Nikodems Rancāns ir vīna nu maņ tyvuokajom kulturviesturiskajom personeibom,” tai pīzeist Latvejis Universitatis (LU) profesore Lideja Leikuma, kas paguojušā godā sajēme N. Rancāna konkursa specbolvu par sasnīgumim latgalistikā i īguļdejumu latgalīšu literaruos volūdys atteisteibā. Aktivs i daudzveideigs profesorei ir bejs vyss paguojušais gods.

Kai latgalistikys idejis ir atsateistejušys paguojušajā studeju godā?

Vajag pasvīst skotu atpakaļ, kab saprast, kas bejs. Koč voi 2015. goda oktobrī nūtykušais XII baltistikys kongress Viļnis Universitatē, kur organizējom atsevišku latgalistikys sekceju. Lītaunīku kolegys myus atbolsta i īsaklausa myusūs lobu pruotu, myusu volūdā i kulturā jī jiut daudzi kūpeiga ar sovejū.

Pyrmuok tuo nūtyka inteņsivs dorbs pi latvīšu izlūkšņu paraugu atlaseišonys i tekstu sakūpšonys publiciešonai. Izguoja gruomateņa “Latviešu izlokšņu teksti” ar 3 diskim dalykumā. Nazkod, “Sibīrijas latviešu dziesmu” prezentacejis reizē, iz Dialektologejis lasejumu LU beja atguojuse Iveta Mielava. Jū cīš aiziņteresēja latvīšu izlūkšņu līta, i jei suoce meklēt finaņsiejuma taidys izlaseitis izdūšonai, kur dzierdātūs, kai runoj vysā Latvejā. Dialektologis Martys Rudzeitis 1975. godā izguojušuos skaņu platis ir aktualys i myusu dīnuos, tok moz pīejamys školuos, augstškoluos. Kūpā ar nūvodu dzīšmu i runys daudzveideibys entuziastu Ilmāru Mežu sataisejom itū izdavumu, i vosora suocēs ar skaistu pasuokumu Latvejis Nacionalajā bibliotekā. Myusu izlasi “pamaneja”, preteņdējom pat iz diveju bolvu: bejom īsaceiti I. Zīdūņa fonda “Viegli” konkursa sadaļai “Kedys”, taipat tykom pi atzineibys Talsu bibliotekys organizātajā Aleksandra Pelēča bolvys konkursā. Mes, latgalīši, tū kūpnacionalū latvīšu volūdu olpom kūpam i daudzynojam vaira kai kurī cyti…

Apreļa suokuos beja Latgolys dīna Latvejis Nacionalajā bibliotekā. LNB direktors Andris Vylks ir taids, kaidam vajadzātu byut kotram latvīšam, jis redz, nūviertej i atbolsta i latgaliskys lītys. Pasuokumā vadeju zynuotniskūs lasejumus. Cylvāku beja gona, na tikai tī, kur daņči i špeka iesšona, saprūtams, tys prīcynoj.

Šūvosor otkon braucem da Sibira latgalīšu, iz jūs bīdreibys 10 godu jubilejis i 10. kūpeiguos Juoņa dīnys. Paspieju i “Vosoruošonā”, taidi pasuokumi dadūd spāka garam laikam. Var pasasmeļt i ciļvieciskuo syltuma, i redzi latgaliskūs lītu atteisteibu.

Kai jums redzīs, voi taida bolva ir vajadzeiga i cik nūzeimeiga jei ir jiusu dzeivē?

Eistyn beja komuļs koklā, partū ka Nikodems Rancāns ir vīna nu maņ tyvuokajom kulturviesturiskajom personeibom. Seņ beja laiks taidai bolvai. Jis beja eistyns tautys audzynuotuojs, pedagogs, bazneickungs, kas dorbovuos ļaužu dvēseļu kūpšonā. Juo bērēs saceja, ka jis vairuok dedzs iz tautys nakai bazneicys oltora…

Paļdis tim, kas tū vysu sareikova. Ka mes sovys viesturiskuos i kulturviesturiskuos personeibys īvāruotu vairuok, muocātu nūviertēt plotuok, mes palyktumem teiruoki i poši, byutumem patriotiskuoki.

Atguodynojam, ka Nikodema Rancāna konkursam var dasaceit viņ da 5. septembra, nūslāguma pasuokums nūtiks 25. septembrī Ludzys Kulturys nomā. Konkursu organizej Latgalīšu Kulturys bīdreiba sadarbeibā ar Rēzeknis Tehnologeju akademeju, Kulturys ministreju, Rēzeknis, Ludzys, Preiļu, Kuorsovys, Viļānu i Aglyunys nūvoda pošvaļdeibom. Vaira informacejis i konkursa nūlykums: http://latgalisubidreiba.mozello.com/nutiksonys-1/bolva/

Teksta autore: Ilga Šuplinska, konkursa koordinatore