Nu 27. da 30. juņa Leivuona 1. vydsškolys Laimenis školā nūtyka Latgolys bārnu i jaunīšu folklorys nūmetne “Garā pupa”, kurymā pīsadaleja bārni i jaunīši nu Leivuona, Rudzātu, Preiļu, Vuorkovys, Aglyunys, Vabalis ,Modyunis, Borkovys, Viļānu, Leiksnys, Jākubpiļs i Reigys.

Nūdarbeibu saturs i formys tyka izvielātys atbylstūšai bārnu i jaunīšu vacumam – car dzīsmi, rūtaļu, car spēlem, sarunom i praktisku dorbuošonūs senejūs omotu meistardarbneicuos. Projekta mierkis beja veicynuot latgalīšu volūdys i tradicionaluos kulturys saglobuošonu i populariziešonu.

Folklorys nūmetnis programa beja īplanavuota tai, kab bārni varātu cyts cytu lobuok īpazeit, sasadraudzēt i itaidā lobdabeigā jutūnē sajimtu kūpdarbeibys pīredzi ar školuotuojim i vītejuo regiona teiciejim i muzykantim.

Kasdīnys nūdarbeibu saturs beja veļteits padzilinuotai folklorys vuiceišonai zynūšu i talanteigu školuotuoju vadeibā. Folklorys nūmetnē “Garā Pupa” bārni varēja vuiceitīs vysaidu muzykys instrumentu – garmanis, stabulis, vejūlis, kūklis, dyudu i akordeona spēlis prasmi. Muziciešonys nūdarbeibys vadeja Reigys Školānu piļs folklorys kūpys “Kokle” vadeituoja Dina Liepa, Jākubpiļs Bārnu i jaunīšu centra izgleiteibys metodike Vita Talla, folklorys kūpys “Ceiruleits” muzykants Mairis Iesalnieks. Sovu atbolstu deve ari bungu i dyudu grupys “Auļi” muzikis Edgars Kārklis.

Dorbojūtīs Latgolys bārnu i jaunīšu folklorys nūmetnē “Garā pupa”, bārnim beja vareiba tikt pi īmaņu ausšonā, keramikā, duoņu capuru peišonā, lupotu pakluoju tamboriešonā. Omotu darbneicys vadeja Tautys lītiškuos muokslys studejis “Dubna” vadeituoja i audieja Inese Valaine, keramike Eleonora Pastare i omotneica Žanna Vilcāne. Poši mozuokī bārni ar prīcu īsasaisteja Lelajā rūtaļnīkā, kurū vadeja Vuorkovys folklorys kūpys “Vecvārkava” dalineica Helena Ērgle. Juos vadeibā tyka radeiti ari breineigi dekupažys darbeni i meikstuos rūtaļlītys. Bārni i jaunīši ar aizrauteibu dorbuojuos “Čaklūs rūku darbneicā”, kurū vadeja školuotuoja Leiga Bernāne. Jei paleidzēja bārnim īpazeit ari “Latvju rokstu ābeceiti”.

Nūmetnis bārnim eipašu prīcu saguoduoja puosoku styga “Apslāptuo monta mekliejumūs”, kur jī sasatyka ar vysaidim puosoku tālim. Tī beja i Laimis luocs, i naboga veceits, raudūšuo leigova i Laimis muote, jiurys laupeituojs, čyguonīte, klybuo vysta i Austrumu gudruo. Puosoku stygys veiduošonā īsasaisteja i nūmetnis “Garā pupa” audzynuotuoji, i bārnu dzymdynuotuoji: Marts Kristiāns Kalniņš, Māreite i Zintis Vucenlazdāni.

Vīna nūmetnis dīna paguoja lauku sātā. Gastejūt “Ezeru” sātā, saimineica Terēzija Rubene paleidzēja izzynuot pierts gudreibys. Bārnim beja vareiba īpazeit latgalīšu tradicionaluos kuknis nūslāpumus. Tyka neits svīksts, gunkurā captys buļbys i baudeiti cyti lauku lobumi. Te tyka svieteita ari Pīterdīna. Azarā tyka palaists zīdu vaiņuks i Pīteram golvā izlykta lopu capure, partū ka na par veļti soka, ka Juoņs ir zīdaineits, Pīters – lopaineits.

Nūmetnis pādejā dīnā nūtyka koncerts, kurymā dalinīki ruodeja sovim dzymdynuotuojim, kū īsavuicejuši.

Puorškūrstūt bārnu īsnāgtuos anketys, var saceit, ka kotra dīna ir bejuse boguota ar vysaidom aktivitatem, kas bārnūs radeja izabreineišonu, prīcu, puorsteigumu, iņteresi i sajiusmu.

Realizejūt projektu, tyka pīvārsta sabīdreibys viereiba folklorys nūzeimei myusu dīnu kulturys procesūs. Nūmetnis dalinīkim beja vareiba īpazeit i puormontuot Latgolys nūvoda sovpateiguos tradicionaluos dzīduošonys, muziciešonys i cytys prasmis. Tyka pīvārsta viereiba tautys nacionaluos ideņtitatis apzynuošonai i tautys muokslys atteisteibai Latgolys regionā. Lela viereiba tyka veļteita tradicionalūs omotu i prasmu vuiceišonai, kai ari Latgolys tradicionalajai kuknei. Bārni tradicionaluos kulturys montuojumu vuicejuos latgalīšu volūdā. Tai tyka popularizāta latgalīšu rokstu i mutvuordu volūda. Tyka veicynuota Latgolys kulturvidis, vierteibu i tradiceju atteisteiba bārnu i jaunīšu vydā.

Nūmetni finansiali atbolsta Vaļsts kulturkapitala fonds (Latgolys kulturys programys projekts). Pasasokūt Vaļsts kulturkapitala fonda atbolstam, Latgolys bārnu i jaunīšu vosorys nūmetnis nūtykušys ari īprīkšejūs godūs.

[Show slideshow]