Roksta autors: Muorteņš Vāveris

Storpkaru periodā pi Latvejis Universitatis pastuovēja vairuokys latgalīšu studentu bīdreibys, nu kurom leluokuo, aktivuokuo i ītekmeiguokuo beja studentu korporaceja “Lacuania”. Korporacejis suokumi meklejami 1925. goda beiguos, kod nu Latgolys Studentu bīdreibys izastuoja septeni bīdri, kuri, byudami naapmīrynuoti ar studentu bīdreibys darbeibu i īvierzi, izveiduoja jaunu latgalīšu studentim dūmuotu bīdreibu “Unitas Lettgalica”. Tei tikai divejus godus vāluok puorsaorganizēja par studentu korporaceju i maineja nūsaukumu iz “Lacuania”, taidā veidā sekojūt laikmatam atbylstūšai tradicejai – korporaceju dybynuošonai. Faktiski “Lacuania” beja tai saucamuo studentu i studenšu korporaceju dybynuošonys “buma” teišs produkts, partū ka 20. godu symta 20. godūs pi Latvejis Universitatis dybynuoja i darbeibu suoce vairuok nikai 15 latvīšu studentu i studenšu korporacejis.

Latvīšu studenti sovys korporacejis veiduoja piec vuocbaļtīšu studentu korporaceju parauga, kas sovys korporacejis beja veiduojuši atbylstūši Vuocu zemēs pastuovūšajom studentu korporacejom. Pošu studentu korporaceju suokumi sakņojās Vuocu zemēs 18. i 19. godu symta mejā, kod laikmeta gora i īprīkšejūs studentu bīdreibu veidu sintezis procesā izaveiduoja studentu korporacejis, kaidys mes juos pazeistam myusu dīnuos.

Pyrmuos latvīšu studentu korporacejis veiduojuos pagaru laiku pyrms Latvejis naatkareibys nūdybynuošonys, prūti, Krīvejis imperejis laikā 19. godu symta ūtrajā pusē. Kai senejuokuos latvīšu studentu korporacejis nūsaucamys Tērbatā 1870. godā dybynuotuo “Lettonia” i Reigā 1880. godā dybynuotuo “Selonia”.

Latvīšu studentu korporacejis, veidojūtīs piec vuocbaļtīšu studentu korporaceju parauga, piļneibā puorjēme ari tūs simbolikys pīmārus i paraugus, prūti, treiskruosu lentys, karūgu, dekeļus (gon kruosu capuris, gon t. s. fukšu capuris), cirkeli [1] i gierbūni. Gierbūņs kotrā latvīšu studentu korporacejā ījēme cīši svareigu i byutisku lūmu, deļtuo ka tymā simboliski apvīnuoja attīceiguos korporacejis devīzi i darbeibys mierkus. Korporacejis sovu gierbūņu izveidei pīvērse cīši lelu viereibu i ryupeibu i vysod ceņtēs tū izveiduot vizuali kruošņu i pīviļceigu.

Studentu korporaceja “Lacuania” dorbu pi sova gierbūņa izstruodis suoce 1934. goda pādejā caturksnī, sekojūt cytu latvīšu studentu korporaceju gierbūņu izstruodis procesim, i, par paraugu jamūt tūs darbeibys pryncypus, izveiduoja korporacejom rakstureigū vepeņa komiseju, kas nūsadorbuoja tikai ar gierbūņa izstruodis vaicuojumim.

Tradicionali korporacejis sovu komiseju sastuovā īkļuove treis leidz četrys personys, bet “Lacuania” gierbūņa izstruode beja tik svareiga, ka tei sovā vapeņa komisejā īkļuove sešys personys, divus filistrus i četrus komilitoņus – F. Ribuli, A. Rancānu i V. Krustānu, H.Uljānu, M.Ločmeli i A. Pontaku. Nu izvālātajom personom treis beja ari korporacejis dybynuotuoji, prūti, F. Ribulis, V. Krustāns i A. Rancāns, kurs pi tam beja komisejis prīšksādātuojs.

Vapeņa komiseja sovu dorbu suoce apjiemeigi, i jau 1934. goda novembrī tei piec diskusejom par gierbūņa formu i idejiskū pamatuojumu korporacejis bīdru vydā vērsēs pi tymā laikā sabīdreibā labi zynomim muokslinīkim piec gierbūņa metim. Juoatzeimoj, ka vysys latvīšu studentu korporacejis sovu gierbūņu izstruodi grafiskā izpiļdejumā lobu pruotu uzticēja sabīdreibā zynomim muokslinīkim. Taidā veidā korporacejis gon spūdrynuoja sovu tālu Latvejis sabīdreibys acīs, gon tīši atbaļsteja i izcēle vītejūs omota meistaru augstū profesionalitati.

