Multimuokslinīks, muzikis-multiinstrumentalists, komponists, aranžātuojs, dzejnīks, folklorists, producents, etnoroka grupys “Laimas Muzykanti” liders… Tī nabyut nav vysi prīškvuordi, ar kurim raksturuojams Artūrs Uškāns. Sastdiņ, 5. novembrī, 19.00 Latgolys viestnīceibā GORS muokslinīks aicynoj iz jubileja autorkoncertu “…ai pagaļi pa pakaļi…”, kurā pīsadaleis vairuokys latvīšu muzykys zvaigznis, informej koncerta producente Aija Eriņa.

Dzims Rēzeknē, par sovu dzymtū vītu vysod skaitejs Dyužgolu, vītu pi Rāznys azara, kur atsaroda dzymdynuotuoju sāta. “Pyrmuos bierneibys atminis maņ saistuos ar skotu nu dzymtuos sātys pogolma – Rāznys azars i Muokūņkolns tuolumā, azara ūtrā krostā. Nazy voi korektai saleidzynuot, nu, tai kai Rainis vysai dzeivei sasasmieļs saulis nu Tadenovys, tai maņ itys skots devs plotuma sajiutu dvēselei i gribiešonu radeit muzyku. Na bez tāva ītekmis, prūtams – jis beja fantastisks muzykants. Latgolys doba savīnuojumā ar tāva spālātū muzyku beja tys, kas veiduoja pasauļa redzīni vysai dzeivei. Nui, ari kopi puori ceļam… Tī nu mozūtnis raiseja eksistencialys puordūmys,” atguodoj muokslinīks.

1986. godā Artūrs Uškāns pabeidze Juoņa Ivanova Rēzeknis Muzykys vydsškolys kordirigiešonys klasi, sajamūt kora dirigenta, muzykys školuotuoja i solfedžo pasnīdzieja specialitati. “Asmu pateiceigs vysim sovim školuotuojim, eipaši dirigentam Vitoldam Milaševičam, kurs vuiceja savaļdeit munu slynkumu, i kompozicejis pasnīdziejai, komponistei Leigai Liepiņai, kurei, koč i dirigentim nadasaguoja kompozicejis stuņdis, pījēme mani vuiceit fakultativi. Juos dūtuo vuiceiba – na tik daudz zynuot, nu vaira dūmuot, just, nūder vys vēļ,” pasmaida Artūrs.

Pyrmuos dorba vītys vys nav saisteitys ar tīšim dirigenta i školuotuoja pīnuokumim. Artūrs suoc dorba gaitys Rēzeknis i Kaunatys Kulturys nomūs, struodojūt par estradis orkestru vadeituoju. “Tas beja pats Atmūdys laiks, kod no munu radeitūs art i progresivuo roka kompoziceju daguoja atsasaceit par lobu dorba devieju praseibom spielēt tūreiz tautā popularys dzīsmis. Ir jau pateikamai ar poštaiseitu Latvejis karūdzeņu pi kryuteža, spielejūt “Jo šeit ir Latvija”, redzēt breivdobys pasuokumā 3000 leidza dzīdūšus cylvākus ar sveceitem rūkuos… Skaisti i pacylojūši, bet nu tuo laika šlagers maņ, kai soka, “īt caur kaulim”. Tuoluokajā dzeivē vys kai proviņcis muzykantam orientiešonuos ziņgu i šlageru pasaulī bīži ir paleidziejuse izdzeivuot materiali,” atsazeist muzikis.

1992. godā Artūrs puorsaceļ dzeivuot iz Daugovpili. Laiks muziciešonai vairs nav tik lobs, dzīsmuotuo Atmūda ir garum, daīt vuiceitīs jaunys profesejis. “Daguoja izmontuot vysus talantus – par nīka naudeņom beju i muokslinīks-nūformātuojs, i ekstrasensa asistents, īrunuoju radejis reklamys, vāluok suoču veiduot radejis raidejumus. Tai laimeigys sasagadeišonys rezultatā tyku Daugovpiļs Universitatis Multimedeju centrā, kur beja vajadzeigs žurnalists. Centrys sasadorbuoja ar Latvejis Televizeju, beja juoveidoj vysupyrma viests par universitatis nūtikšonom, tod pusstuņdis raidejumus kotru nedeļu, ari vuiceibu kinys… Tei beja miļzeiga pīredze, partū ka, izjemūt tū, ka dokumentaluo kino režisora Valentina Margeviča vadeibā īsavuiceju pareizai fiļmēt, montēt i apskaņuot videomaterialus, kasnedelis raidejumu laidīnim vēļ daguoja sacerēt originalmuzyku,” ar prīcu atguodoj Artūrs.

