja tautys dzīšmu apdaris J. Poruka, J. Graubiņa, A. Jurjāna i cytu aranžiejumā, nu beja ari orginaldzīsmis – K. Baumaņa „Dievs, svētī Latviju” i J. Vītola ar Ausekļa (M. Krogzema) vuordim „Gaismas pils”. Svātku koncerta reikuotuoju īcere beja sagrupēt vysus dzīduotuojus divejuos daļuos – „pīaugušū” aba vydsškolu, orūdškolu, bīdreibu i bazneicu koru grupā i „bārnu” aba pamatškolys školānu koru grupā. Ari repertuara izviele i koncerta programa tyka pakuortuota dalinīku īdalejumam.

1925. goda janvarī jau beja zynoms, ka dažus mienešus vāluok – majā – koncertā pīsadaleis 46 kori nu vysys Latgolys. Tūšaļt aktuals beja ari vaicuojums par svātku koncerta viersdirigenta i sporta programys vadeituoja izaraudzeišonu. Viersdirigenta gūdā kūpā ar V. Pauliņu i N. Viduleju, īcēle ari E. Melngaili, nu jis nu ituo gūda atsasaceja, sovu dirigenta vītu atdūdūt pazeistamajam simfoniskuos muzykys popularizātuojam i ilggadejam Latvejis Universitatis kora vadeituojam Artūram Bobkovicam. Svātku sporta dīnys nūrisis programa jau nu poša suokuma beja Aizsorgu organizacejis fiziskuos sagataveibys instruktora A. Švedrevica puorziņā.

Dzīšmu i sporta svātku nūrise

Piec vairuok nakai pusgodu ilgušajim sasagataveišonys dorbim Latgolys sabīdriskūs i kulturys darbinīku sapyns par plašuoka mārūga dzīšmu i sporta svātku sareikuošonu pīsatyvuoja realitatei. Pirmī dalinīki – „pīaugušūs” grupys dzīduotuoji – Rēzeknē īsaroda jau 15. majā, kab diveju dīnu garumā nūsadūtu kūpmieginuojumim, sovukuort pamatškolu grupys koristi iz kūpmieginuojumu sasalaseja 16. majā.

Nūsaslādzūt intensivajim koru mieginuojumim, daguoja ilgi gaideituo dzīduošonys svātku koncerta dīna 17. majā. Iz svātkim nu Reigys beja īsarodušs ari augstuokuos vaļsts omotpersonys – Vaļsts prezidents Juoņs Čakste, Ministru prezidents Hugo Celmiņš, īkšlītu ministra bīdrs Ontons Dzenis, uorlītu ministrs Zigfrīds Anna Meirovics i vairuoki Saeimys deputāti – gon nu Latgolys parteju apvīneibys frakcejis, gon cytom partejom.

Atvārums žurnalā “Nedēļa”, kas veļteits Latgolys dzīšmu i sporta (vyngruošonys) svātkim.

Svātku dīna īsasuoce 11 stuņdēs laukumā pi Rēzeknis Vysusvātuokuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicys, kur svātku dalinīki kūpeigi sagaideja īsarūnam augstuokuos vaļsts omotpersonys, kai ari nūsavēre karaspāka paradu. Pušdīnis laikā suocēs dīvakolpuojums, kam sekuoja svineigs guojīņs iz Rēzeknis bruoļu kopim, kur tyka īlykts i vāluok ari īsvieteits pamatakmiņs Latgolys atbreivuošonys kaujuos krytušajim karaveirim. Piecpušdīnē pa Atbreivuošonys aleju svātku dalinīki i klauseituoji devēs iz armejis sporta laukumu, kur beja koncerta nūrisis vīta. Koncertu atkluoja Vaļsts prezidenta J. Čakstis uzruna, piec tuos apmāram 2000 koristu lelais kūpkors i koncerta klauseituoji dirigenta A. Bobkovica vadeibā nūdzīduoja vaļsts himnu. Emocionalais saviļņuojums piec himnys nūdzīduošonys beja tik lels, ka tū atkuortuoja vēļ divys reizis, i tikai piec tam koncerts varēja ritēt plānuotū gaitu.