Kūpumā latvīšu studentu korporacejis sovu gierbūņu izstruodē vērsēs pi vaira nikai 25 zynomuokajim i slovanuokajim latvīšu muokslinīkim, pīvadumam, pi Riharda Zariņa, Kārļa Krauzes, Jūlija Madernieka, Kārļa Zāles, Niklāva Strunkes i daudzim citim.

Studentu korporacejis „Lacuania” vapeņa komiseja veiksmeigai īsakļuove kūpejuos latvīšu studentu korporaceju gierbūņu izstruodis tendeņcēs. Ari tei vērsēs pi vairuokim zynomim muokslinīkim, bet dīvamžāļ Latvejis Vaļsts viesturis arhivā globuotī korporacejis “Lacuania” viesturiskī dokumenti nasnādz precizu informaceju, pi kaidim i cik daudzim muokslinīkim. Zynoms, ka tī ir bejuši vairuoki muokslinīki, partū ka 1935. goda 28. majā specialā konventa sēdē komiseja korporacejis lūceklim prezentēja vairuokus gierbūņa metus. Bolsojūt korporaceja pījēme grafiķa Kārļa Krauzis izstruoduotū gierbūņa metu, kas tyka atzeits par lobuokū i iz vysa vaira atbylstūšū organizacejis pryncypim i devizem. Izvālātuo gierbūņa meta eistynuošonu i īdzeivynuošonu ūzulkūkā uzticēja kūktielnīkam Ludvigam Regutam, kurs latvīšu studentu korporaceju vydā beja eipaši īmīļuots, īskaitūt “Lacuania” gierbūni, jis gierbūņus beja gatavejs septeņom korporacejom.

Vīneiguos arhiva materialūs sastūpamuos viests par gierbūņa izveidis izmoksom saistuos tikai ar L. Regutu, kurs par gierbūņa izgatavošanu gribēja sajimt 1000 latu, bet korporacejis kasis gruomota paruoda drupeit mozuoku summu, prūti, 976,5 latus. K. Krauzis gierbūņa meta izmoksys, īspiejams, svuorstejušuos ap 30 latim, partū ka gondreiž vīnlaiceigai ar “Lacuania” cyta latvīšu studentu korporaceja – “Salgalia” – izstruoduoja sovu gierbūni piec grafiķa meta, jam samoksojūt 30 latus. Kūpumā gierbūņa izstruode vysom latvīšu studentu korporacejom ir bejuse duorga, pīvadumam, korporacejai “Tervetia” 1929. godā izstruoduotais gierbūņs izmoksuoja 1324 latus, nu kurim leluokuo daļa beja tielnīka dorbs.

“Lacuania” gierbūņs atkluots i īsvieteits 1935. goda 7. decembrī, laikā, kod korporaceja svieteja sovu 10 godu pastuoviešonu. Iz atkluošonu aicynuoja daudz gostu, tymā skaitā vysu studentu korporaceju seniorus (prīšksādātuojus) i studenšu korporaceju senioris, “Lacuania” dāmu komiteju (korporacejis lūcekļu sīvys), Latvejis Universitatis rektoru Jūliju Auškāpu i daudzus cytus. Gierbūni atkluoja rektors, kurs sovā runā izsvēre korporacejis mierķus i devīzis: “Jūsu principi – darbs, saderība, dzimtene un devīze – Vires unitae agunt – ir tikpat skaisti, cik skaista ir zeme, no kuras nāk jūsu saime,” kai ari: “Trīs vapenī grieztās zvaigznes, kas simbolizē Latvijas apgabalu ciešu savienību, liecina, ka “Lacuania” ir spraudusi par mērķi ciešu Latvijas vienību.” Gierbūni īsvieteja korporacejis filistrs i Reigys metropolejis Reigys arhidiecēzis paleigveiskups Jezups Rancāns.

Piec Latvejis Universitatis rektora i J. Rancāna izastuoje vapeņa komisejis prīšksādātuojs A. Rancāns, kurs gostus īpazeistynuoja ar gierbūņa iztirzuojumu, paskaidrojūt gierbūnī īkļautū elementu nūzeimi i byuteibu: “Vapeņa centrālo daļu grezno karoga zil-melni-zelta krāsas, un principi – darbs, saderība, dzimtene – ietverti pašā vairogā. Darbs izteikts ar upītes rakstu. Šis vecais latviešu raksts ir pilns trauksmes un ritma. Tas iemieso sevī mūžīgu darbu-kustību. Saule ir ņemta kā uzticīgas un skaidrības simbols. Tā to sapratuši arī mūsu senči, un viņa ir ņemta tāda, kāda sastopama latviešu ornamentos. Gredzens izteic ciešas draudzības saites, kādēļ princips “saderība” ir izteikts ar sauli gredzenā. Princips “dzimtene” ir izteikts ar stilizētu ezeru starp diviem kalniem, jo Latgale ir kalnaina un ezeriem bagāta. Bez tam stilizētais ezers izteikts arī korporācijas nosaukumā “Lacuania”.”