Struodojūt Daugovpiļs Universitatē, tīpat tyka pabeigtys ari studejis i dabuota jauna profeseja – informatykys školuotuojs, tyka vadeitys lekcejis Datordizaina nūdalis studentim. “Maņ patyka struoduot ar studentim, tok nūzeimeiguokais, kas pajimts nu Daugovpiļs Universitatis tuoluokai dzeivei, ir grupa “Laimas Muzykanti”. Piec Studentu deju ansambļa “Laima” vadeituoja Elmāra Belinska iniciativys vysupyrma bejom pavodūšais sastuovs deju ansambļam, nu maņ tymā pošā laikā beja miļzeiga prīca par tū, ka varieju atsagrīzt pi dzeivuos muziciešonys. Dīvamžāļ itūgod vosorā Elmārs piec gryutys slimeibys devēs vuiceit Dabasu doncuotuojus, nu es vysod byušu jam pateiceigs par šaļti, kod jis mani uzrunuoja sadarbeibai,” skumeigai nūsoka Artūrs.

Grupa “Laimas Muzykanti” ar jauna albuma izdūšonu i Latvejis koncertturu pārņ nūsvieteja 20 godu jubileju. Pastuoviešonys laikā grupa ir koncertējuse ASV, Kanadā, Austrālejā, Japanā, Turcejā, Pūlejā, Ungarejā, Boltkrīvejā, Krīvejā, Lītovā, Vuocejā, Italejā, Uzbekistanā i daudzuos cytuos vaļstīs. “Pasauļam mes varam byut interesanti tik ar sovu sovpateibu. Itei atziņa atausa, kod piec grupys rasšonuos saprotu, cik cīši maņ tryukst zynuošonu folklorā i suoču kai syuklis vuokt zynuošonys etnomuzykys teorejā, braukt folklorys ekspedicejuos iz laukim, studēt tautys muzykys instrumentu spēli. Niu dolūs sovuos zynuošonuos ar cytim – i nu skotuvis ar muzykys paleidzeibu, i skaitūt referatus konferencēs i vodūt meistardarbneicys. Zynuošonys attaisa pasauli – pieški izaruod, ka eistyns Latvejis produkts nav tik šproti, nu ari goreiguo bareiba – vierteibys, kas ir myusu folklorā – tys dzeivais, kas daudzom tautom seņ jau mirs,” pasmaida muzikis.

Paraleli dorbam universitatē Artūrs Uškāns kai komponists, muzikis i akters sasadorbuoja ar Daugovpiļs teatri i teatra trupu “III Variants”. Sadarbeibys rezultatā par muzyku R. Blaumaņa literaruos puosokys “Velniņi” skotuvis versejai Viktora Jansona režejā Daugovpiļs teatrī tyka nomināts “Spēlmaņu nakts” bolvai par lobuokū muzyku izruodei.

Dorbu Daugovpiļs Universitatē Artūrs atstuoj 2009. godā, i nu tuos šaļts vyss laiks teik veļteits tik muzykai – “Laimas Muzykanti” i daudzi cyti muzykys projekti, turpynojās i veidojās rodūša sadarbeiba ar vairuokim īvāruojamim Latvejis i uorzemu muokslinīkim. Kai producents, komponists i aranžātuojs Artūrs Uškāns itūšaļt struodoj pi jauna storptautyska pasauļa muzykys projekta ar dorba nūsaukumu “Draugi”, paraleli producejūt cytus kulturys i muzykys projektus.

Nu 2015. goda beigu Artūrs ir puorsacieļs iz pastuoveigu dzeivi Reigā.

Sasatikt ar Artūru Uškānu byus vareiba sastdiņ, 5. novembrī, 19.00 Latgolys viestnīceibā GORS, kur ar koncertu “…ai pagaļi pa pakaļi…” tiks svieiteits muokslinīka 50 godu jubilejs. Skanēs daudzys zynomys i jaunys Artūra dzīsmis i tautysdzīšmu apdaris Īvys Akurateris, Olgys Rajeckys, veiru kūpys “Vilki”, bruoļu Puncuļu, etnografiskuo ansambļa “Vabaļis”, grupu “Patrioti.lg”, “Stage On” i fraņču muokslinīka Žiljēna Dišarī (Julien Dicharri) izpiļdejumā. Dzeivū pavadejumu dzīsmem koncertā nūdrūsynuos grupa “Laimas Muzykanti”, Sintija Šteinkopfa (klavīris), “Austrumlatgales stīgu kvartets” i kors “Ezerzeme”. Koncerts 2 daļuos.

Beleti “Biļešu Paradīzes” kasēs i škārsteiklā.