Klauseituoju plaši apmaklātuo svātku koncerta laikā vairuokys dzīsmis atkuortuoja. Eipašu sajiusmu pīaugušūs grupys koru izpiļdejumā raiseja latgalīšim tik tyvuo tautys dzīsme „Trīs jaunas mājas”, bet bārnu grupys kora izpiļdejumā iz publikys vieliešonūs tyka atkuortuota tautys dzīsme „Lai bija jauna, bet jau gudra” i „Lakstīgala kroni pina”. Koncerta nūslāgumā ar runu uzastuoja izgleiteibys ministra bīdrs S. Jaudzems, kurš saceja paļdis dzīduotuojim par īguļdeitū dorbu, kai ari izsaceja atzineigus vuordus svātku koncerta reikuotuojim.

Koncerta pādejī akordi izskanēja 18. majā. Svātki turpynuojuos, nu itymā reizē armejis sporta laukumu pīpiļdeja Latgolys jaunīšu sabīdreibys sportiskuo daļa nu Rēzeknis Vaļsts vydsškolys, Rēzeknis Pedagogiskuo instituta, Varakļuonu Vaļsts vydsškolys, Aglyunys realgimnazejis i Daugovpiļs orūdškolys. 18. maja piecpušdīnē aptuveni 700 sporta svātku dalinīki devēs guojīnā iz sporta laukumu, lai tī leidz ar vyngruošonys prīkšnasumu snīgšonu pīsadaleitu ari sporta saceņseibuos. Sporta svātki beja pyrmais plašuokais fiziskuos kulturys sareikuojums Latgolā, kurā nūvoda īdzeivuotuoji varēja kluotīnē vērtīs skrīšonys, lūdis gryusšonys, augstliekšonys, tuoļliekšonys i škāpa mesšonys disciplinys. Skateituoji ar lelu aizrauteibu dzeivuoja leidza lobuokūs sportistu snāgumam. Eipašis ovacejis izapeļneja pazeistamuo gleznuotuoja Franciska Varslavāna bruoļs Ontons, kurs saceņseibu laikā izstuodeja „pyrmū oficialū Latgolys rekordu” tuoļliekšonā, sasnīdzūt 5,05 metru atzeimi. O. Varslavāns triumfēja ari škāpa mesšonā, raidūt škāpu vairuok nakai 36 metrus tuoli, bet lūdis gryusšonā sasnīdzūt 10 metrus i augstliekšonā puorvarūt 1,50 metrus.

Lobuokū rezultatu eipašnīki bolvuos sajēme Latgolys pošvaļdeibu īstuožu saryupātuos ceļojūšuos sudobra pīminis bolvys.

Svātki, kas salīdēja sabīdreibu

Atsauksmis i viertiejums gon par svātku reikuošonu, gon par tū nūrisi atsaškeire. Atsevišķūs gadīņūs puorlīku kritiski vērsēs pret dažom organizatoriska rakstura napiļneibom, prūti, par problemom ar komunikaceju i da golam nasakuortuotajom saisteibom ar dzeļžaceļa satiksmi, kas dreižuok vysa nūrokstomys iz pīredzis, finanšu i laika tryukumu. Tūmār svātki kūpumā juoviertej kai izadavuši.

Vysypyrms juoatzeimoj, ka Latgolys školuos kora dzīduošonys tradicejis beja suokušys veiduotīs naseņ, par tū itaidi svātki, kū mārūga ziņā apsteidz viņ 1940. goda vysys Latgolys dzīšmu svātki, ļuove apsazynuot nūvoda koru variešonu i deve impulsu tuoluokajai muzykys i muzykys izgleiteibys atteisteibai Latgolā. Vīnkūpus savuoktuos dalinīku i klauseituoju tyukstūšys aplīcynuoja sabīdreibys interesi i gribiešonu pīsadaleit kulturys i sporta svātkūs, bet tys lyka pamatu tradicejai. Nadreikst ignorēt ari Latgolys jaunūs sportistu sasnīgtū sporta dīnys ītvorūs, koč voi deļtam, ka pyrmūs pieckara godu laikā nūvoda školuos nareši tryuka sporta inventara i fiziskajai kulturai vuiceibu procesa gaitā na vysod beja lela nūzeime.

Pyrmī Latgolys dzīšmu i sporta svātki viertejami na tikai kai sasnīgums nūvoda kulturys dzeivē. Itim svātkim ir daškirama plašuoka nūzeime. Tys beja masu sareikuojums, kurā, bolsūtīs iz kūpeigom vierteibom, mierķtīceigi salaseja vīna nūvoda īdzeivuotuojus, veicynojūt nacionalū pošapziņu, salīdieteibu i pīdereibys izjiutu. Itys i leidzeiga veida sareikuojumi beja breineigs leidzeklis vaļstiski nūzeimeigu mierķu sasnīgšonai – Latvejis pylsūņu ideņtitatis veiduošonai.