A. Rancāns ari izsvēre, ka gierbūņs izstruoduots piec heraldikys pryncypim, bet tam, verūtīs nu heraldikys vīdūkļa, navar pīkrist, deļtam ka gierbūņs nav pavysam veiduots piec tradicionalajim gierbūņu/heraldikys sastuodeišonys lykumim. Tradicionalā heraldikys zynuotnē ir vairuoki pamatlykumi, kurus īvarojūt roda heraldiski pareizus i precizus gierbūņus. Pyrmkuort, gierbūņam ir juobyut vīnkuoršam i tam ir juoatsaškir nu cyta. Ūtrkuort, heraldiski pareizs gierbūņs sastuov nu vairūga, bruņukiveris, kleinoda [2] i lambrekina [3]. Treškuort, nadreikst puorkuopt heraldiskūs kruosu lykumus, pīvadumam, iz metaliskys kruosys laukuma navar likt metaliskys kruosys figuru. Caturtkuort, gierbūņs nadreikst byut pīseitynuots ar figurom, lai varātu izveiduot vīnu nu byutiskuokajim gierbūņu elementim – eisu i lakonisku heraldiskū aprokstu.

Lai gon “Lacuania” gierbūņs vizuali ir simpatisks i sova laikmata tāluotuojmuokslys cīši lobs paraugs, tymā atrūnamys dažaidys heraldiskuos naprecizitatis. Pyrmkuort, izvālātais daudzstyurainais vairūgs nav sastūpams tradicionalajā heraldikā. Ūtrkuort, gierbūņa rūtojūšuo daļa, kas piec byuteibys pylda lambrekina funkceju, nav veiduota precizi, partū ka lambrekinam ir juoizaug nu vairūga rūtojūšuos bruņukiveris. Treškuort, gierbūņa augšdaļā lyktajom treis zvaigznem vajadzātu izaugt nu bruņukiveris kleinoda dalis, navys atsarast breivai. Caturtkuort, ir puorkuopts vīns nu kruosu lykumim, prūti, zalta laukā (tū heraldiski apzeimoj ari kai dzaltonu) lyktys sudroba kruosys eglis i pakolns. Tūmār atbylstūši gierbūņu sastuodeišonys lykumim izvālāts ir vairūga dalejums (ševrons) i zam tuo lyktuos devīžu lentys.

Gon nūsauktos, gon ari cyta veida klaidys ir sastūpamys leluokajā daļā latvīšu studentu korporaceju gierbūņu. Tys skaidrojams ar tū, ka latvīšu studentu korporacejis sovu gierbūņu izstruodē plaši izmontuoja nacionalpatriotiskūs elementus, taidā veidā rodūt gierbūņus, kas tikai daleji atbylda heraldiskajim pryncypim. Latvīšu studentu korporaceju gierbūņūs, tymā skaitā ari “Lacuania”, byutiska īzeime ir nacionalais romantisms i latvīšu tautu i zemis izceļūšu simbolu lītuojums.

Korporacejis originalais gierbūņs, sprīžūt piec viesturiskajim dokumentim, da myusu dīnu nav sasaglobuojs. Piec Latvejis okupacejis 1940. goda vosorā padūmu puorvaļdis organi deve reikuojumu likvidēt “Lacuania” i cytu studentu bīdreibu regalejis, tymā skaitā ari gierbūni, nūdeve kruojumā Reigys viesturis i kugnīceibys muzejam. 1949. goda 29. septembrī izveiduoja eipašu komiseju, kas nūviertēja muzeja kruojumā asūšūs korporaceju gierbūņus i nūlēme, ka tī kai “(..) reakcionāro studentu organizāciju emblēmas muzejā nav izstādāmi (..) bet izslēdzami no inventāra, paturot kā paraugus tikai dažus (..) pārējos kā mākslinieciskā izpildījuma ziņā mazsvarīgus iznīcināt”.

Korporaceja sovu darbeibu atjaunuoja trymdā, izveidojūt kūpys rītumu vaļstīs, iz kurom biegļu gaituos beja davušīs tuos bīdri. Trymdā atjaunuoja ari korporacejis gierbūni, tū atkluoja i īsvieteja 1977. goda 26. novembrī Toronto nūteikūšajūs korporacejis 50 godu pastuoviešonys svātkūs. Gierbūni nu jauna izveiduoja Donāts Savickis, kurs tū grīze cītajā derrys kūkā.

[1] Treis latiņu volūdys vuordu i korporacejis nūsaukuma pyrmūs burtu savīnuojums monogramma Vivat, Crescunt, Floreat…
[2] Bruņukiveris rūtojūšais elements, saukts ari par kiveris puški.
[3] Nu kiveris izaugūšs, bet ap vairūgu asūšs elements, kas izceļ gierbūņa kruosys.